Pēc pusotra gada mazākumtautību skolās sāks pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās

22.03.2018

Saeima 22. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Priekšlikumu šādām pārmaiņām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izvirzīja pērn oktobra sākumā. Tam pavisam drīz sekoja arī pirmie protesti pret izglītības valodas reformu, kur Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs, kā arī atsevišķi partijas "Saskaņa" biedri mēģināja iestāties par bilingvālās izglītības saglabāšanu, tostarp piedāvājot arī nodrošināt krievu skolu autonomiju.

Dažas dienas pēc priekšlikuma prezentēšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka jautājums būtu jāatrisina līdz februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. Neskatoties uz to, ka diezgan īsā laikā tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par bilingvālās izglītības saglabāšanu, valdība šī gada janvāra beigās piekrita grozīt minētos likumus, jau februāra sākumā sākot likumprojektu virzību Saeimā.

Neskatoties uz virkni priekšlikumu atteikties no piedāvātās reformas vai arī mainīt tās aprises, atbildīgajā komisijā noraidīti teju visi priekšlikumi, Saeimai trešajā lasījumā nododot likumprojektu, kas reformas kontekstā faktiski neatšķiras no valdībā atbalstītajiem grozījumiem. Pārmaiņu pretinieki iepriekš solīja neapturēt protestu norisi arī pēc grozījumu apstiprināšanas.

Pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.

Ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēniem. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs IZM ieskatā sekmēs jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.

Pērn tika nolemts, ka jau šajā mācību gadā 12.klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.

IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja iepriekš atgādināja, ka Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina, ka, lai gan mazākumtautību jauniešiem ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī.

Arāja skaidroja, ka pārmaiņas mācību valodā tiks īstenotas līdztekus jaunā mācību satura ieviešanai, kā arī jau apstiprinātajām izmaiņām valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtībā.

Arāja uzsvēra, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020.gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē. Šie līdzekļi būs pieejami valsts valodas prasmes līmeņa diagnostikai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, valsts valodas prasmes pārbaudēm, metodikas kursiem, citiem mācību pasākumiem, rokasgrāmatām un pedagogu portfolio mācību īstenošanai latviešu valodā, kā arī didaktiskajiem materiāliem mācībām pirmsskolas izglītībā.

LETA informācija

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

12.12.2018 20:17

@SkolasVards: RT @ggleizde: Tendence nevakcinēt bērnus ir arī aktīvas dezinformācijas rezultāts. Silti iesaku no 11:30 https://t.co/fymf1x3IOG Un to aizs…

12.12.2018 20:07

@SkolasVards: RT @Borovkovs: Tā vēl ir līdz galam nesaprasta, bet izcila ideja - nevis postīt mežu, izcērtot egles un pēc tam izmetot laukā, bet : - māks…

06.11.2018 19:23

@SkolasVards: Iznācis žurnāla "Pirmsskolā" jaunais numurs https://t.co/6OpCmMPfdf

06.11.2018 19:19

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Dzirdot un lasot cīņas par skolēniem noņemtām un pieliktām stundām, manuprāt, ir būtiski atcerēties kopskatu. Skolēna nedēļa…

06.11.2018 19:15

@SkolasVards: Catlaks: Literatūras stundu skaita samazināšana nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk https://t.co/mumluexTD2 via @SkolasVards

06.11.2018 07:10

@SkolasVards: Digitālo mācību līdzekļu izstrādei jaunā mācību satura ieviešanai būs pieejamai 1,9 miljoni eiro https://t.co/k4VTCbNEFy via @SkolasVards

22.10.2018 09:39

@SkolasVards: Vairākās Latvijas skolās mācās mazāk par 20 skolēniem https://t.co/ds7FH7y6nZ via @SkolasVards

12.10.2018 13:30

@SkolasVards: Valsts kontrole: Necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un… https://t.co/slOEMVgHRq

05.10.2018 08:32

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Esam apkopojuši lielāko daļu Edurio pirmsskolu konferences resursu https://t.co/j092IHwTzl. Tur arī jaunā grāmata pieejama d…

03.10.2018 08:36

@SkolasVards: Atsākoties skolai, pieaug palīdzības lūgumi no apceltu bērnu vecākiem https://t.co/oPBGV2wI62 via @SkolasVards