Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

E-žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA janvāra numurā lasiet:

Par atkarību profilaksi skolā. Kāpēc kāds saslimst ar slimību – atkarība, kas ir neizārstējama, bet noteikti ārstējama? No piedzīvotas traumatiskas pieredzes bērni nereti iekrīt emocionālā bedrē un vienīgais veids, kā ar situāciju tikt galā ir – neko nejust. Lai nejustu, cilvēks iesaistās procesā – spēlē datorspēles vai sāk lietot kādu vielu. Par atkarību profilaksi skolā un kāda ir skolotāja loma – stāsta drāmas terapeite, speciālā pedagoģe un Pusaudžu resursa centra klientu lietu vadītāja Anna Gubermane.

Cienīt bērnu? Cieņa, mūsuprāt, ir viena no fundamentālām vērtībām, kas veido mūs katru kā cilvēku. Ja es tevi cienu, es apliecinu, ka tu, tavas domas un izjūtas ir svarīgas. Mūsu dziļākā pārliecība: cilvēks ir pelnījis cieņu jau no pašas mazotnes – viņš ir svarīgs, un mums ir jāņem vērā viņa vajadzības, vēlmes un izjūtas, tādējādi radot bērnā drošības izjūtu un veselīgu pašvērtējumu visai tālākai dzīvei. Tomēr gribas jautāt: vai mēs spējam cienīt bērnu? Stāsta Agnese Sladzevska, “Centrs Dardedze” valdes locekle.

Ieguldot sevī, ieguldām arī skolēnā. Saskarsme ir divvirzienu process – abām iesaistītajām pusēm ir ietekme uz šī procesa iznākumu. Katrai no pusēm ir savas vajadzības, emocijas un gaidas. Kā mēs spējam savu vēstījumu “nodot” otram, ir saistīts gan ar mūsu komunikācijas prasmēm, gan apzinātiem un arī neapzinātiem procesiem, kuri nereti nosaka mūsu rīcību un uzvedību. Nenoliedzami skolēna un pedagoga saskarsmē lielāka atbildība par iznākumu ir tieši pedagogam. Viņš ir tas, kuram ir zināšanas pedagoģijā, izpratne par vecumposmu īpatnībām, saskarsmes prasmes un dzīves gaitā uzkrātā pieredze, kas palīdz risināt sarežģītas situācijas attiecībās pedagogs – skolēns. Taču vai tā ir – vai pedagogs vienmēr zina un spēj atbilstoši rīkoties? Vai ar zināšanām ir pietiekoši? Pieredze un pētījumi parāda, ka ne vienmēr. Skolas ikdienā ir daudz neprognozējamu notikumu, kuros jāspēj reaģēt uzreiz. Tieši šī neprognozētība un negaidītība, kā arī situāciju milzīgā dažādība “izceļ” pedagoga rīcības neapzinātos procesus. Nereti negaidītā situācija liek “sastingt” un to pavada bailes, bezspēcības izjūta, izmisums, trauksme. Tās ir izjūtas, no kurām gribas izvairīties. Stāsta Baiba Pumpiņa, supervizore, psihoterapijas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes profesionālās maģistra studiju programmas “Supervīzija” vadītāja.

3 medijpratības nodarbības.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

24.03.2024

Pirmsskolā

26.02.2024

Izglītība un Kultūra

29.02.2024

Normatīvie akti

29.02.2024