Matemātika. Skolotāja rokasgrāmata 1. klasei

Metodiskajā līdzeklī pieejams:

• Tematu plānojums 138 mācību stundām: sasniedzamie rezultāti un skolēna darbība, lai sasniegtu rezultātu, izmantojot mācību grāmatu un darba burtnīcu.

• Resursu saraksts, kas palīdzētu atklāt tematu daudzpusīgāk un pielāgot saturu individuāli klases vajadzībām.

• Katra temata noslēguma pārbaudes darbs ar snieguma līmeņu aprakstiem.

Saruna ar mācību komplektizdevuma "Matemātika 1. klasei" autorēm Anniju Vilnīti, Ilgu Brigmani-Briģi un Elīnu Grāvelsiņu.

Annija Vilnīte no Rīgas 9.vidusskolas un Ilga Brigmane-Briģe no Jelgavas novada Aizupes pamatskolas ir sākumskolas skolotājas un māca visus mācību priekšmetus, izņemot sportu, mūziku un angļu valodu.

Ilga stāsta, ka mācīt bērnus ir aizraujoši, bet grūtības dažkārt sagādā darbs ar vecākiem. Pati ir mamma trīs bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem.

Annija atzīst, ka būt par skolotāju ir jābūt aicinājumam un vēlas, lai arī bērni uz skolu dotos ar prieku.

Kad Valsts izglītības satura centrs sāka īstenot projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030, skolotājiem tika piedāvāti vien izglītības pamatkursu programmu un mācību materiālu paraugi un nevis pilns mācību līdzekļu komplekts. 
 

“Man arī patika radīt pašai, tāpat sapratu, ka bērniem šajā vecumā patīk krāsas un nevis melnbalti teksti,” teic Ilga un Annija piebilst: “Tādēļ arī darba burtnīcai ir jābūt krāsainai, jo bērnu uztveri ietekmē vide, kurā viņi uzaug. Jaunā pieeja ir laba tādā ziņā, ka bērni aktīvi pēta un darbojas, taču skolotājiem tam nav materiālu.”

Abas kopā patlaban radījušas matemātikas mācību grāmatu un darba burtnīcu 1.klasei, kā arī skolotāja rokasgrāmatu. Šajos mācību līdzekļos būs krāsaini attēli, ar dažādām krāsām izcelti burti un cits būtiskākais.

Vadoties pēc jaunās mācību pieejas paraugprogrammas, vispirms tapis tematiskais plāns. Kā secina skolotājas, viens no stimuliem kopdarbam ir fakts, ka neizdevās atrast tādu mācību grāmatu, kurā secīgi būtu apkopotas norādītās tēmas, lai uzreiz varētu izmantot stundās. Traucējis un daudz laika prasījis, ka atbilstošu tematiku un uzdevumus katrai mācību stundai nācies meklēt no daudzām un dažādām grāmatām, tāpat pētīti interneta resursi.
 

Ceļojumā no tēmas uz tēmu sagaida, piemēram, gudrais zirnītis, dinozaurs u.c. Ierosme šādai pieejai nākusi no bērnu ieteikumiem, tā kā līdzautori ir arī pašu un skolas bērni.

Izmantotas arī mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības, piemēram, atliks noskenēt QR kodu un skolā vai mājās kopā ar vecākiem būs iespēja vingrināties uzdevumu risināšanā spēļu formātā.

Matemātiku bieži salīdzina ar mūzikas apguvi, tādēļ padomā ir iesaistīt arī mūzikas skolotāju un radīt viegli dungojamu dziesmiņu, kas palīdzētu vieglāk izprast sarežģītākas tēmas. Piemēram, salīdzinājuma zīmes – lielāks vai mazāks. “Krokodilam garšotu tikai lielie cipari, kad mute plati pavērtos. Pašas sacerēsim vārdus, visticamāk veidosim arī video,” tuvākos nodomus atklāj Annija un Ilga.

Savukārt skolotāja rokasgrāmatā būs ieteikumi, lai kolēģiem nākamās dienas mācību stundām nenāktos gatavoties ilgstoši katru vakaru.
 

Elīna Grāvelsiņa ikdienā ir saistīta ar darbu Latvijas Universitātē, bet, būdama vēl tikai Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” studente, izveidoja spēliskošanas programmu  “Piedzīvojums pirmsskolā”, radījusi arī izglītojošu izlaušanās istabu pamatskolas vecuma bērniem, galda spēles pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

“Visas kartes, kur uzkrājam punktus, ir spēliskošanas metode, tāpat to izmanto soļu skaitīšanas aplikācijās, uzlīmju un zīmogu krāšana – tā visa ir spēļu elementu izmantošana. Pati veidoju izglītojošas spēles pirmsskolai, sākumskolai, jauniešiem, kā arī palīdzu LU mācībspēkiem, kā lietot un pašiem veidot spēles. Mācu arī, kādos gadījumos spēles nevajadzētu lietot. Lasu lekcijas par informācijas arhitektūru, kā visērtāk pasniegt informāciju, lai cilvēki to uzreiz arī uztvertu” atklāj Elīna. Viens no spēļu elementiem, ko izmanto gan mārketingā, gan izglītībā, ir piešķirtā nozīme uzdevumam, vienlaikus iejūtoties cilvēkā, kam tas jāatrisina.
 

 “Mans uzdevums, lai digitāli uzdevums būtu ērti izpildāms un atbilstu mācību mērķim, bet kopā ar skolotājām Anniju un Ilgu domājam stratēģiju, kā mērķi sasniegt, iesaistot dažādus spēles elementus, lai informāciju būtu vieglāk uztvert,” skaidro Elīna un piebilst, ka ir jāņem vērā bērna vecumposma attīstības īpatnības. Digitālajā spēlē lapsēnam Mikam, piemēram, bērni palīdzēs saprast, kas ir taisnstūris, kā tas izskatās u.tml. Šo iespēju var izmantot gan skolotāji stundu laikā, gan mājās bērni kopā ar vecākiem.

“Aktīvā mācīšanās nozīmē ne tikai spēles, bet tās ir arī diskusijas, projekti, domu kartes un to zīmēšana, jo tas palīdz dažādot mācību procesu. Tādā veidā skolēni izziņas ceļā nonāk līdz zināšanām un secinājumiem, ko arī paredz kompetenču pieeja,” atzīst Elīna.