„Vai tev kauna nemaz nav?!”

17.12.2017

Ir būtiska atšķirība starp moralizēšanu un morālās spriešanas veicināšanu. Izglītības iestāde visefektīvāk pilda morālās spriešanas veicināšanas funkciju, tādējādi mūsu sabiedrībā pieņemto morāles vērtību un normu audzināšana skolā ir normāla darba daļa. Ar to viss būtu kārtībā. Tomēr, ja pastāv moralizēšana, tad problēma slēpjas veidā, kā morāles vērtības tiek nodotas, tātad – komunikācijā. 

Stāsta Karīna Andersone, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite.

Vai izglītības iestādēs pastāv moralizēšanas risks? Domāju, ka jā. Ir vairāki faktori, kas šo risku var palielināt. To var veicināt skolas funkcija veikt morālo audzināšanu, kaut arī trūkst pārbaudītu metožu. Tādēļ pedagogs, apzinoties šo pienākumu, dara pēc labākās sirdsapziņas, kā nu māk. Iespējams, stingri pamāca, rāj, nosoda, uzstāj, kaunina, gari un plaši stāsta, kā vajag, kas ir labi, kas slikti. Katrai metodei sava vieta, tomēr, iespējams, kādas no minētajām tiek izmantotas par daudz.

Kas mudina skolotājus moralizēt?

Skolotājs vienmēr zina labāk. Moralizēšanas risku var palielināt tas, ka pēc vecuma, izglītības līmeņa un autoritārās tradīcijas skolotājs ir tas, kurš vienmēr zina labāk, kas ir labi un kas nē (skolotājs kā autoritāte, zināšanu devējs). Mums mazāk ir attīstīta tradīcija, kurā skolotājs ir sabiedrotais, notiek abpusēja zināšanu apmaiņa, saruna.

Vieglākais komunikācijas veids. Orientējoties uz risinājumu, nepieciešams gan laiks, gan prasmes. Jāatzīst, ka moralizēšana ir samērā viegls komunikācijas veids. Reizēm var pietrūkt citu prasmju, lai kontrolētu situāciju. Šo veidu mēs esam noskatījuši tad, kad mācīja mūs, un tādējādi tā var būt viegli pieejama, automātiska metode, ko izmantot.

Laika trūkums. Jā, laika trūkums un fragmentēta komunikācija var palielināt moralizēšanu – skolas vadībai un pedagogiem dienas laikā jākomunicē ar dažādām cilvēku grupām, jāspēj pārslēgties no vienas grupas uz citu, no jautājuma uz jautājumu, no vienas lomas uz citu. Orientējoties uz risinājumu, nepieciešams iedziļināties, bet laika un spēka kapacitātes gluži vienkārši var pietrūkt, tāpēc moralizēšana var tikt izvēlēta kā instruments, lai ātri, formāli atbildētu uz vides prasību komunicēt. Moralizēšana var būt problēmas pseidorisināšana. No manis vide ātri prasa atbildi (fizkultūras skolotājs sūdzas par Jāni), un es to dodu, veicot kārtējās pārrunas ar kauslīgo Jāni, lai gan labi zinu, ka šī metode līdz šim nav guvusi panākumus.

Regulē bērna uzvedību. Bērnu uzvedības regulācija, izmantojot kaunu un vainu (morālās sistēmas ievērošanas emocionālās sviras), daļai bērnu ir samērā iedarbīga, un daļa pedagogu to izmanto – moralizē nosodot un kauninot. Par šīs metodes pārmērīgas lietošanas seku ēnas pusēm runāsim nākamajā raksta daļā.

Tātad augsnes moralizēšanai netrūkst. Jautājums – vai šīs iespējas ir jāizmanto? Jo kopumā moralizēšana ir samērā neefektīvs komunikācijas veids. Tā īsti nepanāk to, ka pietiekami liela informācijas daļa tiek vismaz formāli uztverta. Tā nav pārāk efektīva arī konkrēta uzvedības regulācijas mērķa īstenošanā (panākšanā, lai Jānis pārstāj kauties). Tāpat tā nav laba kā vienīgais instruments morālās spriešanas attīstības veicināšanā. Morālā spriešana augstākajos līmeņos ietver spēju domāt vispārināti un veidot patstāvīgus lēmumus par morālām tēmām, moralizēšana savukārt drīzāk pieprasa bezierunu paklausību likumam un kārtībai, kas ir orientēšanās uz zemāku paklausību – paklausību ārējiem noteikumiem. Tāda orientācija ir pilnīgi normāla līdz pat vidusskolai, tomēr atkal – moralizēšana kā komunikācijas veids morāles attīstības veicināšanai nebūs pārāk efektīvs. Moralizēšanā es redzu vismaz četras problēmas.

