Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla "Skolas Vārds" 22. janvāra numurā lasiet:

NUMURA TĒMA

Skolu reorganizācija. Skolu laukos kļūst arvien mazāk, daudzviet 10.–12. klases ir grūti nodrošināt ar valdības noteikto audzēkņu minimālo skaitu. Kā zināms, valdības pieņemtie lēmumi novadu izglītības iestādēm turpmākos divus mācību gadus nosaka pārejas nosacījumus. Par situāciju dažādos novados stāsta novadu izglītības speciālisti.

AKTUĀLI

Datorikas kursa mērķis – sagatavot bērnus informācijas laikmetam. Janvāra vidū Latvijas Universitātes aulā kopā sanāca pedagogi, Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki un nozares speciālisti, lai atskatītos, kāds bijis pirmais semestris, kad skolas Latvijā izmēģina jauno mācību programmu Datorika. Skolotāji testa režīmā strādājošo mācību programmu kopumā novērtējuši labi. Skolēni izrāda lielu interesi. Datorikas stundas pašlaik notiek 154 skolās pirmo, ceturto un septīto klašu skolēniem.

KONFERENCE

Kultūratmiņa pašaudzināšanai. 9. Baltijas valstu humānās pedagoģijas konference. Jēdzienu kultūratmiņa bieži lieto vēsturnieki. Atmiņa ir mūsu esamības pamats. Humānās pedagoģijas īstenotāji uzskata, ka bērnības un skolas laiku atmiņas ir katra cilvēka esamības pamats, jo atmiņas morālās vides radītājs ir skolotājs. Divas dienas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas telpās skolotāji dalījās pieredzē, kādus bērnības un skolas gadu atmiņu tēlus radīt, lai jaunais cilvēks būtu laimīgs.

SKOLA UN RADOŠUMS

Izglītības iestāde mūsdienu pasaulē: radošas pieejas un to īstenošana ikdienā. No skolēniem izskan spēcīgi argumenti: izglītības sistēma nogalina radošumu, skolēnu izaugsmi veicina prasme atzīt savas kļūdas un spēja nebaidīties kļūdīties. Jaunieši atzīst, ka skolā radošumu nogalina arī tas, ka mācību procesā 90% gadījumu skolotājs uzdod jautājumus, skolēnam šī iespēja ir dota tikai 10% gadījumu. Ko nu? Prasme uzdot jautājumu taču veicina domāšanu!

IR PAR KO PADOMĀT

Kas raksturo labu skolu? Kad mainās sabiedrība, jāmainās arī izglītības sistēmai. Jēgas un kvalitātes definīcijas arīdzan ir ik pa laikam jāpārskata. Kas skolai būtu jādara? Jābūt? Kā mēs varam atšķirt labu skolu no sliktas?

IESPĒJAS

Katram stāstam sava kārts. 2014. gada nogalē tieši pie mums, Latvijā, izstrādāta interesanta un noderīga spēles veida metode: kārtis Stāstu stāstiem izstāstīju (Tell your Story). Ģeometrijas stundās var standarta mācību vielu mācīt ar šo kāršu palīdzību. Klasiskais piemērs saistās ar literatūras stundām, kad kārtis izmanto, lai runātu, piemēram, par Andreja Pumpura Lāčplēsi, par tēliem šajā eposā. Klases stundā var runāt par karjeras jautājumiem. Savukārt angļu valodā, krievu valodā, valodas apguves stundās, ētikas, filosofijas, psiholoģijas stundās kārtis var integrēt sarunās par vērtībām.

PROBLĒMA
Barjeras izglītības pieejamībai skolēniem ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem. Pērnā gada oktobrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 591 paredz kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti, atskaitīti vai pārcelti uz nākamo klasi vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās. Jaunā kārtība paredz, ka būs jāiegūst jauns pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK) atzinums, kas ir par papildu samaksu. Skolas Vārds skaidro situāciju Valsts izglītības satura centrā (VISC) un uzrunā Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāju Evu Birznieci.

METODISKIE MATERIĀLI

Molekulārā kulinārija. Pieredzē dalās Inese Kukaine, Cēsu Pilsētas vidusskolas ķīmijas skolotāja. 

Fizika 12.klasē. Radioviļņu lietojums. Pieredzē dalās Marija Deigele, Madonas pilsētas 1.vidusskolas fizikas skolotāja.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

 

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

 

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?