Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla "Skolas Psiholoģija" janvāra numurā lasiet:

Izlaists bērns – bērns bez robežām. To, ko ikdienā saucam par izlaistu bērnu, speciālisti dēvē par bērnu, kuram trūkst robežu. Bērniem, kuriem ir robežu apzināšanās grūtības, ir īpaši svarīgi, ka pieaugušais nosauc esošo situāciju – tā bērni mācās redzēt viens otru, mācās gaidīt un, iespējams, pirmo reizi dzīvē sajūt, ka vide var būt droša, jo ir pārredzama – pieaugušais stāsta par to, kas notiek. Stāsta Inese Taube, Mg. psych., konsultatīvā psiholoģe, Marte Meo terapeite – kolēģu trenere.

 

Salauztā pašcieņa. Skolēna uzvedība nenozīmē, ka esmu slikts skolotājs. Pašcieņa un pārliecinātība situācijās, kad kāds pasaka negatīvas vai nepatīkamas piezīmes, komentārus vai rupjības, var tikt ievainota, ja skolotājs pirms šīm situācijām jūtas nedrošs un neefektīvs kā skolotājs vai arī vēlas būt izcili labs pedagogs, kurš nevar pieļaut kļūdas vai neveiksmīgas situācijas. Stāsta Inese Lapsiņa, psiholoģe, psihoterapeite

 

Skolēnu vardarbību veicina arī tas, kā skolēni uztver skolas vidi. Svarīgi veidot tādu skolas vidi, kurā vienaudžu vardarbība ir nepieņemama, neatbalstāma, grūtāk realizējama. Skolas videi jābūt tādai, lai skolēni spētu sevi pierādīt un iegūt atzinību no vienaudžiem citos veidos, kas nav saistīti ar vardarbīgu uzvedību pret saviem vienaudžiem. Stāsta Sanita Glaudāne, psiholoģe.

 

Kā padarīt interesantākas vecāku sapulces? Ko gan audzinātājam būtu nepieciešams iepriekš zināt par atšķirībām starp pieaugušajiem un bērniem, tātad par atšķirībām starp saviem audzēkņiem un viņu vecākiem? Stāsta Agita Kukurāne, Rugāju novada vidusskolas sākumskolas skolotāja.


Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?