Grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās IZM iesniegs līdz gada beigām

14.11.2017

Grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar plānoto pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Ministru kabinetā iesniegs līdz šī gada beigām.

IZM ir izstrādājusi un Ministru kabinetā iesniegusi informatīvo ziņojumu, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.

Latviešu valoda un kultūra ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Tas saskan ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kas nosaka, ka "Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu".

Latviešu valodas aģentūras 2016.gadā veiktā pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2010-2015" dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu to prot labi, tomēr 22% atzinuši, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76%, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.

Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai, tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā, uzskata IZM. Latvijas Tiesībsarga 2014.gada pētījumā "Bilingvālā izglītība" uzsvērts, ka mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi ir jāgarantē pienācīgā līmenī. Latvijas situācijā esot jo īpaši svarīgi, lai mazākumtautību bērniem būtu vienlīdzīgas tiesības, tālāk studējot un strādājot amatos, kur valsts valodas prasība ir objektīvi nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai.

2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību vispārējās izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms, jo valsts finansēta profesionālā izglītība un augstākā izglītība pašlaik tiek īstenota tikai valsts valodā. Jau no 2006./2007.mācību gada valsts pārbaudījumu materiāli vispārējā vidējā izglītībā tiek sagatavoti latviešu valodā.

Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, 9.klasē no 2019./2020.mācību gada valsts pabaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018.gada līdz 2020.gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, metodikas kursiem, kā arī mācību materiāliem un rokasgrāmatām. Pēc ministrijas aplēsēm kvalifikācijas pilnveides pasākumi būtu nepieciešami apmēram 8000 pedagogu.

Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Konsultatīvās padome mazākumtautību izglītības jautājumos pauda atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Tāpat padomē apspriestas ministrijas rosinātās pārmaiņas pirmsskolā, pamata un vidējās izglītības posmos, izstrādājot jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pamata un vidējās izglītības standartus un ieviešot kompetenču pieejā balstīto mācību saturu.

IZM sola atbildīgi pildīt uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Arī turpmāk nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicinās viņu turpmāku sekmīgu izglītības procesa turpināšanu un iekļaušanos darba tirgū, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu un kultūru, piemēram, izvēloties tos kā mācību priekšmetus skolā vai ārpus skolas nodarbību ietvaros.

Ministrija līdz 31.decembrim plāno iesniegt izskatīšanai MK nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Savukārt līdz nākamā gada 1.februārim plānots nodot publiskajai apspriešanai MK noteikumu projektu par vispārējās pamatizglītības standartu, noteikumu projektu par vispārējās pamatizglītības standartu un Ministru kabineta noteikumu projektu par pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

Līdz 2017.gada 21.novembrim ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos priekšlikumus par papildu atbalsta pasākumiem valsts valodas prasmju pilnveidei un metodisko līdzekļu izstrādes un pieejamības nodrošināšanai.

LETA informācija

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

16.11.2017 11:26

@SkolasVards: Vecāku ticība, ka skola sekmē bērna pozitīvu attīstību un viņa pūles un klātesamība ir svarīga un novērtēta, veici… https://t.co/uBcLNoPp0N

16.11.2017 11:25

@SkolasVards: Faktori, kas motivē vecākus sadarboties ar skolu. Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe. https://t.co/aBALfQ3oX9

16.11.2017 11:24

@SkolasVards: Pirms sarunas ar skolēnu vecākiem. Ja izdodas sevī pārkāpt vēlmi dot padomu, tad ir iespējams uzklausīt otru un at… https://t.co/5WSeVou9UZ

16.11.2017 11:23

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs https://t.co/aBALfQ3oX9

15.11.2017 16:59

@SkolasVards: Rosina atvieglot iespēju strādāt par pedagogiem nozaru speciālistiem, kas nav apguvuši pedagoģiju https://t.co/emtywyZNVE via @SkolasVards

14.11.2017 18:45

@SkolasVards: Iznācis jaunais "Normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" novembra numurs sadarbībā ar @skolutiesibas https://t.co/xT7ih7HAyR

14.11.2017 15:19

@SkolasVards: Šogad divi skolu direktori sodīti par ilgstošu obligāto mācību priekšmetu nenotikšanu izglītības iestādē… https://t.co/SOOdh220lW

14.11.2017 10:24

@SkolasVards: LIZDA nav gatava atkāpties no prasības pedagogu minimālo darba samaksu piecu gadu laikā celt līdz 900 eiro… https://t.co/PWOE5HvCbk

14.11.2017 10:21

@SkolasVards: Šadurskis pusi līdzekļu pedagogu algu celšanai piedāvā iegūt no skolu reformām, otru pusi - uz ekonomikas izaugsmes… https://t.co/6zgqaET7ic

14.11.2017 10:16

@SkolasVards: Valdībā vēl nevienojas par iespēju piecos gados skolotāju zemāko mēneša darba algas likmi celt līdz 900 eiro… https://t.co/yHWrnZJDCe