Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 8. janvāra numurā lasiet:

AKTUĀLI SKOLĀS

Drāma kā skolēnu prieks par to, ko viņi paši dara. Laikā, kad daudzas skolas un skolotāji vēl tikai domā un spriež, kā mācīt jauno teātra mākslas (pirms tam drāmas) priekšmetu, Ikšķiles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, teātra pedagoģe un teātra sporta trenere Zane Bēķe jau to dara. Skolotāja piekrita pastāstīt par savu pieredzi žurnālam Skolas Vārds, uzsverot, ka drāma ir darbības māksla, bet pats galvenais ir skolēnu prieks par to, ko viņi paši dara, turklāt, ja tam ir vēl kāda pievienotā vērtība, tad tas tiešām ir neatsverami radošas personības attīstībā.

SKOLOTĀJS UN SKOLĒNS

Paaudžu pētījumi palīdz saprast mūsdienu bērnu. Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz šī gada augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

SKOLAS VIDE

X paaudzes cilvēks. Profesore Zanda Rubene X paaudzes cilvēku raksturo kā cilvēku pusmūžā, kurš mūsdienu pasaulē bieži jūtas apjucis, nepietiekami mūsdienīgs, kompetents, profesionāls, veiksmīgs, konkurētspējīgs, jauns, skaists utt. Šī ir paaudze, kura ir vismazāk gatava pārmaiņām. „X paaudze ir piedzimusi Rietumu kultūrā laika posmā no 1961. līdz 1981. gadam. Uzauguši relatīvas ekonomiskās un politiskās stabilitātes apstākļos, viņi nav pieraduši pie pārmaiņām un uztver tās kā draudus,” skaidro Z. Rubene, akcentējot, ka, piemēram, darba maiņu X paaudze uztver kā traģēdiju un noteikti cenšas izvairīties vai vismaz atlikt jaunu paradumu konstruēšanu.

PIEREDZE

Arī internetā jādzīvo pēc principa nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev . Mūsdienu interneta laikmetā satura veidotāji nereti izvēlas iet vieglāko ceļu un sociālajos tīklos publicēt internetā atrodamu saturu, tādējādi pārkāpjot autortiesības. Arī saziņa digitālajā vidē ir samērā jauna, turklāt lielākoties nepastāv vienotas uzvedības normas – katrs veido saziņu atbilstīgi savai izpratnei par to, kas ir vai nav pieklājīgi. „Jaunieši digitālajā jomā ir iestrēguši izklaides sfērā. Tehnoloģiski jaunieši ir gana zinoši, taču mācību un praktisku sadzīves uzdevumu risināšana internetā nav viņu prioritāte,” uzskata Samsung Skola nākotnei programmas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

VIEDOKLIS

Cienīt citādo: kāpēc jaunā paaudze ir daudz atvērtāka migrācijai nekā viņu vecāki. Globalizācija, migrācija, darba tirgus izmaiņas, bēgļu uzņemšana – jautājumi, kas vēl pirms desmit gadiem tika skarti margināli, šodien ir mediju ikdienas temati. Projekta “Debašu Līderu skola 2018/2019” trešās sesijas ietvaros notikušās debates par migrācijas jautājumiem aktualizē tēmu sabiedrības daļā, kas šobrīd vēl ir bērni, bet jau drīz būs mūsu iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāji. Jaunieši migrāciju uztver daudz atvērtāk un pozitīvāk nekā vecākās paaudzes, tomēr atklāts paliek jautājums – vai viņu pieredze nav vērtējama kā vienpusīga, un kā viņu šodienas uzskati ietekmēs globālos procesus nākotnē?

CIEMOS PIE SKOLAS

Koncertbrauciens uz Sibīriju. Rīgas 45. vidusskola. Direktoram Tālim Veismanim aizvadītais mācību gads bija pēdējais 21 gadu ilgajam darba mūžam direktora amatā. Tieši viņš bija iniciators idejai Latvijas simtgadē aizvest dāvanu izsūtījumā palikušajiem latviešiem. Brauciens ļāva beidzot īstenot arī sen izauklēto lēmumu savā dzimtajā Sibīrijas Krasnojarskas apgabala Abanas rajonā Ezeru sādžā atklāt pieminekli deportāciju upuriem – Latvijas bērniem, kas mira izsūtījumā un neatgriezās Latvijā.  

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

METODISKIE MATERIĀLI

Sadarbības un digitālo prasmju attīstīšana sociālo zinību stundā “Nauda, tās veidi un funkcijas”. Pieredzē dalās Irina Zeņina, Jēkabpils vakara vidusskolas ekonomikas, sociālo zinību un informātikas skolotāja.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

 

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?