Lai skolotājs skolā justos labi

26.03.2018

Mūsdienu izglītības sistēmas izaicinājumi paaugstina skolotāju stresu, kas saistīts ar skolotāju izdegšanu un darba pamešanu jau pirmajos profesionālās darbības gados. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, skolotājiem ir jābūt sociāli un emocionāli kompetentiem. Tā ir sevis apzināšanās, sevis vadīšana, sociālā apzinātība, attiecību prasmes un atbildīga lēmumu pieņemšana.

Līdzās pašsaprotamajam skolotāju uzdevumam iemācīt bērniem zināšanas par kādu mācību priekšmetu arvien lielāka nozīme tiek piešķirta pedagogu spējai apzināties un reflektēt par savu darbību, regulēt savas emocijas, kā arī izturēties pret citiem ar empātiju un līdzcietību. Turklāt Latvijas pedagogiem ir diezgan plašas iespējas apgūt kursus, kur šīs tēmas tiek aplūkotas. Izglītības tendences arī pieprasa, lai skolotāji pievērstu uzmanību skolēnu individuālajām vajadzībām un personībām, arī mācību programmas tiek veidotas ar lielāku uzsvaru uz radošumu, kritisko domāšanu un zināšanu praktisku izmantošanu, tāpēc vairs nav iespējams iztikt ar informācijas iekalšanu un autoritārām audzināšanas metodēm, lai panāktu vēlamos rezultātus. Tomēr lielā daļā pasaules trūkst pedagogu, kā arī ir novērojams augsts īpatsvars skolotāju, kuri pamet profesiju dažu gadu laikā pēc darba sākšanas.

Iemesli, kāpēc skolotāji atsakās no savas profesijas

Aktuāli pētījumi par skolotāju izdegšanu un aiziešanu no darba vēsta, ka Lielbritānijā 40% no pedagoģijas izglītības ieguvējiem, kuri dodas strādāt skolotāja profesijā, pamet to piecu gadu laikā. Austrālijā apmēram 45% skolotāju karjeras sākumposmā regulāri apsver profesijas pamešanu tuvāko 10 gadu laikā. Apmēram 30% no viņiem to izdara piecu gadu laikā pēc darba sākšanas. Statistika par Ziemeļamerikas skolotājiem ir līdzīga – ASV aptuveni 30–50% skolotāju pēdējo 40 gadu laikā pametuši darbu. Apmēram viena trešdaļa jauno skolotāju pametuši darbu triju gadu laikā, apmēram puse pamet darbu piecu gadu laikā, un katru gadu aptuveni 10% no palikušajiem pamet skolotāja darbu. Tā kā lielākā daļa šo skolotāju darbu pamet iemeslu dēļ, kas nav pensija, aktuālākie pētījumi meklē personīgos, darba vides un sistēmas iemeslus.

Augsts verbālās vardarbības līmenis. Uzmanība jāpievērš arī lielajam skaitam studentu, kuri pēc pedagoģijas izglītības studiju pabeigšanas par skolotājiem nemaz nekļūst – attīstītajās Eiropas valstīs tie ir aptuveni 30–40% pedagoģijas studentu. Latvijā skolotāji ziņo, ka viņu darbs ir saistīts ar lielu stresu – Latvija, Lietuva un Igaunija ierindojas pirmajā vietā Eiropā pēc emocionālo prasību augstuma darbā. Eiropas Arodbiedrību apvienības Izglītības komiteja (2011) norāda, ka Latvijā skolotāji ziņo arī par ļoti augstu verbālās vardarbības līmeni darbā. Šis liecina, ka Latvijā skolotāji ir pakļauti lielam stresam un izdegšanas draudiem.

Palielinās skolēnu skaits ar uzvedības un emociju regulācijas traucējumiem. Vēl viens izaicinājums ir tas, ka skolās palielinās bērnu skaits ar uzvedības un emociju regulācijas traucējumiem, kas ir nozīmīgs stresa avots skolotāju darbā. Izglītības pētījumi vēsta, ka skolotāji mūsdienu izglītības vidē sastopas ar augošām prasībām, kam klāt nāk arī pieaugošs bērnu skaits ar zemu sagatavotību skolai un nopietnām uzvedības problēmām, kas sākušās jau pirmsskolas vecumā. Skolotāju centieni pielāgoties un tikt galā ar savām negatīvajām emocionālajām reakcijām uz skolēnu uzvedību papildina ikdienas pūles un paaugstina stresu, kas ietekmē viņu kognitīvo funkcionēšanu, pazemina pašefektivitāti un motivāciju.

Mūsdienu izglītības sistēmas izaicinājumi paaugstina skolotāju stresu, kas saistīts ar skolotāju izdegšanu un darba pamešanu jau pirmajos profesionālās darbības gados. Skolotāja mācīšanas kapacitāti un efektivitāti samazina pieaugošie skolēnu uzvedības traucējumi un ar to saistītais stress, tomēr šīs negatīvās ietekmes ir iespējams samazināt un novērst, stiprinot sociāli emocionālās kompetences, piemēram, sevis apzināšanos, emociju regulāciju un pašefektivitāti.

