Žurnāls "Vecākiem"

Žurnāla VECĀKIEM oktobra numurā lasiet:

Pašvadītas mācīšanās ceļvedis – kā skolēnam pašorganizēties? Pieredze ar attālinātā mācību procesa organizēšanu izgaismojusi problēmas izglītības jomā – daudzi skolēni neprot mācīties patstāvīgi, savukārt vecāki un skolotāji ne vienmēr zina, kā viņiem palīdzēt. Reaģējot uz situāciju, nodibinājums „Iespējamā misija” kopā ar pedagogiem, ekspertiem un psihologiem Swedbank emocionālās labklājības programmas „Stiprāki kopā” ietvaros radījusi „Pašvadītas mācīšanās ceļvedi”, kas ikvienam bez maksas pieejams digitālā formātā.

Skolēnam matemātika sagādā grūtības – kā palīdzēt? Reizēm, apgūstot eksaktās zinātnes, nepieciešams pielikt papildu pūles. Citreiz var gadīties, ka kāds no priekšmetiem, piemēram, matemātika var šķist mazāk interesanta. Kā to mainīt? Kā palīdzēt bērnam apgūt vajadzīgās zināšanas? Stāsta Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas direktors.

Izdots elektronisks atziņu krājums par Covid-19 laiku Latvijā. Rakstnieki, mediķi, mākslinieki, uzņēmēji un ģimenes cilvēki atziņu krājumā „Mana atziņa 2020" dalās pārdomās un pieredzē par pandēmijas laiku. Kas bija viegli? Kas grūti? Vai gūtās atziņas noderēs arī priekšdienām? Krājumu, kurā apkopotas vairāk nekā 100 atziņas, sagatavojusi Latvijas vecāku organizācija „Mammamuntetiem.lv", un tas lasāms bez maksas elektroniskā formātā.

Garlaicība – bezdarbība vai jēgas trūkums darbībai? Patiesi, tā ir realitāte, ka pieaugušie, īpaši mazu bērnu vecāki, ar visām dzīves lomām, pienākumiem, aizņemtību un noslodzi mēdz būt pārguruši, un ir pilnīgi normāli šajā situācijā alkt pēc laika klusumā, kur bērns nemitīgi nepieprasa uzmanību ar raudāšanu vai dusmu lēkmēm, nemitīgi atkārtojot – „man ir garlaicīgi!” Stāsta Aiga Ukstiņa, psiholoģe, kognitīvi – biheivorālā psihoterapeite.

Rūpes par sevi bērnu labā. Kanādā praktizējošais bērnu ārsts Gabor Matē, kas specializējas bērnu attīstības un traumas jomās, uzskata, lai izprastu bērnu uzvedību, ir jāsaprot emocijas. Mūsu sabiedrībā parādās arvien vairāk bērnu ar emocionālām grūtībām, kuri nespēj kontrolēt savu ķermeni un emocijas. Visdrīzāk, tas nav tāpēc, ka izplatās kaut kāda mistiska ģenētiskā kaite, īpaši ņemot vērā to, ka ģenētiskās kaites nespēj izplatīties gadu desmitu ātrumā, bet attīstās gadu simtu gaitā. Ticamāks variants, ka bērnu dzīvē notiek kaut kas tāds, kas liedz viņiem pilnvērtīgi iesaistīties sociālajā dzīvē, pievērst nedalītu uzmanību, būt emocionāli iesaistītiem un pasargātiem no stresa.

Pētījums: 64% Latvijas jauniešu vecāki ir paraugs digitālajā komunikācijā. 64% aptaujāto Latvijas jauniešu atzīst, ka vecāki viņiem ir labs paraugs tam, kā uzvesties digitālajā vidē, savukārt savu klases audzinātāju kā paraugu uztver aptuveni puse no jauniešiem (53%), liecina Samsung Skola nākotnei realizētā jauniešu aptauja. „Pieļauju, ka šie dati liecina par kopējo „temperatūru” sabiedrībā un rāda – vecāki ir autoritāte nedaudz lielākai daļai jauniešu nekā skolotāji. Tāpat to varētu skaidrot arī ar mūsu paradumiem, jo digitālos rīkus vairāk lietojam mājas vidē un ne vienmēr labi zinām skolotāja paradumus, lai izvērtētu, vai tas ir paraugs, kam līdzināties,” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāne Zanda Rubene.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.