Paaudžu pētījumi palīdz saprast mūsdienu bērnu

28.01.2019

Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

6 paaudzes ar 6 atšķirīgiem sociālo paradumu veidiem

Paaudžu pētnieki par paaudzi sauc sabiedrības daļu, kas ir piedzīvojusi līdzīgus noteikumus (būtiskus vēstures notikumus) noteiktā laika periodā. Pētnieki secinājuši, ka dažādu vecumgrupu pārstāvošiem cilvēkiem ir līdzīgi uzskati, vērtības un attieksmes, tāpēc parādās noteiktu sociālu paradumu tendences. Šobrīd vienkopus pasaulē dzīvojot 6 paaudzes (tradicionālisti, baby boomeri, X, Y, Z un A paaudzes) ar 6 atšķirīgiem sociālo paradumu veidiem.

Tiesa, Ivars Austers, LU profesors sociālajā psiholoģijā, šā gada oktobrī vienā no savām lekcijām šādu cilvēku iedalīšanu dažādās paaudzēs atkarībā no sociālajiem paradumiem sauc par naivo reālismu – „mums tikai šķiet, ka pasaule ir tāda, kā mēs to redzam”.  

Naivais reālisms

„Jā, pētījumi saka, ka cilvēki kā personības, kā iezīmju nesēji mainās dzīves gaitā. Jaunībā esam savādāki, atvērti jaunām lietām, pieredzei, bet ar gadiem kļūstam konservatīvāki, mums vairāk rūp turēt vārdu, piederēt grupai. Maināmies, bet lēni un ne tik lielā mērā, kā domājam. Sakām: šodien ir citas vērtības, kādreiz bija savādāk, bet empīriskos pētījumos tas neparādās. Piemēram, ko labāk cilvēkam izvēlēties – būt patiesam vai pieklājīgam? Vērtību sistēma to nosaka – jaunībā būsim vairāk patiesi, vecumā – pieklājīgi,” skaidro I. Austers un nosauc vairākus psiholoģiskos fenomenus, kas uztur pie dzīvības naivo reālismu, – paskaidro, kāpēc mēs redzam X, Y, Z, A un citas paaudzes.

„Pirmkārt, apstiprināšanas kļūda. Mēs nemeklējam informāciju, kuru varētu apgāzt. Mēs meklējam un atceramies gadījumus, kas pastiprina mūsu pieņēmumu, hipotēzi. Otrkārt, fundamentālā atribūcijas kļūda, kad mēs pievēršam uzmanību cilvēkam pašam, nevis situācijai, kurā viņš kaut ko dara. Taču situācijai ir daudz lielāka nozīme nekā cilvēka personībai. Treškārt, pašrealizējošs pravietojums. Mēs paši radām situāciju, kurā cilvēks, ar kuru mēs mijiedarbojamies, izdarīs izvēli, kura atbildīs tam, ko mēs par viņu domājam. Piemēram, ja es ticu, ka konkrētās paaudzes cilvēks nelietos vecā stila ziepes, tad es viņam tās nepiedāvāšu. Rezultātā viņš tās nelietos, nepirks un es varēšu secināt, ka konkrētās paaudzes cilvēkam ir atšķirīgi ieradumi. Un visbeidzot – situācija. Ja mēs sakām, ka, piemēram, mileniāļi labi lieto digitālās ierīces, internetu, atvainojiet – kad vispār datorus sāka lietot? Latvijā 90. gadu vidū. Tie, kuri ir vecāki, to bija apzināti spiesti apgūt, savukārt jaunākiem cilvēkiem nebija vecmodīgās pieredzes tiešajā komunikācijā. Situācija ir pilnīgi cita. Cilvēkam, kurš iepriekš nav mācējis kaut ko, ko citi ir mācējuši, neatliek nekas cits, kā iemācīties. Kāpēc citas paaudzes nemācās vai grūtāk mācās? Tāpēc, ka mans priekšstats par manu pasauli ir mans īpašums. Ja man ir jāatsakās no mana īpašuma, es negribu to darīt. Turpretī tie, kas kaut ko nav mācējuši, – viņiem nav, ko zaudēt.”

Tomēr kāpēc šiem paaudžu pētījumiem ir nozīme?