Sociāli emocionālās kompetences ir svarīgs faktors attiecību veidošanā

Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, skolotājiem ir jābūt sociāli un emocionāli kompetentiem. Šī kompetence nodrošina labāku sadarbību ar skolēniem un citiem pieaugušajiem, piemēram, kolēģiem un skolēnu vecākiem, palīdz efektīvi mācīties un veidot veselīgas partnerattiecības vēlāk dzīvē, palīdz būt pilnvērtīgam sabiedrības loceklim. Ir atklāts, ka skolotāji, kam ir augstas kvalitātes attiecības ar saviem skolēniem, piedzīvo par 31% mazāk skolēnu uzvedības problēmu gada laikā nekā skolotāji, kam nav tik kvalitatīvu attiecību. Jau bērnudārza vecuma bērnu sociāli emocionālās kompetences līmenis paredz viņu dzīves panākumu un labklājību agrīnā pieaugušā vecumā (aptuveni divdesmit gadu vēlāk). Var secināt, ka skolēna attiecībām ar pedagogu ir liela nozīme viņa tālākajā dzīvē un sociāli emocionālās kompetences ir svarīgs faktors šo attiecību veidošanā.

Ja skolotājam ir augstas sociāli emocionālās prasmes, viņš efektīvāk var atbildēt uz skolēna individuālajām vajadzībām

Sociāli emocionālā kompetence tiek definēta kā spēja saprast, vadīt un izpaust sociālos un emocionālos savas dzīves aspektus, kas ļauj veiksmīgi vadīt dzīves uzdevumus, piemēram, mācīšanos, attiecību veidošanu, ikdienas problēmu risināšanu un pielāgošanos kompleksajām izaugsmes un attīstības prasībām.

Skolotāju sociāli emocionālā kompetence nosaka mācību procesa kvalitāti, ietekmē skolēnu mācību motivāciju un akadēmiskos sasniegumus. Sociālā un emocionālā kompetence sastāv no piecām primārajām prasmēm: sevis apzināšanās (self-awareness), sevis vadīšana (selfmanagement), sociālā apzinātība (social-awareness), attiecību prasmes un atbildīga lēmumu pieņemšana. Dženingsa prosociālās klases teorijā demonstrē, ka skolotāju sociāli emocionālā kompetence saistās ar vairākiem pozitīviem skolotāju un skolēnu iznākumiem.

Prot veidot attiecības. Viņa apraksta, ka sociāli un emocionāli kompetents skolotājs atpazīst katra skolēna emocijas, saprot skolēnu domu procesus un ar emocijām saistīto izvērtēšanu, zina, kā šīs kognīcijas un emocijas motivē un rada skolēnu uzvedību, un spēj efektīvi atbildēt uz individuālajām skolēnu vajadzībām. Piemēram, ja skolotājs saprot, ka skolēna izaicinošā uzvedība un grūtības sevi regulēt rodas no mājās pastāvošajām problēmām, viņš varētu izrādīt lielāku empātiju un atbilstošas raizes un spētu labāk palīdzēt šim skolēnam sevi regulēt tā vietā, lai pievērstos sodiem un piespiešanas taktikām. Šādas uzvedības ir saistītas ar optimālu sociālo un emocionālo klases vidi, kā arī vēlamiem skolēnu iznākumiem.

Atpazīst savas emocijas. Sociāli un emocionāli kompetentiem skolotājiem ir augsta sevis apzināšanās, viņi atpazīst savas emocijas, emociju paternus un tendences un zina, kā radīt un izmantot tādas emocijas kā prieks un entuziasms, lai motivētu mācīšanos sevī un citos. Viņiem ir reālistiska sapratne par savām spējām, un viņi atpazīst savas stiprās un vājās puses.

Izprot sociālo mijiedarbošanos. Sociāli un emocionāli kompetentiem skolotājiem ir arī augsta sociālā apzināšanās. Viņi zina, kā viņu emociju izpausmes ietekmē viņu mijiedarbību ar citiem. Šie skolotāji arī atpazīst un saprot citu emocijas. Viņi spēj veidot spēcīgas un atbalstošas attiecības caur savstarpēju saprašanos un sadarbību un efektīvi veikt pārrunas, lai risinātu konflikta situācijas. Šādi skolotāji ir jutīgi pret kultūru, kas nozīmē, ka viņi saprot, ka citiem var būt atšķirīgs skatījums, un viņi to ņem vērā attiecībās ar skolēniem, vecākiem un kolēģiem.

Pieņem atbildīgus lēmumus. Sociāli un emocionāli kompetenti skolotāji izrāda prosociālas vērtības un pieņem atbildīgus lēmumus, kas balstās uz dažādu faktoru izvērtēšanu, tai skaitā to, kā viņu lēmumi varētu ietekmēt viņus un citus. Viņi ciena citus un uzņemas atbildību par saviem lēmumiem un darbībām, viņi zina, kā vadīt savas emocijas, uzvedību un to, kā vadīt attiecības ar citiem.

