Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Vardarbība skolās: laiks arī pieaugušajiem pildīt iekavētos mājasdarbus. Vardarbība skolās ir realitāte. Par to šobrīd nevarētu būt šaubas nevienam cilvēkam, kurš seko līdzi jaunumiem medijos kā Latvijā, tā ārzemēs. Augstie vardarbības rādītāji skolas vidē, šķiet, ir beidzot pārliecinājuši iestāžu vadību un politikas veidotājus, ka nepieciešams strādāt pie vardarbības novēršanas. Tā nav ģimenes darīšana vai problēma, kuru varētu atrisināt pats bērns – droša vide ir skolas pieaugušo atbildība. Taču arvien jauni vardarbīgi notikumi liecina: šai jomā ir daudzi mājasdarbi, kurus valsts vēl nav izpildījusi.

Uzņēmēju – skolu direktoru mentoringa programmā iesaistījušies skolu direktori no visas Latvijas. Aizvadītajā nedēļā noslēgusies jau otrā mentoringa programma “Biznesa līderis – skolas līderim”, kuras ietvaros sešu mēnešu garumā dažādu nozaru uzņēmēji un vadītāji bija mentori skolu direktoriem no visas Latvijas. Tās ietvaros tika izveidoti desmit mentoru un pieredzes pārņēmēju pāri - uzņēmēji viesojās skolās, tikās ar direktoriem, bet direktori viesojās mentoru uzņēmumos. Programmas, kuru īstenoja Neatkarīgā izglītības biedrība un biedrība “Līdere”, mērķis bija nodrošināt pieredzes apmaiņu starp veiksmīgiem uzņēmējiem un skolu vadītājiem, pilnveidojot skolu direktoru finanšu pratību un vadības prasmes kopumā.

Vai mums pietrūkst drosmes iekļaujošajai izglītībai? Tas ir tik tiešām dīvaini, ka 2023. gadā izglītības sistēmā joprojām darbojas pagājušā gadsimta 70. gados radīti principi, taču tāda ir realitāte t.s. bērniem ar kodu. Lai gan virkne valstu, kuru izglītības virzienam cenšamies sekot, piemēram, Somija, ir atteikusies no kodiem, bet Latvijā joprojām cenšamies risināt problēmas ar birokrātijas palīdzību. Kodi savulaik tika radīti, lai nodrošinātu piekļuvi segregētai speciālajai izglītībai. Laikā, kad cenšamies īstenot iekļaujošu izglītību, būtu jāvirzās prom arī no kodiem. Tāpat kā no pedagoģiski medicīniskajām komisijām, kas ir ideoloģiski novecojis mehānisms. Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās vidusskolas “Patnis” dibinātāja.

DISKUSIJA   I   IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Iekļaujošā izglītība Latvijā – cik tālu esam no ideāla? Dokumentos jau viss ir labi un pareizi uzrakstīts, saka izglītības jomas speciālisti. Taču dzīvē ne vienmēr iekļaujošo izglītību izdodas īstenot atbilstoši priekšrakstiem. Katram bērnam ir savas vajadzības un katrai skolai savas iespējas sniegt atbalstu. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas nepieciešams ieviest, lai situācija pēc iespējas ātrāk uzlabotos, uz diskusiju aicinājām nozares ekspertus.

Izdevniecības Skolas Vārds rīkotajā diskusijā piedalījās:

• Ādažu novada domes Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Aija Kalvāne;

• Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere;

• Biedrības “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem” valdes priekšsēdētāja Ilze Kenne;

• Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne;

• Neatkarīgās Izglītības biedrības biedre, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve, privātās pirmsskolas “Patnis” direktore Inguna Vārtiņa;

• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, bakalaura studiju programmas “Speciālā izglītība” direktore, Speciālās izglītības skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Mārīte Rozenfelde (attālināti).