Žurnāls "Vecākiem"
E-žurnāla VECĀKIEM maija numurā lasiet:
Kā ielikt stabilus pamatus bērna attīstībai un veiksmīgai dzīvei? Klīniskā un veselības psiholoģe, KBT terapeite apmācībā Zane Gulbe skaidro, kas ir uzvedības problēmas, kādi ir uzvedības problēmu cēloņi, uzskaita faktorus, kas ietekmē bērnu uzvedību, kā arī sniedz ieskatu, ko vecākiem darīt, novērojot bērnā problemātisku uzvedību. To, kāda uzvedība ir normas robežās, nosaka bērna vecums, temperaments, fiziskā un emocionālā attīstība, uzvedības intensitāte.
Bezpalīdzības sajūtas slazds jeb “ko tad es, es jau neko nevaru iesākt...” Vai esi kādreiz juties tik bezspēcīgs, ka atmeti jebkādus mēģinājumus, ticot, ka tāpat nav jēgas? Vai varbūt Tu juties, ka tas nav Tavā varā veikt jebkādas būtiskas izmaiņas dzīvē? Varbūt Tu esi juties, ka visa pasaule ir negodīga un netaisnīga un Tu neko nevari ietekmēt? Kāds vēl no malas saka, ka tas ir risināms, ka ir varianti, bet Tavā galvā ir tikai domas, ka neko nevar mainīt, ka nekas nav manos spēkos, labāk nevar būt un, ka tie citi neko nesaprot. Psiholoģijā savulaik tika atklāts tāds fenomens kā iemācītā bezpalīdzība – bezpalīdzīguma sajūta konkrētās situācijās vai vispārīgi, tomēr ne vienmēr objektīvi pamatota. Stāsta Katrīna Žaltkovska, klīniskā psiholoģe.
Ko Tu nesaki PALDIES? Publiskās vietās, piemēram, bērnudārzā, diezgan bieži var redzēt, kā vecāki (biežāk māte) pārmet mazam bērnam izteikti skaļā balsī: “Ko Tu nesaki paldies?”. Māte jūt kaunu, ka bērns neuzvedas kā labi skolots pieaugušais, un padara bērnu par sava kauna upuri. Atriebjas bērnam par savu kaunu un liek viņam just kaunu. Rezultātā par situācijas galveno varoni un ļaundari tiek padarīts bērns. Bet māte, kura ar savu skaļo izteikumu ir pievērsusi apkārtējo uzmanību un liek kaunēties bērnam, ir “laba”, jo cītīgi cenšas iemācīt bērnam “pareizās lietas”. Bet īstenībā šī māte tikai pārliek savu atbildību uz bērnu. Stāsta Asijata Maija Zeļenko, psiholoģe, sistēmisko risinājumu konsultante.
Atbalstot bērnu ar UDHS skolā. 2. daļa. Materiāls tapis, pateicoties UDHS biedrības aktīvo vecāku organizētajam vebināram, atbalstot vecākus, kuri arī audzina bērnus ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Biedrība arī turpmāk plāno organizēt citas izglītojošas aktivitātes. UDHS problēmai pēdējā laikā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Parādās vadlīnijas pedagogiem un vecākiem, kā strādāt ar UDHS bērniem, bet ar to ir par maz, pietrūkst metodoloģijas, zināšanu un izpratnes par šiem bērniem. Klīniskais un izglītības psihologs Normunds Legzdiņš dalās pieredzē par praktisko atbalstu mācību metodikā, disciplinēšanā un darbā ar UDHS bērniem, viņu vajadzībām, audzināšanu un disciplinēšanu.
Atsākas bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultāciju ģimenēm ar bērniem nodrošināšana. No 5. maija Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa sāk nodrošināt bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem. Šis ir 2021. gada martā uzsāktā izmēģinājuma projekta otrais posms, tādēļ aicinātas pieteikties tikai tās ģimenes, kuras iepriekšējā posmā (no 2021. gada marta līdz 2022. gada februārim) nav saņēmušas ģimenes psihoterapijas konsultācijas.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
