Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

E-žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA decembra numurā lasiet:

Kā justies labi tagad un vēl ilgi.  Rīgas Tālmācības vidusskolas psiholoģe Vineta Ikauniece - Ozoliņa tiešsaistes seminārā „Kā justies labi” atgādināja, ka svarīgi ir, ko un kā domājam, ko ēdam, kā un vai fiziski kustamies, jo tas veido cēloņu un seku likumsakarības, ko citādi var saukt par dzīvesveidu. Lai neslimotu un būtu veiksmīgi, psiholoģe aicina līdzdomāt par savu ikdienas režīmu, uzturu, rūpēm par fizisko un garīgo veselību, emocionālo stāvokli un to, kā izvairāmies no slimību riska faktoriem.

Attālinātais darbs vairs nav izvēle. Attālināts darbs un mācības vairs nav izvēle, bet arvien biežāk tas ir jāpieņem kā ikdienas process. Vai attālināti strādāt spēj ikviens, un kādas prasmes darba tirgū patlaban tiek novērtētas? Uz šiem un citiem jautājumiem uz sarunu aicinājām ārstu psihoterapeitu un personāla atlases speciālistu Andri Jansonu.

Problēmas rodas, ja nav skaidru robežu. Bieži vien bērnu neapmierinātība nebūs saistīta ar pedagogiem vai interešu izglītības jomu. Tas ir bērna iekšējais konflikts, pārdzīvojums, ka vecāki nesaprot viņa nepatiku, nevēlēšanos apmeklēt šo pulciņu. Bērni kļūst agresīvi, ja grib, lai pamana, kas ar viņu iekšēji notiek.

Mākslu skolas direktore: Māksla kā līdzeklis pret pandēmijas stresu. Šī brīža situācija Latvijā un pasaulē nav vienkārša – pandēmija atstāj būtisku ietekmi uz mūsu ikdienu. Strādāšana attālināti un dažādi sociālie ierobežojumi liek strauji mainīt mūsu ieradumus un dzīves kārtību, kas var radīt paaugstinātu stresa līmeni. To papildina arī neziņa par nākotni un satraukums par kopējo situāciju. Stresa samazināšanai, kā arī pašsajūtas uzlabošanai ikvienam var palīdzēt māksla – sākot no mandalu krāsošanas līdz pat ainavu gleznošanai. Māksla var palīdzēt atslēgties no ikdienas rūpēm un mazināt vientulības sajūtu, ko rada attālinātais darbs un mācības.

Kibermobings nav izdomāta problēma. Visbiežāk kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā gadījumi, kuros iesaistīti bērni un pusaudži, nonāk pieaugušo redzeslokā tikai tad, kad problēma jau ir ieilgusi un samilzusi. Mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas „Iekod pirkstā!” ekspertu pieredze liecina, ka to ietekmē vairāki iemesli, piemēram, bērnu bailes izstāstīt vecākiem vai pedagogiem par notiekošo, pieaugušo zināšanu un laika trūkums u.c. Kā to mainīt? Atbildes uz jautājumiem sniedz Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Cik liels ir tavs pacietības logs? „Nu man vienreiz pietiek! Tas taču vairs nav izturams!” Tā laiku pa laikam nodomā pedagogi, vecāki un citi, kuri mijiedarbojas ar nepakļāvīgiem bērniem. Tiek izmēģinātas labu uzvedību atalgojošas sistēmas, privilēģiju ierobežošana vai liegšana, draudi vai pat vardarbība. Ja nekas no tā nelīdz, visticamāk, šim bērnam piemīt šaurs pacietības jeb tolerances logs.

Sodīt vai nesodīt? Tēma par disciplinēšanu ir kļuvusi aktuāla, jo audzināšanas un disciplinēšanas metodes, ar kurām ir uzaugušas iepriekšējās paaudzes, vairs nedarbojas mūsdienās. Līdz ar to daudzi vecāki un pedagogi ir nonākuši sava veida strupceļā, kur ir skaidri redzams, ka metodes, kas tika izmantotas pašu audzināšanā, disciplinēšanā un skološanā, vairs nav izmantojamas, tomēr nav skaidrs, kas ir jaunās metodes.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

24.03.2024

Pirmsskolā

26.02.2024

Izglītība un Kultūra

29.02.2024

Normatīvie akti

29.02.2024