Žurnāls "Vecākiem"

E-žurnāla VECĀKIEM marta numurā lasiet:

Attālinātais darbs un mācības. Kā apvienot? Strādājot ārpus mājas, nopietnāku uzdevumu veikšanai bija iespējams atvēlēt vairākas stundas uzreiz, bet tagad tas vairs nav izdarāms. Strādājot no mājām, pastāv dažādi faktori, kas var liegt iespēju „ pazust” uz vairākām stundām. Tāpēc šos lielos darbus ieteicams sadalīt mazākās daļās. Vecākiem ieteicams savā starpā izveidot grafiku, kurā norādīts, kurš kurā brīdī mājās ir „atbildīgais” un pie kā var vērsties bērni. Pēc tam, kad vecāki par savu grafiku vienojušies, par to jāizstāsta arī bērniem, lai viņi zina, kam jautāt palīdzību, kad tā vajadzīga.

Mēs varam mainīt bērna dzīves trajektoriju. Martā norisinājās biedrības „Debesmanna” rīkotā pirmā Bērnu mentālās veselības nedēļa, kurā Latvijā zināmi psihologi, psihoterapeiti un pedagogi izglītoja vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēja par palīdzības iespējām. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs sniedza informāciju par bērna smadzeņu attīstību un līdz ar to, cik daudz no bērna var prasīt konkrētā vecuma periodā – arī attiecībā uz emociju regulāciju. Kā arī par to, kā arvien jaunākiem bērniem tiek diagnosticēti trauksmes traucējumi, depresija, arī ēšanas traucējumi, cik svarīgi ir savlaicīgi atpazīt šādas saslimšanas pazīmes, lai vecāki un speciālisti varētu palīdzēt.

Kad vecāki dara par daudz. Neskrien, nekāp, nokritīsi, sasitīsies… Helikoptervecāki ir gatavi savu bērnu labā darīt absolūti visu, arī to, ko nemaz nebūtu nepieciešams darīt bērnu vietā. Ja vecāki visu laiku to vien dara, kā dod norādes, padomus un piedāvā idejas, ko un kā darīt labāk, bērns iemācās, ka viņam pašam ne ar ko nav jātiek galā. Par pāraprūpi, tās riskiem, pazīmēm un kā šo attiecību modeli pārraut, Valdis Melderis uz sarunu “Pāraprūpe – lāča pakalpojums bērnam” aicināja ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu.

Sīkā motorika un pareizs satvēriens. Ikdienā kā mazs, tā liels veic dažnedažādas ikdienas dzīves aktivitātes, sākot ar pašaprūpi, kas ietver ģērbšanos, mazgāšanos un ēšanu, līdz produktivitātes un brīvā laika aktivitātēm. Ergoterapijas loma šo aktivitāšu realizēšanā ir ļoti būtiska.

Mazie dārza darbi kopā ar bērniem. Lasīt grāmatu ir viens, bet izlasīto izmēģināt dzīvē ir pavisam kas cits! Arī bērni noteikti daudz vieglāk un ātrāk apgūst mācību vielu tieši praktiskā ceļā. Pieļaujot, ka šajos apstākļos bioloģijas stundas mājās nav tik interesantas kā skolā, kad varēja ar skolotājiem pildīt dažādus praktiskus uzdevumus, piedāvājam vienkāršas alternatīvas, kā mājās izpētīt dažādus dabas procesus.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.