Kāpēc moralizēšana tomēr nav efektīvs veids, kā nodot morāles vērtības?

Pamata uzstādījums. Ar pamata uzstādījumu es saprotu stingru, neelastīgu uzstādījumu, ka „es zinu labāk”, bet morāle ir sistēma, kas pieņemta noteiktā laikā, tātad tā mainās. Nepieļaujot elastību, var tikt pārprasti uzvedības veidi, kas nevis „ir slikti”, bet veidojušies citā vērtību sistēmā. Piemēram, šobrīd ir bērni, kas uzrunā skolotāju ar tu. Atbilstīgi savai audzināšanai viņi nav pārkāpuši pieklājības normas. Protams, pedagogam ir tiesības ieviest savus noteikumus (uzrunu ar jūs), tomēr izpratne, ka normas ir atšķirīgas, nevis tiek izrādīta necieņa, palīdzēs nesadusmoties.

Komunikācijas barjeras. Moralizēšana ietver vairākas komunikācijas barjeras, kas savukārt var sekmēt to, ka informācija netiks sadzirdēta, tiks pārprasta, pret to veidosies pretestība – būs nevēlēšanās to ņemt vērā vai vēlme rīkoties tieši pretēji.

  • Neatbildami jautājumi (Ko tev mamma mājās māca? Vai tev kauna nemaz nav?) ir viena no moralizēšanas un pārmetumu tipiskām formām. Tā kā uz tiem nav iespējams atbildēt, cilvēks tiek iedzīts stūrī un reaģē atbilstoši savam repertuāram – saraujas un klusē, mēģina taisnoties vai vainot citus, smejas pretī vai kliedz. Loģisks, racionāls komunikācijas iznākums šādā situācijā vienkārši neeksistē, jo jautājums nav atbildams. Es neatbildamus jautājumus uztveru par negodīgas un agresīvas komunikācijas izpausmi – tie mulsina, liek apjukt, just vainu un kaunu, turklāt īsti nav iespējas kaut ko atrisināt. Uzvarētāju gan nav nevienā pusē.
  • Ilgums moralizēšana mēdz būt ilga. Tas veicina tikai to, ka bērns pārstāj klausīties un tiešām vairs nedzird, ko viņam saka („Vai tiešām tu neko nedzirdēji no tā, ko es tev teicu?” Godīga atbilde uz šo ir: „Jā!”).
  • Vispārināšana – moralizēšana kā neefektīvas komunikācijas paraugs ietver pārāk lielu vispārinātības, nekonkrētības pakāpi, kā arī bieži saistīta ar pārāk daudzu problēmu aktualizēšanu vienlaicīgi: „Tev ir problēmas visā – ar attieksmi, mācībās, draudzībā, iniciatīvas neizrādīšanā, melošanā.” Vispārināšana ir nepatiesa – „Tu neko nespēj izdarīt pareizi”.
  • Pārāk abstrakta morāles mācība bez iedotiem paskaidrojumiem un instrumentiem, kā to dabūt gatavu: JĀUZVEDAS LABI, bet ko tas īsti nozīmē – labi uzvesties? SIST NEDRĪKST, bet kā tad apvaldīt savas dusmas, kad kāds man atņem pildspalvu? Kā nomierināt savas bailes, kā paust savas emocijas pieņemamā veidā? Ja mēs dodam bērniem noteikumus, neiedodot līdzekļus, kā tos ievērot, tad tas nav īsti godīgi. Īpaši, ja pēc tam pārmetam, ka noteikumi netiek ievēroti, nolasot morāli.