I. Austers uzskata, ka nosaukuma piešķiršana kādai cilvēku masai notiek ērtības labad, sabiedrība ir ieradusi pasauli strukturēt stāstos, un piebilst, ka ikdienas dzīvē tas neradīs problēmas. Taču brīdī, kad būs jāprognozē, kā cilvēks, ar kuru mijiedarbojamies, varētu rīkoties, paļaušanās uz stāstiem jeb stereotipiem nebūs produktīvākais veids, kā mijiedarboties ar cilvēkiem, tāpēc I. Austers iesaka vairāk domāt par situāciju, kurā kaut kas notiek.

Arī profesore Z. Rubene mudina kritiski izmanot teorijas piedāvāto sabiedrības dalīšanu, piemēram, 6 daļās, atgādinot, ka, vienkopus mijiedarbojoties visām paaudzēm, tās viena no otras pārņem dažādus paradumus. Taču viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Tas ir aktuālākais, kas interesē izglītības sistēmas darbiniekus saistībā ar paaudžu atšķirībām.

Mūsdienu bērnības izpēte

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir viens no fenomeniem, kas pēdējās desmitgadēs būtiski izmainījušas visu paaudžu cilvēku – īpaši bērnu – ikdienu. Tādēļ sociālo zinātņu pētnieki aktīvi pievēršas mūsdienu bērnības izpētei, uzskatot pieauguša cilvēka un jo īpaši bērnu ikdienas pieredzes veidošanos digitalizācijas kontekstā par vienu no aktuālākajām un nozīmīgākajām mūsdienu pētījumu jomām. Ir secināts, ka mūsdienu bērnu bērnība atšķiras no pieaugušo piedzīvotās – viņu paradumi, attieksmes un identitāte veidojas specifiski, citādos sociālajos kontekstos, kas likumsakarīgi liek prognozēt arī to, ka viņi specifiskāk tvers pasauli, būdami pieaugušie.

Kā stāsta Z. Rubene, vecāki un pedagogi, audzinot bērnus, bieži vien gaidas un mērķus, kas saistīti ar bērnu nākotni, meklē savā bērnības pieredzē, simboliski atgriežoties laikā, kad paši auguši, un mēģina savas bērnības modeli pārnest mūsdienās. Pieaugušie uzskata, ka prasmes, paradumi un vērtības, kas bērnībā bija svarīgas viņiem un viņu vecākiem, ir nepieciešamas un saistošas arī viņu bērniem. Taču mūsdienu pasaule pēdējos gadu desmitos patiešām ir mainījusies: „Ir runa par tādiem procesiem kā globalizācija, vērtību plurālisms, digitalizācija utt., kas cilvēkiem Rietumu sabiedrībā bieži liek secināt, ka nav vairs tā, kā reiz bija.”

Latvijā ir otrs ātrākais datu pārraides ātrums pasaulē, salīdzinot individuālo interneta lietotāju mērījumu rezultātus, un vairāk nekā 70% Latvijas bērnu vecumā līdz 3 gadiem jau lieto katru dienu ekrānierīces. Centrs Dardedze pirms gada veica pētījumu par bērnu ekrānierīču lietošanas paradumiem. Atklājās, ka vecumā līdz 3 gadiem 73,1% bērnu lieto ekrānierīces, turklāt 46,1% – vairāk nekā stundu dienā. 99% 4–8 gadus vecu bērnu lieto ekrānierīces, turklāt 79,4% vairāk nekā stundu dienā, bet 16,7% vairāk nekā 3 stundas dienā. 25,7% 9–12 gadus vecu bērnu ekrānierīces lieto vairāk nekā 3 stundas dienā, 7,6% jau vairāk nekā 5 stundas dienā. Savukārt 13–17 gadu vecumā jau 18,6% bērnu ekrānierīces lieto vairāk nekā 5 stundas dienā.

Z. Rubene atzīst, ka pieaugušie lielākoties jūtas samulsuši, ja runa ir par bērnu mediju lietošanas paradumiem, jo viņu pašu pieredze un bērnības atmiņas nesniedz paraugus tam, kā izmantot tehnoloģijas kā audzinošus un attīstošus instrumentus.

