Žurnāls "Vecākiem"

E-žurnāla VECĀKIEM septembra numurā lasiet:

Arī bērni izdeg. Kā organizēt bērna dienas režīmu? Režīms ir viena no svarīgākajām lietām, kas palīdz uzturēt bērna fizisko un psihoemocionālo veselību. Taču šobrīd dienas režīma izstrādāšana un uzturēšana sagādās īpašas problēmas, jo bērni līdz ar aizvadīto mācību gadu, kas pavadīts mājās, un garo vasaras brīvlaiku no tā ir atradinājušies. Kā organizēt bērna režīmu, atgriežoties klātienes mācībās, lai veicinātu produktivitāti un mazinātu izdegšanu?

Klusē, kad pieaugušie runā! Sarunu festivālā „Lampa” notikušajā diskusijā „Klusē, kad pieaugušie runā!” tika meklētas atbildes, vai šis gandrīz jau latviešu tautas folklorā iegājies izteikums ir patiess. Kur tam „aug kājas” un kādi zemūdens akmeņi slēpjas šāda veida komunikācijai ar kādu, kas vēl nav „iesvētīts” pieaugušā kategorijā. Vai vecums ir kritērijs iesaistei sarunā?

Kad iedegas sarkanā lampiņa. No dziļas apātijas līdz pat domām par pašnāvību – eksperti norāda, ka attālināto mācību radītās psihoemocionālās problēmas skolēniem paliks arī jaunajā mācību gadā. Skolas saka, ka ir tam gatavas. Tas neizklausās ticami, jo vidusskolās uz vienu psihologu ir vidēji 750 skolēnu, bet profskolās – pat 5000, rāda Re:Baltica aprēķini. Latvijas skolās veikts pētījums rāda, ka katrs otrais vecumā no 12 – 25 gadiem izjuta nomāktību un depresiju. Pētījuma līdzautors, pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs to saista ar smadzeņu attīstības īpatnībām šajā vecuma posmā. Lai tiktu galā ar stresu, jauniešiem ir svarīgi tikties ar draugiem, sportot. Mācības ar klasesbiedriem motivē virzīties uz priekšu un apzināties savas vērtības. Stundu saraksts diktē noteiktu dienas ritmu.  Pandēmija to visu nogrieza kā ar nazi.

Par bezmērķīgo telefona „skrollošanu” pirms miega. Ne viens vien ir piedzīvojis brīžus, kad nogurums ņem virsroku, bet, tā vietā, lai dotos pie miera, vairākas stundas bezmērķīgi tiek patērēti sociālie tīkli, skatīti seriāli vai video. Izrādās, ka zinātnieki kopš 2014. gada pēta šo parādību, ko nodēvējuši par „atriebīgu miega aizkavēšanu”.

Drošs internets – bērniem ir jāmāca, nevis jāliedz lietot sociālos tīklus. Internets ļauj vienā mirklī saņemt daudz vērtīgas informācijas un bērniem tas kalpo ne tikai par izglītošanās, bet arī izklaides avotu. Taču monētai ir arī otra puse – tiešsaistē esošais saturs ne vienmēr ir paredzēts bērniem. Kā mācīt bērnam drošu sociālo tīklu izmantošanu, mazinot riskus, ar kuriem ir iespējams saskarties internetā.

8 PADOMI VECĀKIEM BĒRNA EKRĀNA LAIKA IEROBEŽOŠANAI. Cik daudz laika Tavs bērns pavada internetā? Ko viņš tur dara?

Ko mums par dzīvi māca kino. Kaut arī neesmu kinokritiķe, man Daces Pūces debijas spēlfilmā „Bedre” līdzās citām tās brīnišķīgajām kvalitātēm – izcilajai aktierspēlei, fantastiskajai mūzikai, ietilpīgajiem simboliem utt. – gribas izcelt vairākus izcili parādītus psiholoģiskos aspektus. Domāju, ka šo filmu ir vērts skatīties ģimenēm ar bērniem no apmēram 9 gadu vecuma, kaut arī filmā ir dažas epizodes, ko jaunākiem bērniem vajadzēs smalkjūtīgi izskaidrot. Taču šī filma rada daudz vielas vērtīgām sarunām ar bērniem. Iveta Aunīte, psiholoģe.

„Pandēmijas detektīvi” – grāmata tīņiem un viņu vecākiem. Pie lasītājiem dodas populārās rakstnieces un tulkotājas Dainas Ozoliņas „Pandēmijas detektīvi”, burvīgs garstāsts par neparastiem notikumiem un aizraujošiem piedzīvojumiem uz visiem pazīstamu pandēmijas izraisītu situāciju fona. To izbaudīs gan skolas vecuma jaunieši, gan viņu vecāki un skolotāji – autore lieliski orientējas jauniešu problēmās un attiecību peripetijās, dialogos izmanto dzīvu mūsdienīgu valodu, vienlaikus veikli nobalansējot, lai tā nekļūtu pliekana.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.