Žurnāls "Vecākiem"
E-žurnāla VECĀKIEM 17. februāra numurā lasiet:
Kas jāzina vecākiem jeb „Es saprotu, tātad zinu – varu – gribu – protu!” Patlaban pirmsskolā, bet ar nākamo mācību gadu arī pamatizglītībā un vidusskolā Latvijā pakāpeniski sāk ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju. Lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu vecākus, kā arī lai vecākiem pastāstītu, kā viņi var atbalstīt bērnus mācībās, Valsts izglītības satura centrs sācis informatīvo kampaņu „Es saprotu, tātad zinu – varu – gribu – protu!”.
Trauma, kas turpinās caur paaudzēm. Neizskaidrojami simptomi, piemēram, ilgstošs slikts garastāvoklis vai skumjas, pastiprināts satraukums par parastiem dzīves notikumiem, neizskaidrojamas bailes no kādas konkrētas vietas vai nomācoša nepatika un dusmas, kā arī apsēstības, var liecināt par emocionālu vai psiholoģisku traumu. Interesanti, ka patiesībā ne vienmēr šie simptomi liecina, ka indivīds ir piedzīvojis traumējošus notikumus savā dzīvē. Pēdējā laikā pētījumi šajā jomā liecina, ka trauma var būt arī iedzimta, tas ir, mēs pārmantojam iepriekšējo paaudžu pārdzīvojumus. Tiesa, tas ne vienmēr ir akmenī iekalts, un parasti tiek pārmantota neatrisināta, neizrunāta un neizraudāta trauma, tomēr ir noderīgi spēt apzināties, ka psiholoģisku, kā arī fizioloģisku simptomu cēloņi var būt arī iemantoti no senčiem.
Bērns redzēja pornogrāfiju – nu un kas? Kad gadumijā tika laista klajā Krisa Dūves grāmata vecākiem „Klikšķini šeit, Tomas!” par palīdzību bērniem, kuri saskaras ar pornogrāfiju internetā, sociālajos tīklos bija lasāmas pretrunīgas reakcijas. Izskanēja viedoklis, ka problēma ir izdomāta: arī daudzi no mums, pieaugušajiem, pirmo seksuālo audzināšanu esot ieguvuši no pornogrāfiskiem materiāliem, un nekas mums nekaiš. Tā kā 11. februāris visā pasaulē ir Drošāka interneta diena, šis ir labs brīdis izvērtēt interneta drošības principus katram savā ģimenē, tāpēc šajā rakstā pastāstīsim par pornogrāfijas radītajām sekām, ko redzam mūsu organizācijas klientos – bērnos.
BĒRNIEM NEPATĪKAMS UN BIEDĒJOŠS SATURS INTERNETĀ?! KĀ RĪKOTIES?! Padomi sarunai ar bērnu. Padomi drošības uzstādījumiem.
Rīkojies mobinga situācijā: Atpazīsti, Saki, Aktivizē un Palīdzi! Latvijas skolās mobings ir ļoti izplatīts – ar to saskāries viens no trim bērniem vai pusaudžiem. Arī 2018. gada OECD pētījums rāda, ka Latvija Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā. Taču, kā mobingu atpazīt, lai efektīvi varētu pret to cīnīties? Sociālais projekts „#Neklusē” kopā ar Pusaudžu resursu centra vadītāju un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālistu Nilu Saksu Konstantinovu sagatavojis un apkopojis ieteikumus, kā atpazīt, samazināt un novērst mobingu Latvijas skolēnu vidū.
Kurš labāks – mamma vai tētis? Dažkārt starp vecākiem rodas apzināta vai neapzināta konkurence par to, kurš tad būs bērnam mīļāks. Vajadzība konkurēt par bērna uzmanību un mīlestību var būt saistīta ar pieaugušo neapmierinātajām emocionālajām vajadzībām bērnībā. Bērnam vienlīdz svarīgi ir izjust gan mātes beznosacījuma mīlestību un rūpes, gan tēva mīlestību, autoritāti un vadību. Katram no vecākiem bērna sirdī ir sava neaizstājama vieta, kuru viņš vai nu spēj aizpildīt, vai nespēj.
Muzikālas mīklas „Kas dzīvo mežā”.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