Konteksta neievērošana. Informācijas sūtītāji var sūtīt un uztvērēji – uztvert informāciju atbilstoši savai pieredzei. Moralizējot netiek ņemta vērā reālā vide, kurā dzīvo bērns, un viņa problēmas. Piemēram: „Visiem ir jābūt pieklājīgiem, jāciena vienam otru.” Bet bērns ikdienā redz, kā kaimiņi piekauj viens otru. Bērns var pamatīgi apjukt – vai nu atainotajā skolas realitātē pietrūkst patiesuma, vai arī tieši ar viņu kaut kas pašos pamatos nav kārtībā, ja jau viņa ieraudzītā dzīve ir tik ļoti atšķirīga. Apgalvojumi vajag un jābūt kognitīvi biheiviorālajā terapijā tiek piedēvēti domāšanas kļūdām, jo pasaulē nenotiek tā, kā vajag un jābūt. Precizitāte un respekts šajā gadījumā slēpjas elastībā un dažādas realitātes atzīšanā. Noteikti ir jārāda zelta standarts, tomēr bez realitātes respektēšanas netiks izveidots uztveres tilts. Bērni vienkārši jūt, ka viņus nesaprot, viņiem rāda iluzoru pasauli, kurai viņi netic. Īpaši tas attiecināms uz vecumposmu, kas sākas ar pusaudža gadiem, kad veidojas kritisks redzējums, savi spriedumi, īpaši izteikta netaisnības sajūta.

Pārmērīga kauna un vainas sviras izmantošana uzvedības regulācijā. „Vai tev kauna nemaz nav? Tevis laikam nebija klāt, kad kaunu dalīja?!” Kauns un vaina saistīti ar morāles normu ievērošanu. Tie ir savdabīgi uzvedības regulētāji, kas liek ievērot noteikumus (īpaši nerakstītos). Noteiktās proporcijās ir pieļaujams izjust pašpārmetumu un vainas devu. Problēma – ja vaina un kauns ir galvenie uzvedības regulētāji. Vaina un kauns ir moralizēšanas galvenās vēlamās emocionālās sekas: „Viņš nokaunēsies, sapratīs, ka tas, ko viņš dara, ir slikti, un vairāk tā nedarīs.”

Domāju, ka kauna svira tiek lietota stipri pārspīlēti. Katrai emocijai ir sava adaptīva funkcija, tomēr, pievēršoties stereotipiem, jāsecina, ka mūsu sabiedrībā dusmas tradicionāli tiek uzskatītas par nevēlamām emocijām. Tas ir tādēļ, ka dusmu uzvedības sekas ir ātri redzamas un bieži vien nepatīkamas – kautiņš, lamāšanās, apgāzts galds. Tomēr psihologi tikpat bieži kā ar impulsu kontroles problēmām darbā saskaras ar trauksmi un depresiju. Abas šīs problēmas spēcīgi uztur kauna un vainas sajūta. To negatīvās sekas nav tik traucējošas īstermiņā, bet paskatīsimies ilgtermiņā: to sekas ir bezspēcība grūtību brīžos, pesimisms, mērķu trūkums, vājāks izpildījums (milzīgs iespaids arī uz sekmēm), nerealizētas karjeras, hroniska stresa radītas saslimšanas, pašnāvības.

Ko darīt?

Ļaut pieredzēt. Morāles attīstība visefektīvāk notiks, ja iedarbība būs atbilstoša vecumam. No skaidriem noteikumiem bez paskaidrojuma, darbojoties ar pavisam maziem bērniem, bērnam augot, vēlams virzīties uz noteikumu ar paskaidrojumu, kāpēc noteikums vajadzīgs, tad vēl tālāk – uz iespēju diskutēt, veidot spriedumus, noteikumus un alternatīvas pašiem. Dažādu morālu dilemmu apspriešana veicina spriešanas spējas attīstību, turklāt ne tikai par morālām tēmām. Iespēja izmēģināt dažādas lomas, piedaloties labdarības projektos, atbildības uzņemšanās, iesaistoties radošos, pašpārvaldes, vides sakārtošanas projektos, iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā, kur vien tas ir iespējams, – pieredze ir labākais veids, kā veicināt morālo izaugsmi. Morālas runas un pamācības jālieto pēc iespējas retāk. Ir iedarbīgāki veidi, kā parādīt vērtības, – filmas, stāsti, piemērs, diskusijas.

Izvēle. Lai moralizēšanas vietā liktu ko iedarbīgāku, izvērtējiet, cik jautājums ir svarīgs, un tad izlemiet, ko ar to darīt – vai vajag iedziļināties uzreiz, atlicināt laiku, lai iedziļinātos vēlāk, vai nepieciešams nodot atbildību citam, atdot atbildību atpakaļ tam, kurš to iedevis, vai veikt morālas pārrunas.

