Vai ir iespējamas pārmaiņas bez piepūles?

24.05.2018

Mēs vairs negaidām, kad būs vairāk laika, jo zinām, ka tā ir ilūzija – svarīgajam laiks atrodas vienmēr. Nepieciešams pārstāt gaidīt iedvesmu no ārpuses un iemācīties skolu un klases darbu vadīt tā, ka tiek izmantots un attīstīts tajā esošais potenciāls.

Jau vairākus gadus vadot mācības gan jauniešiem, gan dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp arī pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem, dažkārt dzirdam dalībnieku pieprasījumu: „Dodiet mums jaunas zināšanas, šo mēs jau zinām.” Un šīs zināšanas nereti beidzas ar secinājumu – bet praksē viss ir citādi. Vai arī – dalībniekiem kursi ir bijuši interesanti, bet ikdienā tiek aiziets tik un tā pa ierasto taciņu. Viens no mācību izaicinājumiem ir spēja un iespējas šīs zināšanas ieviest praksē. Tikai tad tām ir jēga. Zināšanām bez praktiskas izmantošanas nav jēgas un nozīmes – tad mācības ir vien ārā izmests laiks, nauda un enerģija.

Atļauja sev praktizēt

Lai zināšanas izmantotu praksē, nepieciešams diezgan daudz piepūles, enerģijas, laika, kā arī ir jāpārvar pirms tam neparedzēti sarežģījumi un izaicinājumi. Ne velti ir teiciens: „Grūti mācībās, viegli kaujā.” Jo īstas mācības ir nevis sēdēšana skolas solā un pasīva klausīšanās, bet aktīva zināšanu izmantošana praksē.

Pirmais solis, ko sper bērns, vienmēr ir nestabils un grīļīgs – jākrīt un jāklūp vēlreiz un vēlreiz. Tikai pēc daudzkārtējiem kritieniem mēs iemācāmies stabili staigāt. Turklāt šajā procesā mūs ir atbalstījuši vecāki, mums ir bijuši dažādu veidu atbalsti, kas ir palīdzējuši mācību procesā. Līdzīgi ir arī jebkurā citā mācīšanās procesā – ir jāmēģina vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz. Un mums ir nepieciešams sava veida atbalsts šajā procesā. Hārvarda Biznesa skolas rakstā Lielā mācību laupīšana (angļu val. – The Great Training Robbery) autori uzsver: „Mācībām ir jēga un tās dod rezultātu tikai tad, ja mācību mērķis saskan ar mācību dalībnieku mērķiem, kā arī viņu kolēģi un vadība atbalsta jaunapgūtās zināšanas, mācību dalībniekiem ir iespēja jauniegūtās prasmes izmantot ikdienā un ir pietiekami daudz resursu (laika un finanšu) praktizēt šīs jaunapgūtās metodes.”

Inese Zlaugotne no Ērgļu vidusskolas stāsta par savu pieredzi pēc mācībām: „Piemēram, pēc de Bono sešu domāšanas cepuru un CorT domāšanas metožu apgūšanas man bija nepieciešami apmēram trīs gadi intensīvas šo metožu integrēšanas un izmantošanas praksē, kad varēju teikt – jā, tagad man sanāk tā, kā tam vajadzētu būt! Pašai apgūstot domāšanas metodes kursos, lektoru minētie piemēri nebija saistīti ne ar skolu, ne arī ar maniem mācāmajiem priekšmetiem; apguvām rīkus, instrumentus, kurus būs iespējams izmantot. Man bija svarīgi zināt, ka mirklī, kad skolēniem saku „domājiet!”, viņi pratīs kādu no radošuma vai vispusīguma metodēm izmantot, nevis diezgan haotiski domas šaudīsies dažādos lauciņos un rezultāts ne vienmēr būs cerētais. Piemēram, sagatavoju ekonomikas uzdevumu ar ne pārāk ticamu rādītāju, cerot, ka skolēni pamanīs aprēķinos neiespējamību un teiks, ka kaut kas nav kārtībā, tā nevar būt, bet atbilde bija: „Jūs neteicāt, ka tā ir īstenība, tas taču ir tikai vingrinājums!” Tad nu bija izaicinājums – kā iemācīt skolēniem domāt un darboties gan radoši, gan strukturēti? Tagad jau varu dalīties pieredzē ar citiem kolēģiem, kā šīs metodes var izmantot izglītībā, ar konkrētiem piemēriem, kur un kā šīs metodes es veiksmīgi izmantoju praksē.” Turklāt I. Zlaugotnei šajā gadījumā bija arī skolas vadības atbalsts, lai šīs metodes varētu aprobēt praksē.

