Žurnāls "Skolas Psiholoģija"
E-žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA augusta numurā lasiet:
Lai skolas sistemātiski rūpētos par bērnu emocionālo veselību, nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts. Mācību gada noslēgumā beidzās pilotprojekts „EMU:Skola” un to izmēģināja 15 izglītības iestādēs visā Latvijā, iesaistot ap 10 000 skolēnu un 460 pedagogu. Digitālo atbalsta rīku, ar kuru veikt testus, lai mērītu bērnu emocionālo labsajūtu, radījis nodibinājums „Fonds Plecs” kopā ar sadarbības partneriem. Sistēmas izstrādē iesaistījies arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs un „Frank by Inspired”. Metodoloģijas pārraudzību nodrošina neatkarīgais eksperts bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Mērķis ir skolotājam un skolas atbalsta personālam sniegt arī praktiskus ieteikumus bērna un klases atbalstam, lai uzlabotu skolēnu pašsajūtu. Uzrunājot vairāku pilotskolu direktorus, vēlējāmies noskaidrot, vai „Covid-19” pandēmijas laikā testētais ļāvis iegūt reālu ainu par skolēnu emocionālo stāvokli, jo zinātniskie pētījumi pierāda, ka bērna emocionālās vajadzības ietekmē ne tikai bērna pašsajūtu, bet arī spēju mācīties.
Supervīzija izglītības vidē. Mācīšanās un profesionālā atbalsta veidi laika gaitā mainās un to formu lielā mērā nosaka sabiedrībā notiekošās tendences. Mācīšanās palīdz adaptēties un pielāgoties laika diktētajām pārmaiņām. Īpaši nozīmīga šobrīd ir spēja profesionāli pilnveidoties, esot noteiktā darba vidē. Supervīzija kā profesionālā atbalsta forma arvien plašāk ienāk izglītības vidē, bet vēl aizvien lielākai daļai pedagogu nav pieredzes būt supervīzijās, līdz ar to nav arī skaidras izpratnes, kādi ir ieguvumi no šī procesa. Tas nozīmē, ka nepieciešams informatīvi skaidrojošs darbs, profesionāļu – pedagogu un supervizoru diskusijas par efektīvākajiem supervīzijas ieviešanas veidiem un formām. Stāsta Baiba Pumpiņa, sertificēta supervizore, RSU profesionālās maģistra studiju programmas „Supervīzija” vadītāja.
Intensīvas emocijas. Intensīvas emocijas ir biedrības „Debesmanna” rīkotās pirmās Bērnu mentālās veselības nedēļas tēma, jo intensīvas emocijas vienlaikus ir pārbaudījums gan bērniem, gan pieaugušajiem. „Emocijas ir kas tāds, ar ko mums jātiek galā, jo tas, ko mēs jūtam, mūsu pašu domas par savām sajūtām un emocijām nosaka, kā mēs rīkosimies un kādu rīcību izvēlēsimies,” sarunā ar tiešsaistes vebināra klausītājiem uzsver Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības un uzvediba.lv vadītāja. „Tā ir vertikālā prasme, kas saistīta ar smadzeņu nobriešanu. Ja, piemēram, paralēli smadzeņu nobriešanai divgadīgs bērns neiemācīsies regulēt savas emocijas un dusmās metīs kurpi pa gaisu, tad viņš metīs kurpi pa gaisu arī 12 un 22 gadu vecumā, arī kā pieaugušais un seniors.”
Jāsāk ar vecāku psihoizglītošanu, emocionālo atbalstu un notiekošā skaidrojumu. Bērnam zudusi motivācija mācīties. Skolotāji un skolas vadība vēlas iesaistīt vecākus, lai izprastu cēloņsakarības, kas iespējams saistītas ar attiecībām ģimenē, nepietiekamu atbalstu, bet ne vienmēr saruna ar vecākiem izdodas. Kā skolotājiem un skolas administrācijai runāt ar viņiem par neērtiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām klīnisko psihologu Miku Valteru, kurš strādā Rīgas 66. vidusskolā un atzīst, ka svarīgs ir emocionālais atbalsts gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem, palīdzot apzināt pašu resursus.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
