Žurnāls "Vecākiem"

E-žurnāla VECĀKIEM decembra numurā lasiet:

Kā veicināt bērnu pašorganizētību? Būt mammai vai tētim reizēm nav nemaz tik viegli. Īpaši, ja ātri aizmirstas, kā tas ir būt bērnam, vai arī pašam nav veicies ar savu vecāku attieksmi un izpratni. Patlaban aktuāli ir runāt par pašvadītām mācībām un pašorganizētību, jo skolotāja loma mainās. Gan klātienē, gan attālināti vairāk ar visu jātiek galā katram pašam. Kā veicināt pašorganizētību, jautājām Kristīnei Zaksai, kura ir koučs un par šiem jautājumiem vada lekcijas un seminārus.

Vecāku WhatsApp grupas: palīgrīks vai negāciju izlādes vieta? Mūsdienu tehnoloģiju iespējas ļauj vecākiem arvien vairāk iesaistīties bērnu skolas dzīvē – tiešsaistē redzamas sekmes, reāllaika paziņojumi par uzvedību, kā arī uzdotie mājasdarbi, savukārt, par teju neatņemamu ikdienas saziņas rīku ir kļuvušas klases vecāku WhatsApp grupas. Tās ļauj pieaugušajiem operatīvi sazināties ar citiem vecākiem un pedagogiem, taču nereti raisa arī konfliktsituācijas un pārpratumus. Samsung Skola nākotnei eksperti sagatavojuši 7 ieteikumus, lai komunikācija grupā noritētu efektīvāk un jēgpilnāk.

Bērna pašapziņas veidošanās līdz 6 gadu vecumam. Mēdz teikt, ka bērnībā ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo? Pašapziņa ir cilvēka pašvērtējums – cik labs un vērtīgs, viņaprāt, viņš ir. Pašapziņas attīstība, galvenokārt, notiek trīs vecuma posmos – ja tad viss izdarīts pareizi, samazinās risks, ka, bērnam pieaugot, viņam radīsies problēmas ar pašapziņu.

Motivācija mācīties. Kāpēc tā mēdz pazust? Ikviens no mums reizēm mēdz izjust motivācijas trūkumu, kad saņemties kādam uzdevumam šķiet grūtākā lieta pasaulē. Šajā ziņā arī bērni un jaunieši nav izņēmums. Arī viņiem var mazināties vēlme mācīties. Kā veidojas cilvēka motivācija un kādi ir iemesli, ka tā var pazust?

Pusaudžu stress mācību laikā. Ikviens no mums, arī jebkurš jaunietis, ir pakļauts stresam. Pusaudžu vecums vienmēr ir bijis izaicinošs attīstības periods, kas nes sev līdzi būtiskas, tomēr ļoti smagas pārmaiņas – gan kognitīvas un sociālas, gan fizioloģiskas. Šis pārejas posms var būt emocijām piesātināts un radīt zināmu stresu. Tas var būt gan veselīgs, gan atstāt negatīvas sekas uz mūsu veselību. Taču ir vairāki veidi, kā ar to cīnīties.

Bērnu seksuālas izmantošanas dažādās sejas. Kā liecina pētījumi, Latvijā katrs desmitais bērns līdz 18 gadu vecumam tiek pakļauts kādai no seksuālās izmantošanas formām, turklāt seksuāla vardarbība ik gadu ir izplatītākais pret bērniem veiktais noziegumu veids, kas nonāk Valsts policijas redzeslokā. Kādi aktuālākie riski vecākiem un speciālistiem, kuri strādā ar bērniem, būtu jāzina?

Par kopīgu grāmatu lasīšanu. „Kopīga grāmatu lasīšana ir lieliska iespēja ne tikai patiesi kvalitatīvi pavadīt laiku kopā, bet arī veicināt sava bērna attīstību. Tā rada patīkamas un siltas asociācijas ar grāmatām, tādā veidā palielinot varbūtību, ka bērns arī nākotnē pats interesēsies par literatūru un aizrausies ar lasīšanu. Lasot tiek attīstītas arī dažādas kognitīvās spējas, un tas ir lielisks smadzeņu treniņš. Tāpēc tas sekmēs akadēmiskos sasniegumus skolā, kā arī palielinās bērna vārdu krājumu un uzlabos komunikācijas prasmes,” skaidro psiholoģe Zane Avotiņa. 

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.