Atbalsts no vadības

Jau iepriekšminētā raksta autori uzsver, ka lielākoties mācībām nav jēgas, ja organizācijas vadības komanda neatbalsta mācībās paustās idejas, tai ir atšķirīgs skatījums un vērtības un nav skaidra redzējuma par nepieciešamajām pārmaiņām organizācijā. Viņu ieteikums ir, ka šādā gadījumā nav vērts tērēt naudu personāla mācībām un cerēt, ka tas dos atdevi organizācijā.

Bet kādos gadījumos mācības tomēr ir efektīvas, lai tās dotu atdevi organizācijā, tostarp skolā? Lielā mērā toni organizācijā nosaka vadības vērtības un iedibinātā vadības sistēma. Raksta Lielā mācību laupīšana autori iesaka atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

  1. Vai vadības komandai ir skaidra, iedvesmojoša stratēģija un vērtības?
  2. Vai vadības komandai ir pieejama neizpušķota patiesība par iespējamajiem šķēršļiem, kādi varētu rasties pārmaiņu procesā, ieskaitot viņu pašu attieksmes un rīcības?
  3. Vai vadības komanda ir sākusi pārmaiņu procesu attiecīgi diagnosticētajām vajadzībām?
  4. Vai organizācijā darbiniekiem ir pieejamas nepieciešamās konsultācijas un atbalsts, kas atbalstītu mācīšanos reālajā laikā un dotu iespēju praktizēt jauniegūtās kompetences?
  5. Vai mācību programmas atbalsta organizācijas pārmaiņu plānu, un vai organizācijas vadība un kultūra piedāvā atbilstošu vidi šo mācību programmu īstenošanai attiecīgi vēlamajām pārmaiņām?

Ja kaut uz vienu no iepriekš minētajiem jautājumiem jūsu atbilde nav skaidrs „jā”, tad faktiski ar kārtējām mācībām jūs vienkārši apzogat savu organizāciju, jo tās nedos jums vēlamo rezultātu.

Rezultātus nosaka kultūra, kas radīta skolā

„Jau pētot mūsu sākotnējo kursu programmu efektivitāti un iepazīstoties ar dažādām skolām visā Latvijā, secināju, ka metožu izmantojuma veiksmi un rezultātus nosaka kultūra, kas radīta skolā,” pauž Radošuma pils trenere un biznesa konsultante Ieva Kimonte. Šādus un līdzīgus secinājumus var atrast aizvien biežāk dažādās respektablās publikācijās (Hārvarda Biznesa skolas apskatā un citur). Vislielākajā mērā skolas vidi veido vadītājs ar savu vadības komandu. Tomēr nereti vadītājiem mēdz būt praktiskās dzīves grūtības, kas neļauj viņiem īstenot savas labākās ieceres. Šādas problēmas ir dažādu organizāciju vadītājiem, un atkal ir lieliskas iespējas pasmelties biznesa organizāciju zinību un labās prakses lādītē, lai gūtu atbalstu šajos izaicinājumos. Turpretī vairākās Latvijas skolās jau ir izdevies radīt izaugsmi atbalstošu un auglīgu vidi. Tas parāda, ka tomēr ir iespējams šajos pašos standartu, prasību, finansējumu un darba tirgus rāmjos sasniegt teicamu rezultātu. Vadītāji, te ir izaicinājums un izvēle jums, jo rīki jau tiek piedāvāti un labā prakse sāk zelt Latvijas skolās!

„Mēs vairs negaidām, kad būs vairāk laika, jo zinām, ka tā ir ilūzija: svarīgajam laiks atrodas vienmēr. Man ir patiess prieks par skolu direktoriem, kas jau ir sākuši īstenu izaugsmi un, uzņēmušies iniciatīvu, sāk plūkt augļus no saviem ilgtspējīgajiem risinājumiem. Šajā ceļā būtiska ir sadarbība un partnerība starp skolām, kas paver lielas iespējas izaugsmei. Mums vairs nav nepieciešami ārzemju lektori, un skolām vispār vairs ir maz nepieciešama palīdzība no ārpuses. Intelektuālais potenciāls ir tiešām liels, pagaidām mēs uz tā drusku vēl snaužam. Vairākās skolās tiek izmantotas metodes iekšējā potenciāla stiprināšanai, un redzu, ka tas ir būtiskākais pagrieziens ceļā uz iekšējās kultūras attīstīšanu. Pārstāt gaidīt iedvesmu no ārpuses, bet iemācīties skolu un klases darbu vadīt tā, ka tiek izmantots un attīstīts tajā esošais potenciāls,” piemin Ie. Kimonte.

