Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 22. janvāra numurā lasiet:

SKOLOTĀJS

Vienmēr kustībā. Smiltenes novada Grundzāles pamatskolas sporta skolotājs Māris Stabiņš nominēts balvai „Gada sporta pedagogs”. Kā atzīst skolēni un viņu vecāki, kolēģi un pagasta iedzīvotāji, viņš to absolūti un nenoliedzami  ir pelnījis. Pats vienmēr kustībā, prot aizraut un iedvesmot lielus un mazus, radošs un izdomas bagāts. Skolēni gūst izcilus panākumus visdažādākajos sporta veidos Latvijā un pasaulē.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Arī sākumskolās mācības no 25. janvāra notiks attālināti.

VISC aicina skolas plānot mācību saturu, ievērojot elastīgas plānošanas principus.

Eksāmeni par vidējo izglītību notiks pēc aizvadītā mācību gada parauga.

IZM ir gatava strādāt pie jaunas Augstākās izglītības padomes koncepcijas.

Latvijas Universitāte un Daugavpils Universitāte veido jaunu vēstures un arheoloģijas doktora studiju programmu.

Ar skolēnu zīmējumiem aicina uzmundrināt mediķus.

Sācis skanēt latgaliešu rakstniecībai veltīts podkāsts „Puslopys”.

DARBA SLODZE

Jaunais modelis lielākas algas nesola. To, vai jaunais modelis skolām ļaus saņemt lielāku finansējumu, patlaban nav iespējams pateikt. Patlaban diskutē par skolotāju darba slodzes nedēļā maiņu no 30 uz 36 vai 40 darba stundām, proporcionāli palielinot arī zemāko algas likmi.

NUMURA INTERVIJA

„Traģiskāk par skolas slēgšanu ir apvienotās klases”. Dažādi viedokļi par valsts finansējuma ietekmi uz noteiktu pedagogu grupu izskan jau kopš tā brīža, kad valsts izglītības sektorā ieviesa principu „Nauda seko skolēnam”. Kā zināms, budžets tiek piešķirts visai nozarei kopumā, un pašreizējais sadalījums nav apmierinājis vērā ņemamu pedagogu daļu. Valsts šo gadu laikā nav atradusi elastīgu risinājumu to pedagogu pietiekamā atalgošanā, kuri strādā reģionos un skolās ar nelielu skolēnu skaitu, kaut tā ir mūsu valsts specifika un tātad ‒ valsts atbildība. Šoreiz intervija ar Amatas pamatskolas direktoru Valdi Nītiņu, kurš, pateicoties savai pieredzei uzņēmējdarbībā un entuziasmam, ir spējis sakārtot un maksimāli nodrošināt slodzes pedagogiem savā skolā. Lūk, viņa viedoklis par to, kādi ir valsts neizpildītie uzdevumi un kā, viņaprāt, attīstīties esošā finansējuma ietvaros.

VIEDOKLIS

Nepieciešams mazināt plaisu starp vidusskolu un augstskolu. Ja skolēns mācās vidusskolā, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā viņš jau domā par studijām augstskolā. Manuprāt, nepieciešama ciešāka sasaiste un plaisas mazināšana starp vidusskolu un augstskolu, ko var panākt, tuvinot skolēnu pētniecībai, tam, kas tiek praktizēts un pieprasīts augstskolās. Tas sasaucas arī ar augsta ranga ierēdņu ieteikumiem augstskolām studijas ievirzīt pētniecības formātā. Dr. ped. Anžela Jurāne-Brēmane, Vidzemes Augstskolas docente un pētniece.

ATTĀLINĀTĀ MĀCĪŠANA

Grupu darbs rada klātbūtnes sajūtu. Kā organizēt grupu darbu tiešsaistē? Šajā laikā, kad viss notiek attālināti, skolēni un skolotāji ir noilgojušies pēc klātbūtnes. Kā panākt klātbūtnes efektu? Par to „eTwinning” platformā 13. janvārī vebinārā „Kā organizēt grupu darbu tiešsaistē?” stāstīja Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja un projekta „Skola 2030” eksperte Agita Ozoliņa un skolotāja Liene Millere.

Skolēnu ar redzes traucējumiem izglītošana attālinātas mācīšanas laikā. Iesakām uzdevumus ierakstīt un sūtīt balss failos, bet sagatavotajiem uzdevumiem pievērst uzmanību – burtu iespiedumam, kontrastam un palielinājumam.

Attālinātās mācības. Par ko jādomā nākotnē? Pandēmija radīja līdz šim nebijušu situāciju, kad izglītībā vairs nerunā par to, vai izglītības tehnoloģijas izmantot un no kura vecuma izmantot, bet gan to, kuras tehnoloģijas izvēlēties, kuras no tām varētu labāk palīdzēt mācīties un kuri tehnoloģiskie risinājumi labāk palīdzēs organizēt mācību procesus dažādām izglītojamo mērķgrupām. Linda Daniela, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore.

GRĀMATPLAUKTS

Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?