Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

E-žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA jaunajā numurā lasiet:

Apburtais loks ir jāpārtrauc! Katrs trešais Latvijas skolēns regulāri saskaras ar ņirgāšanos jeb mobingu, rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts uzskata – šis rādītājs ir daudz lielāks: “Tas sasniedz 100%, jo daļa cieš, daļa veic, bet pārējie – redz.” Lai problēmu mazinātu, pagājušajā nedēļā tika atklāta informatīvā kampaņa “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!”. Tās laikā notiks pedagogu apmācība un skolas saņems metodiskos materiālus. Svarīgi, lai pedagogi nepaliktu vienaldzīgi un reaģētu uzreiz, neatliekot situācijas risināšanu uz vēlāku laiku, uzsvēra izglītības un skolu psiholoģe Rita Niedre. “Ja pieaugušais ir klāt, bet neko nedara, lai ņirgāšanos novērstu, viņš netieši parāda, ka to akceptē,” viņa lika aizdomāties.

Vai supervīzijā ir iespējams risināt jautājumu par pedagoga nelojalitāti valstij? Supervīzijas aktuālie jautājumi skar ļoti daudzveidīgus profesionālās vides jautājumus. Tēmas, ko ienest supervīzijās lielā mērā nosaka tās dalībnieki vai pasūtītājs (vadība). Nobriedušu, sadarboties spējīgu kolektīvu viena no iezīmēm ir spēja aktualizēt notiekošo, runāt par to, meklēt risinājumus. Lojalitāte veidojas caur piederības izjūtu. Supervīzija var būt process, kurā “pilienu pie piliena” veidojas piederība un tiek veicināta lojalitāte. Stāsta Baiba Pumpiņa, supervizore, psihoterapijas speciāliste, RSU profesionālās maģistra programmas “Supervīzija” direktore.

Aptauja: trešdaļai iedzīvotāju nav zināšanu, kā ukraiņu bēgļu bērnus iekļaut sabiedrībā. Saskaņā ar IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veikto aptauju, 34% jeb vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju nav pietiekamu zināšanu, kā iekļaut ukraiņu bēgļu bērnus sabiedrībā. Bet aptuveni puse jeb 48% respondentu paļaujas, ka to izdarīs valsts un skolas. Kopumā aptaujātie kā lielākos izaicinājumus, domājot par ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanu, norāda neskaidrību, cik ilgi šī situācija turpināsies un cik liels atbalsts bēgļiem būs nepieciešams, kā arī valodas barjeru un neskaidrību, kā izglītības iestādēs, kur mācīsies arī šie bērni, tiks organizēts mācību process.

Skolas un profesijas izvēle pēc vidusskolas. Straujiem soļiem tuvojas eksāmenu un izlaidumu laiks, tostarp, brīdis, kad izdarīt pirmās lielās dzīves izvēles. Nereti, beidzot pamatskolu vai vidusskolu, skolēni nonāk krustcelēs, jo nespēj izlemt, kurā skolā turpināt mācības vai ar kādu profesiju saistīt savu turpmāko dzīvi. Ir jārod atbildes uz daudziem jautājumiem, lai spētu pieņemt pareizo lēmumu. Kā skolēniem neapjukt plašās izvēles priekšā un kā atrast ceļu, pa kuru doties tālāk, stāsta Dr. sc. Admin., Mg. Psych., organizāciju psiholoģe, karjeras konsultante, profesionālās un personīgās izaugsmes koučs, grupu trenere un lektore Agita Šmitiņa.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.