Koučinga pieejas ieviešana izglītībā

Jāatzīst, ka koučinga pieejas pašos pamatos ir vērtību apzināšanās un mērķu, kas ir balstīti uz vērtībām, izvirzīšana, un attiecīgu mērķu realizēšanas stratēģijas izstrāde. Skolotāja I. Zlaugotne: „Uz koučinga nodarbībām pieteicos, jo likās, ka ir vajadzīgs jauns izaicinājums pašai un zinātnisks pamatojums, atbalsts tam, ko darām skolā. Nenoliegšu – domāju arī par sevi personīgi: vai skola un darbs tajā ir viss, ko varu sasniegt, vai tas man sagādā gandarījumu? Ko tad es kā Inese gribu, kāds ir mans mērķis? Mācoties un praktiski trenējoties, koučinga programmas nodarbībās bija daudz jaunu skatupunktu, no kuriem palūkoties pirmām kārtām pašai uz sevi. Izmēģināt metodes uz savas ādas nebija viegli, bet interesanti un izzinoši gan. Bija laiks pabūt pašai ar sevi. Kursos bijām kopā ar Ērgļu vidusskolas direktori Inesi Šaudiņu, un tas bija ļoti vērtīgi, jo divatā varējām pārrunāt kursu vielu, dalīties sajūtās un mēģināt modelēt metožu izmantošanas iespējas izglītības iestādē. Mēģinājām tās iedzīvināt caur saviem mācību priekšmetiem, audzināšanas stundām, projektu darbu organizēšanu.”

 

Kā vēl varam mācībās gūtās atziņas un zināšanas iedzīvināt ikdienā?

Pat ja vairāk vai mazāk esam tikuši skaidrībā par vērtībām, plānošanu un komunikāciju, tad šo atziņu iedzīvināšanai dzīvē ir nepieciešams laiks. Izmēģinot jaunapgūtās metodes praksē un prezentējot to rezultātus, skolotāji ir atzinuši – lai būtu labāks rezultāts un atdeve, ir nepieciešama padziļināta šo metožu izpratne un prakse. Tāpēc, ņemot vērā mūsu absolventu ierosinājumus un biznesa vidē paustās atziņas, organizējam arī mācību kursus, kuros īpašu uzmanību (atbilstoši arī biznesa vides ieteikumiem) veltām vērtību iedzīvināšanai komandā un iespējām veidot skolas vērtībām atbilstošu komandu, komunikācijas praktiskajiem treniņiem kā stūrakmenim veiksmīgam komandas darbam, padziļinātu plānošanas metožu izmantošanai, lai ieviestu pārmaiņas organizācijā, radošas un atbalstošas intensīvas vides veidošanai un tam, kā veiksmīgi mācīties no kļūdām. Jo amerikāņu uzņēmējs Henrijs Fords reiz uz jautājumu, kā ātrāk kļūt par veiksmīgāku vadītāju, atbildēja: „Pieļauj divreiz vairāk kļūdu!” Tomēr ir svarīgi iemācīties nevis vienkārši pieļaut kļūdas, bet gan apzināti mācīties kļūdas un pārvērst tās par personīgās izaugsmes un organizācijas spēcīgajām pusēm.

Kristīne Zaksa, Dr. admin., Radošuma pils izaugsmes trenere, žurnāls Skolas Psiholoģija.

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

12.12.2018 20:17

@SkolasVards: RT @ggleizde: Tendence nevakcinēt bērnus ir arī aktīvas dezinformācijas rezultāts. Silti iesaku no 11:30 https://t.co/fymf1x3IOG Un to aizs…

12.12.2018 20:07

@SkolasVards: RT @Borovkovs: Tā vēl ir līdz galam nesaprasta, bet izcila ideja - nevis postīt mežu, izcērtot egles un pēc tam izmetot laukā, bet : - māks…

06.11.2018 19:23

@SkolasVards: Iznācis žurnāla "Pirmsskolā" jaunais numurs https://t.co/6OpCmMPfdf

06.11.2018 19:19

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Dzirdot un lasot cīņas par skolēniem noņemtām un pieliktām stundām, manuprāt, ir būtiski atcerēties kopskatu. Skolēna nedēļa…

06.11.2018 19:15

@SkolasVards: Catlaks: Literatūras stundu skaita samazināšana nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk https://t.co/mumluexTD2 via @SkolasVards

06.11.2018 07:10

@SkolasVards: Digitālo mācību līdzekļu izstrādei jaunā mācību satura ieviešanai būs pieejamai 1,9 miljoni eiro https://t.co/k4VTCbNEFy via @SkolasVards

22.10.2018 09:39

@SkolasVards: Vairākās Latvijas skolās mācās mazāk par 20 skolēniem https://t.co/ds7FH7y6nZ via @SkolasVards

12.10.2018 13:30

@SkolasVards: Valsts kontrole: Necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un… https://t.co/slOEMVgHRq

05.10.2018 08:32

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Esam apkopojuši lielāko daļu Edurio pirmsskolu konferences resursu https://t.co/j092IHwTzl. Tur arī jaunā grāmata pieejama d…

03.10.2018 08:36

@SkolasVards: Atsākoties skolai, pieaug palīdzības lūgumi no apceltu bērnu vecākiem https://t.co/oPBGV2wI62 via @SkolasVards