UNESCO: Vardarbības mazināšanai skolās nepieciešama efektīva uzraudzība, neatstājot to tikai pedagogu ziņā

04.02.2019

Vardarbības mazināšanu skolā sekmē valstiska pieeja drošas skolas vides, efektīvas uzraudzības un atbalsta sistēmas izveidē, uzsvērts jaunākajā UNESCO publikācijā "Ko slēpj skaitļi: izbeidzot vardarbību skolās", mudinot pasaules valstis neatstāt cīņu pret vardarbību pedagogu pārziņā. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa uzsvēra, ka vardarbība būtiski ietekmē kā bērna garīgo veselību, tā arī dzīves kvalitāti un akadēmiskos sasniegumus. Piemēram, skolēni, kurus biežāk apceļ un aizskar, retāk apmeklē skolu un uzrāda sliktāku sniegumu mācībās.

Publikācijā pētnieki atklāj, ka katru trešo skolēnu (32%) vismaz reizi mēnesī skolasbiedri ir iebiedējuši un tikpat daudz skolēnu ir tikuši aizskarti fiziski. Fiziskā vardarbība ir visbiežāk sastopamais vardarbības veids daudzos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku un Eiropu, kur izplatītāka ir psiholoģiskā vardarbība. Fiziska vardarbība ir ierastāka zēnu vidū, turpretī meitenes biežāk saskaras ar psiholoģisko vardarbību. Otrajā vietā pēc fiziskās vardarbības ir seksuālā vardarbība, kas izpaužas kā seksuāla rakstura aizskaroši joki, komentāri vai žesti. Aizvien pieaug vardarbība tiešsaistē un mobilajās ierīcēs. Biežāk tiek apvainoti tie bērni, kas tiek uztverti kā atšķirīgi, savukārt fiziskais izskats ir visizplatītākais vardarbības cēlonis, kam seko otrs biežākais iemesls - rase, tautība vai ādas krāsa.

Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa skaidroja, ka pirmskola ir pārsteiguma mirklis, kad vecāki uzzina daudz ko jaunu par savu bērnu, viņa saskarsmes prasmēm sadarbībā ar vienaudžiem, spēju risināt problēmas, tikt galā ar frustrāciju un citām sociālajām prasmēm. Pirmās izglītības iestādē parasti tiek pamanītas uzvedības problēmas, un ir svarīgi saprast, ka tas vienmēr jāuztver kā sauciens pēc palīdzības. Visiem uzvedības traucējumiem neatkarīgi no diagnozes ir iespējams palīdzēt ar pedagoģijas instrumentiem, taču nereti pedagogiem nepietiek zināšanu un instrumentu situāciju risināšanai, pauda Bērziņa.

Viņa norādīja, ka iespējams iezīmēt vairākus vardarbības veidus skolās: izglītojamā vardarbība pret izglītojamo, izglītojamā vardarbība pret pedagogu, pedagoga vardarbība pret pedagogu, pedagoga vardarbība pret izglītojamo, kā arī vecāku vardarbība pret izglītojamiem un pedagogiem.

"Jebkurš bērns ar uzvedības problēmām ir bērns ar speciālām vajadzībām neatkarīgi no diagnozes esamības vai neesamības. Vardarbībai var būt arī cieša saikne ar garlaicību - bērni nezina, kā strukturēt savu brīvo laiku izglītības iestādēs. Skola bez vardarbības - tā ir iespēju radīšana, vides pielāgošana, pozitīvu aktivitāšu nodrošināšana, jēgpilnas stundas veidošana atbilstoši katra spējām. Un, protams, drošas vides veidošana, ieskaitot agrīnu vardarbības un neiecietības signālu atpazīšanu," piebilda Bērziņa.

Dalbiņa savukārt norādīja, ka pētījums liecina, ka vardarbība samazinājusies tajās valstīs, kuras ir apņēmušās veicināt drošu un pozitīvu skolas klimatu un klases vidi, kas veido efektīvas sistēmas skolu vardarbības uzraudzībai, kā arī nodrošina apmācību un atbalstu pedagogiem, atbalstu vardarbībā cietušajiem skolēniem. Redzams, ka tieši apņemšanās problēmu risināt valstiskā, politiskā līmenī ar spēcīgu tiesisko pamatu ir ceļš, kā mazināt vardarbību skolās.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, kura Latvijas skolās jau vairākus gadus strādā ar sistēmisko prevencijas un intervences programmu pozitīvas, drošas un atbalstošas skolas vides radīšanai un skolēnu pozitīvai disciplinēšanai, ir pārliecināta, ka, lai gan katram skolotājam ir savi paņēmieni, kā viņš disciplinē skolēnu, skolotājiem skolās trūkst zināšanu un prasmju, kā vienoti visai skolai veicināt skolēnu pozitīvo uzvedību. Latvijas Universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka, vienoti visai skolai strādājot, atbalstot skolēnu pozitīvo uzvedību, ievērojami samazinās visa līmeņa uzvedības pārkāpumi, tai skaitā arī vardarbība, uzlabojas attiecības gan starp bērniem, gan bērniem ar skolotājiem un skolotājiem savā starpā, kā arī samazinās skolas kavējumi.

