Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA septembra numurā lasiet:

Kas kopīgs koučingam un kompetenču pieejai skolā? Kompetenču pieejai mācību procesā ir skaisti un augsti mērķi – veidot tādu mācību procesu, kurā skolēns mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un tādējādi pats konstruē apgūtā jēgu. Es kā izaugsmes trenere un augstskolu lektore ļoti priecājos par šādu pieeju, jo pati darbā esmu pārliecinājusies, ka tā dod labākus mācību rezultātus nekā līdz šim pielietotā klasiskā mācību pieeja – frontālais darbs, kur skolēni atkārto skolotāja dotās darbības un uzdevumus.

Tomēr, viesojoties skolās, sarunās ar pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem manu viņu neizpratni – tieši kā pakāpeniski iespējams veidot šādu procesu? Un es viņus ļoti labi saprotu. Mani meklējumi aizveda mani līdz koučinga jeb izaugsmes veicināšanas metodes apgūšanai. Un vai tad kompetenču pieejā mēs šobrīd arī nerunājam par izaugsmes veicināšanu un nepārtrauktu mācīšanos? Stāsta Kristīne Zaksa, Dr. admin., Radošuma pils izaugsmes trenere.

 

Mācīšanās sadarbojoties. Mācīšanās sadarbojoties ir darbs grupā, kurā katrs no dalībniekiem uzņemas atbildību par grupas kopējo darbību. Dalībnieki nevis sacenšas viens ar otru vai ir kā autoritāte grupā, bet viens otru papildina. Sadarbība uzlabo sociālo attiecību kvalitāti, spēju iekļauties kolektīvā, veicina personības sociālo un intelektuālo attīstību. Grupās, kurās ir bērni ar pēc iespējas dažādākām spējām, viņi mācās viens no otra vairāk. Īpaši uzlabojas to bērnu sasniegumi, kuriem ir zemākas sekmes.

 

Palielinās vizuālās komunikācijas nozīmība. Tehnoloģiju un komunikāciju nozaru straujā attīstība ir ietekmējusi ikdienā lietoto informācijas apmaiņas veidu un to, kā jaunieši uztver informāciju. Zinātniskos pētījumos noskaidrots, ka vizuālā valoda kļūst arvien populārāka un strauji izplatās komunikāciju un citās nozarēs, taču mācību vides kontekstā vizuālajai komunikācijai vērība tiek pievērsta ļoti reti, turklāt netiek pētīta attēla un citu vizuālo simbolu reprezentācija skolās. Cilvēks 21. gadsimtā jau no mazotnes ir bijis saskarē ar dažādām tehnoloģijām, kuras funkcionē, izmantojot vizuālu principu sistēmu, tādējādi cilvēks vizuālo valodu prot labāk nekā lingvistisko. Stāsta Meldra Sevele, pedagoģijas doktorante, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas Mākslas profesionālās ievirzes programmas skolotāja.

 

Aizliegums – drošība bērnam vai pieaugušajam? Kā atrast balansu starp brīvību un robežām? Vai, baidoties traumēt bērna personību, reizēm neatļaujam par daudz? Vai pārāk liela iecietība nerada bezatbildību? Cik daudz un kādas robežas varam atļauties likt bērnam? Domāju, ka katrs pedagogs un vecāki, kuru rokās un sirdī ir atbildība par fiziski un emocionāli vesela cilvēka izaudzināšanu, uzdevis sev šos jautājumus. Mūsu lielākais spēks ir spējā nebūt vienaldzīgiem. Pat ja risinājums nav saredzams uzreiz, vienmēr varam izrādīt interesi – reizēm pat viena rūpju izpausme var palīdzēt raisīties vaļā kāda bērna dvēseles stāstam. Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe.

 

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?