Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA maija numurā lasiet:

Atpazīt un godāt savas vajadzības. Emocionālā klimata pētījuma rezultātā Latvijas skolās aprīļa beigās uzsākti profesionālās pilnveides un atbalsta kursi pedagogiem, kuru mērķis ir praktiskā un atbalstošā veidā veicināt izglītības iestāžu pedagogu labbūtību, kā arī pilnveidot profesionālās iemaņas tās nostiprināšanai. Kursi ar nosaukumu „Atjaunošanās pēc izdegšanas – skolotāju labbūtība kā izglītības ilgtspējas pamats” norisinās tiešsaistes formā un līdz augustam iecerēts iesaistīt aptuveni 900 pedagogus no 45 skolām. Programmu realizē Krīzes un konsultāciju centrs „Skalbes” sadarbībā ar apmācību uzņēmumu „Training Lab”. Dalībai programmā tika izvēlētas skolas, kurās emocionālā klimata vērtējums visvairāk atšķīrās no vēlamā un kur skolotāji izrādīja vislielāko ieinteresētību apgūt prasmes, kas noderētu labbūtības veicināšanai. Uzrunātie pedagogi visi kā viens atzīst, ka pirmo reizi ir tik iedvesmojoši kursi, ka bijis žēl, ka tie tik ātri beidzās.

Radīts jauns digitāls rīks kas, iekrāso skolēnu emocijas. Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ietekmē visus, taču ilgstošie ierobežojumi īpaši skar bērnus un jauniešus. Jau klātienē ne vienmēr laikus izdodas pamanīt dažādus riskus, bet, esot attālināti, vēl grūtāk piekļūt katram bērnam un izprast, cik ļoti esošie apstākļi ietekmē skolēnu emocionālo veselību. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka bērna emocionālās vajadzības ietekmē ne tikai bērna pašsajūtu, bet arī spēju mācīties. Nodibinājums „Fonds Plecs” kopā ar sadarbības partneriem radījuši „EMU:Skola” – digitālu atbalsta rīku, kas ļauj skolai sekot līdzi savu skolēnu emocionālajai pašsajūtai un vajadzībām. Sistēmas izstrādē iesaistījies arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs un „Frank by Inspired”. Metodoloģijas pārraudzību nodrošina neatkarīgais eksperts, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Mērķis ir skolotājam un skolas atbalsta personālam sniegt arī praktiskus ieteikumus bērna un klases atbalstam. No šī gada marta līdz mācību gada noslēgumam „EMU:Skola” tiek pilotēta 15 izglītības iestādēs visā Latvijā, iesaistot ap 10 000 skolēnu un 460 pedagogu.

Skolēns starp neparedzamību, neziņu un virtualitāti. „Arī pirms pandēmijas bērniem un jauniešiem bija aktuāli dažāda veida psihiskie, uzvedības un attīstības traucējumi. Taču pašlaik daudz izteiktākas kļuvušas ar stresu saistītās psiholoģiskās grūtības, kas ietekmē bērna ikdienas dzīvi un darbošanos,” uzsver bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs. Saruna ar bērnu psihiatru par pandēmijas iespējamo negatīvo mantojumu un veidu, kā to mazināt.

Sevis šaustīšana nav vienīgais veids, kā uztvert kļūdas. Viss ir atkarīgs no mūsu uztveres, vērtību sistēmas un izvirzītajiem mērķiem. Kas ir kļūda? Bieži vien mēs to uztveram kā kaut ko negatīvu, nevēlamu, un, ja tomēr esam to izraisījuši, tas ir kaut kas, no kā vajadzētu kaunēties un ilgi sevi šaustīt. Šādu reakciju bieži vien daļa sabiedrības pat uzskata par vēlamu, jo saskata, ka tas ir vienīgais veids, kā varam mācīties no kļūdām un tās atkārtoti vairs nepieļaut. Un te arī atbilde, kāpēc negribas atzīt savas kļūdas, – sevis šaustīšana nav ne patīkams, ne iedvesmojošs process. Un kāpēc gan sevi pakļaut kaut kam nepatīkamam?

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.