"Ir skaidrs, ka ir iespējams mainīt skolas kultūru, visiem skolotājiem sadarbojoties. Tāpat ir skaidrs, ka tās ir konkrētas metodes, kas pedagogam jāapgūst, kā arī jāsāk tās pielietot savā pedagoģiskajā darbībā. Bez tā brīnumi nenotiks un pats par sevi nekas nemainīsies. Skolotāji pirmkārt apgūst, kā preventīvi darboties, lai nepieļautu skolā uzvedības pārkāpumus, iemācās atpazīt uzvedības pārkāpumus, tai skaitā vardarbību, kā arī vienojas par skolotājiem vienotu algoritmisku rīcību uzvedības pārkāpumu gadījumā. Pozitīvas uzvedības veicināšana ir viens no ikviena skolotāja uzdevumiem," teica Nīmante, piebilstot, ka skolēnu uzvedība ir cieši saistīta ar skolēnu mācību sasniegumiem.

Publikācijā analizēti kvalitatīvie un kvantitatīvie dati no 144 pasaules valstīm, sniedzot pašreiz aptverošāko situācijas raksturojumu un analizējot tendences globāli un reģionāli.

Publikācija "Ko slēpj skaitļi: izbeidzot vardarbību skolās" ir viens no UNESCO veikumiem kampaņā "Droši mācīties" jaunai iniciatīvai, kas veltīta vardarbības izbeigšanai skolās, nodrošinot bērniem iespēju brīvi mācīties un sasniegt savus dzīves mērķus. Iniciatīvu īsteno UNESCO sadarbībā ar UNICEF, Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības departamentu un ANO Meiteņu iniciatīvu.

LETA informācija

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

20.02.2019 09:01

@SkolasVards: RT @mariteseile: Skolu tīkls ir izmaksu un pieejamības izglītībai jautājums un nevajadzētu tur pīt klāt skolas kvalitātes jēdzienu. Kvalitā…

19.02.2019 09:18

@SkolasVards: Sacelšanās pret “cīruļu” diktatūru. Ja stundas sāksies plkst.9, būs labākas sekmes? https://t.co/4ogoz3uX8m

19.02.2019 08:55

@SkolasVards: RT @ZaneMatesovica: Skolotāji, lūdzu, rādiet bērniem un pārrunājiet skolās! Pesimisma brīžos šķiet, ka tas ir vienīgais veids, kā kaut ko m…

19.02.2019 08:43

@SkolasVards: Līdz ar jauno vidējās izglītības saturu plānots ieviest dažāda līmeņa centralizētos eksāmenus https://t.co/BMJ9z1rSCV via @SkolasVards

19.02.2019 08:37

@SkolasVards: Reaģējot uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nepildīšanu, LIZDA izsver iespēju iziet ielās… https://t.co/okdL5UlgqK

19.02.2019 08:31

@SkolasVards: Šuplinska: Pašvaldībām līdz septembrim jāiesniedz IZM savs redzējums par skolu tīkla attīstību https://t.co/oFa71ujS13 via @SkolasVards

19.02.2019 08:31

@SkolasVards: 12.klašu skolēniem tiks piedāvāts izvēlēties sevi interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei… https://t.co/rf2mCOrV2b

14.02.2019 17:25

@SkolasVards: Rīgā plāno slēgt divas un apvienot astoņas skolas https://t.co/zJdrrQOEiW via @SkolasVards

14.02.2019 17:20

@SkolasVards: Par atkārtotu kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana https://t.co/6oQwNvkscm via @SkolasVards

14.02.2019 07:44

@SkolasVards: Ekonomģeogrāfs: Skolu tīkla sakārtošanas procesā veiktas butaforiskas reformas https://t.co/jAPHLaIoq8 via @SkolasVards