Tādējādi situācijā, kad bērnu piekļuve internetam sabiedrībā tiek uztverta kā norma, Latvijā (tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs) pieaugušajiem trūkst pedagoģiskās kompetences, lai šo procesu mērķtiecīgi virzītu: „Pedagoģijas inovācijas rodas lēnāk nekā tehnoloģiju inovācijas, jo pētnieki lēni strādā, bet bērni ātri adaptē tehnoloģijas.” Pedagoģijas teorētiķi un praktiķi atzīst, ka gadsimtiem nostiprinājušās metodes un paņēmieni izglītības praksē digitalizācijas kontekstā bieži ir kļuvuši neefektīvi.

Tas pamato digitālās bērnības pētījumu aktualitāti un liek aizdomāties par to, vai un kā digitalizācijas radītās pārmaiņas bērnu sociālajos paradumos ietekmēs viņu dzīvi nākotnē.

Digitalizācija padara minēto plaisu starp paaudzēm vēl izteiktāku, jo iezīmē vēl lielākas atšķirības starp pieaugušo un bērnu sociālo rīcībspēju. Bērns, kura pasaules aina jau no tik agra vecuma tikusi konstruēta ar mediju starpniecību, tiek pakļauts riskam apgūt nepietiekamu daudzumu sociālo prasmju, kas likumsakarīgi mazinās viņa sociālo rīcībspēju. Bērns jau no mazotnes būs apguvis daudzveidīgas iespējas piekļūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvājumam, kas veicinās viņa mediju pratību. Turpretī pieaugušie, arī pedagogi, parasti ir gluži pretējā situācijā – viņu sociālās prasmes ir pietiekamas, bet mediju pratība – bieži nepietiekama.

 

Izmantotie informācijas avoti

LU Open Minded, LU prof. Zandas Rubenes lekciju kurss X, Y, Z un A paaudzes: izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem.

http://maciunmacies.valoda.lv/images/Maci/Par_latviesu_valodas_apguvi/Tagad_10_16.pdf

http://www.optiskais-internets.lv/latvija-otrie-atrakie-interneta-pieslegumi-pasaule/

http://centrsdardedze.lv/lv/uzzinai/petijumi

https://www.youtube.com/watch?v=Xh1DE9vfH5k

 

Autors: Nora Ilzīte, žurnāls SKOLAS VĀRDS

 

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

20.02.2019 09:01

@SkolasVards: RT @mariteseile: Skolu tīkls ir izmaksu un pieejamības izglītībai jautājums un nevajadzētu tur pīt klāt skolas kvalitātes jēdzienu. Kvalitā…

19.02.2019 09:18

@SkolasVards: Sacelšanās pret “cīruļu” diktatūru. Ja stundas sāksies plkst.9, būs labākas sekmes? https://t.co/4ogoz3uX8m

19.02.2019 08:55

@SkolasVards: RT @ZaneMatesovica: Skolotāji, lūdzu, rādiet bērniem un pārrunājiet skolās! Pesimisma brīžos šķiet, ka tas ir vienīgais veids, kā kaut ko m…

19.02.2019 08:43

@SkolasVards: Līdz ar jauno vidējās izglītības saturu plānots ieviest dažāda līmeņa centralizētos eksāmenus https://t.co/BMJ9z1rSCV via @SkolasVards

19.02.2019 08:37

@SkolasVards: Reaģējot uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nepildīšanu, LIZDA izsver iespēju iziet ielās… https://t.co/okdL5UlgqK

19.02.2019 08:31

@SkolasVards: Šuplinska: Pašvaldībām līdz septembrim jāiesniedz IZM savs redzējums par skolu tīkla attīstību https://t.co/oFa71ujS13 via @SkolasVards

19.02.2019 08:31

@SkolasVards: 12.klašu skolēniem tiks piedāvāts izvēlēties sevi interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei… https://t.co/rf2mCOrV2b

14.02.2019 17:25

@SkolasVards: Rīgā plāno slēgt divas un apvienot astoņas skolas https://t.co/zJdrrQOEiW via @SkolasVards

14.02.2019 17:20

@SkolasVards: Par atkārtotu kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana https://t.co/6oQwNvkscm via @SkolasVards

14.02.2019 07:44

@SkolasVards: Ekonomģeogrāfs: Skolu tīkla sakārtošanas procesā veiktas butaforiskas reformas https://t.co/jAPHLaIoq8 via @SkolasVards