Vada savu uzvedību. Viņi spēj vadīt savu uzvedību pat tad, kad ir emocionāli satraukti grūtās situācijās. Viņi spēj veselīgos veidos regulēt savas emocijas, kas sekmējas pozitīvos klases iznākumos, turklāt nekaitējot viņu veselībai. Viņi ir efektīvi un stingri, tomēr ar cieņu nosaka robežas. Viņi arī jūtas samērā ērti, kad nenoteiktības un neskaidrības līmenis ir diezgan augsts, kad viņiem jāļauj skolēniem pašiem tikt galā.

Ja skolotājam ir zemākas sociālās un emocionālās prasmes, skolēni uzrāda zemākus sniegumus un ir lielāks haoss klasē

Savukārt, kad skolotājiem ir nepietiekama sociālā un emocionālā kompetence, kad viņiem trūkst resursu, lai efektīvi vadītu sociālos un emocionālos izaicinājumus konkrētajā klases un skolas kontekstā, skolēni izrāda zemāku uzdevumam nepieciešamo uzvedības līmeni un zemāku sniegumu, kā arī sagrūst klases vide, izraisot skolotājos tā saucamo izdegšanas kaskādi. Tas nozīmē, ka skolotājs tiek ierauts ciklā, kur viņa stress un nespēja tikt galā ar klases situāciju un atsevišķu skolēnu uzvedību padara klases vidi vēl grūtāk vadāmu, kas savukārt liek skolotājam justies vēl sliktāk.

Spēku izsīkums. Šis destruktīvais cikls turpinās, līdz skolotājs sasniedz nepārvaramu fizisko un emocionālo spēku izsīkumu.

Sodošas reakcijas. Ja skolotājam ir zema sociāli emocionālā kompetence, viņš var pievērsties reaktīvām un pārmērīgi sodošām atbildes reakcijām, kas nemāca skolēniem pašregulāciju un veicina šā negatīvā cikla attīstību.

Trenējot prātu, būt fleksibli vērīgam

Skolotāju dzīve ir piesātināta ar sociālām mijiedarbībām ar skolēniem, kolēģiem, administratoriem, vecākiem, un šajās mijiedarbībās nepieciešami nozīmīgi uzmanības un emocionālie resursi, kā arī šo resursu regulācija ar prāta iesaisti.

Piemēram, skolotājiem ir jāspēj pārslēgt uzmanību klasē no individuālām skolēnu kognitīvajām un emocionālajām vajadzībām uz visas klases pārraudzīšanu, un atpakaļ. Trenējot prātu būt fleksibli vērīgam, skolotāji var proaktīvi un efektīvi atbildēt uz skolēnu vajadzībām, kas ir viens no galvenajiem efektīvas klases vadības principiem. Skolotāja darbā emociju regulācijai ir liela nozīme – skolotājiem ir jāpauž pozitīvas un stimulējošas emocijas, kā arī jāregulē negatīvas vai traucējošas emocijas, lai varētu noturēt klases motivāciju un efektīvu mācīšanos.

Zane Skuja, žurnāls Skolas Psiholoģija

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

16.08.2018 09:27

@SkolasVards: Apstiprina vairākus ar pedagogu atalgojuma aprēķināšanu un sadali saistītus noteikumus https://t.co/dfXsCDTr0w via @SkolasVards

11.08.2018 14:00

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Lēmumu neizmaksāt vairākām pašvaldībām līdzekļus pedagogu piemaksām novados sauc p… https://t.co/ZZLtPBUgJi

14.06.2018 15:43

@SkolasVards: Noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē un klašu grupā https://t.co/SuOWYv9tid via @SkolasVards

13.06.2018 14:23

@SkolasVards: Iznācis e-izdevuma "Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" jūnija numurs sadarbībā ar @skolutiesibas https://t.co/xT7ih7HAyR

13.06.2018 14:22

@SkolasVards: Izsludina konkursu uz Vecpiebalgas vidusskolas direktora amata vietu https://t.co/TwDlqwaW3a via @SkolasVards

05.06.2018 15:55

@SkolasVards: RT @mariteseile: Nav jau kas, tā pa īstam, aizstāvētu bērnu intereses. Politiķiem-tūliņ vēlēšanas, LIZDAi aktuālākas izdienas pensijas skol…

24.05.2018 15:50

@SkolasVards: Vai ir iespējamas pārmaiņas bez piepūles? https://t.co/SA51YRxp4M via @SkolasVards

18.05.2018 09:21

@SkolasVards: RT @irLV: Izglītības reformai draud iesprūšana Saeimā. Kāpēc, lasiet @irLV - https://t.co/ish603ovKl https://t.co/tZLBt0ojQ7

18.05.2018 09:14

@SkolasVards: RT @calislv: Profesore Gunta Ancāne: tāds fenomens kā bērna 'niķi' nepastāv https://t.co/Do0BVXurQK

18.05.2018 09:06

@SkolasVards: RT @LU_SIIC: Aicinām dabaszinātņu un matemātikas skolotājus dalīties ar veiksmīgām metodiskām idejām konferencē, aizpildot elektronisku pie…