Komunikācijas barjeru nojaukšana. Vēlams neizmantot repertuārā retoriskus, neatbildamus jautājumus. Jācenšas nevispārināt – konstruktīva kritika ietver fokusu uz konkrētu rīcību. Turklāt pārāk daudzu problēmu atgādināšana un risināšana vienlaicīgi nebūs efektīva. Runai jābūt pietiekami īsai, kodolīgai. Ja nerisināsiet vienlaicīgi daudzas problēmas, tas var izdoties.

Emociju vadība. Bieži morāles kodeksa ievērošanai nepieciešamas impulsu kontroles spējas, tāpēc impulsu kontroles, emociju vadības nodarbības bērniem būs konkrētā atbilde uz jautājumu, kā ievērot noteikumus. Noderēs scenāriju izspēle diskusijai Ko es gribēju panākt?. 1) Kādas bija sekas, ja rīkojos dusmās? 2) Kādas bija sekas, ja rīkojos pēc tam, kad nomierinājos? Kuras sekas vairāk atbilst tam, ko vēlējos sasniegt?

Atbildības uzņemšanās. Bērnam nepieciešams uzņemties atbildību par nodarīto. Nebūtu palīdzīgi, ja vienīgās sekas nodarījumam būtu moralizēšana (skolotājs pēc morāles lasīšanas pieceļas un izgāzto guašas krāsu ūdeni savāc pats). Ja esi zadzis, izmanto savu kabatas naudu un dāvanu naudu un pats atdod nozagto, atvainojies. Ja esi sabojājis lietu, nes vietā.

Jautāšana, nevis kaunināšana. Kauna sviras vietā vēlams uzdot noskaidrojošus jautājumus, piedāvāt alternatīvus rīcības variantus, kopā izstrādāt risinājuma plānu – īsi sakot, lietot problēmu risināšanu.

Pieredzes respektēšana. Kā minēts, lai mazinātu iekšējo pretestību, ļoti būtiski respektēt bērna reālo pieredzi. „Ja tev katru dienu apkārt kaujas, tad tev droši vien ir daudz grūtāk ieraudzīt un pieņemt, ka lietas var atrisināt arī sarunājot. Es to varu saprast. Bet zini – kaut arī tas ir grūti, tu vari to iemācīties! Es ticu, ka nākamreiz tev izdosies!”

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

21.09.2018 12:42

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Šodien Edurio konferencē Izgl. pārvalžu un pirmsskolu vadītājiem prezentēsim mūsu grāmatu un aicināsim izmantot pašnovērtēju…

18.09.2018 16:30

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs: https://t.co/aBALfQkZOH https://t.co/iD9TNjhA2Q

18.09.2018 16:19

@SkolasVards: Rudens ekskursiju ceļvedis. Ieskaties, ja plāno kopā ar klasi doties piedzīvojumā https://t.co/JeCS6aryEL

18.09.2018 08:19

@SkolasVards: Ir svarīgi varu izmantot labiem darbiem!

13.09.2018 14:53

@SkolasVards: Iznācis e-izdevuma "Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" jaunais numurs https://t.co/xT7ih7HAyR sadarbībā ar… https://t.co/EtVsxcYiYU

13.09.2018 08:45

@SkolasVards: RT @iZvaigzne: Publicēts vērtīgs izdevums klašu audzinātājiem un karjeras konsultantiem "Kompetenču pieeja karjeras izglītībā skolā". To va…

13.09.2018 08:36

@SkolasVards: Izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu… https://t.co/qt2F1I44dP

12.09.2018 10:27

@SkolasVards: Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas uzrādīs sliktus kvalitātes rādītājus, tā nesaņems valsts finansējumu pedago… https://t.co/dZNJCJAbNx

07.09.2018 11:47

@SkolasVards: LPS cer, ka izglītības kvalitātes kritēriji tiks pārskatīti līdz ar kompetenču satura programmu ieviešanu… https://t.co/QmZzQUEQeC

07.09.2018 06:59

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Mana brīnišķīgā sieva Dana Narvaiša @dana_narvaisa žurnāla 36,6℃ numurā par labu redzi dalās pieredzē, kā redzēt un pamanīt…