Kā skolu direktori vērtē Skola2030 idejas un to īstenošanu?

11.02.2024
Dalīties:

Pēc septiņu gadu darba noslēdzies Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotais ESF projekts Kompetenču pieeja mācību saturā”. Uzrunājot vairāku skolu direktorus, aicinājām izteikt viedokli, kādas Skola2030 idejas uzskata par veiksmīgām un kas pilnveidotā satura un pieejas  ieviešanā joprojām rada grūtības.

Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka

Projekts Skola 2030 tika uzsākts ar plašu publicitāti un mācībām skolu komandām.  Diemžēl mācībās no mums vairāk tika sagaidīta dalīšanās pieredzē, nekā dota iespēja mācīties pašiem. Tas radīja neizpratni par to, kas un kā mainīsies, kas tad īsti no skolas tiek sagaidīts. Līdz ar to radās skolotāju negatīva attieksme. 

Lielākā problēma bija un ir mācību materiālu trūkums. Lai skolotājs varētu vadīt mācību procesu atbilstoši jaunajai pieejai, daudz laika aizņem sagatavošanās  mācību stundām, jo no esošajiem mācību līdzekļiem un interneta vietnēm jāatrod un jāatlasa atbilstošākie, jāveido savi materiāli. Domāju, ka ne katram skolotājam ir jābūt arī mācību materiālu autoram.  Skolotājiem bija jāuzsāk jaunā izglītības standarta ieviešana īsti nezinot, kādas prasības būs noslēguma valsts pārbaudes darbos. Īpaši tas izpaudās vidusskolas padziļinātā satura kursos. Varu tikai teikt paldies skolotājiem, kuri ļoti daudz mācījās, meklēja un veidoja piemērotus materiālus.  

Mācību saturs, neapšaubāmi, bija jāpārskata un tas projektā Skola 2030 tika izdarīts. Ne visos  mācību priekšmetos/ kursos vienlīdz veiksmīgi.  Manuprāt, neveiksmīgs  ir mācību kursa “Vēsture un sociālās zinātnes I” saturs – pārāk daudz visa kā un vēsture tajā paliek otrā plānā. 

Ir labi, ka vidusskolēniem ir zināma izvēles brīvība apgūt savām interesēm atbilstošus padziļinātos kursus. Diemžēl iepriekšējā mācību gada absolventiem, izdarot savu izvēli, nebija īstas skaidrības, ko vajadzēs iestājai augstskolā. 2023. gada augstskolu uzņemšanas noteikumi parādīja, kuri no padziļinātajiem kursiem tiek ņemti vērā un dod lielāku punktu skaitu. Un tie bija matemātika, latviešu valoda un svešvaloda. Tas nozīmē, ka skolēnam būtiski izvēlēties vismaz vienu no tiem.

Pozitīvi vērtējama pieejas maiņa mācību procesam. Vairāk laika tiek paredzēts skolēnu pašu darbībām mācību satura apguvē. Tiek akcentēts mācību stundā skolēnam sasniedzamais rezultāts un līdz ar to mācību stundu var plānot mērķtiecīgāk. Pamazām esam apguvuši izmaiņas mācību snieguma vērtēšanā ar uzsvaru uz mācīšanos līdz pārbaudes darbam, akcentējot formatīvās vērtēšanas nozīmi. 


Valmieras novada Kocēnu pamatskolas direktors, latviešu valodas un literatūras un 8.a klases skolotājs Māris Bušmanis

Man nav tik daudz informācijas, lai vērtētu visu projekta saturu un organizāciju, bet noteikti, tāpat, kā gandrīz jebkurā lietā, ir labie piemēri un tādi, kas nav izdevušies. Pirmām kārtām reformas apjoms bija milzīgs – gan satura, gan darba organizācijas ziņā turklāt apstākļos, kad primāra pandēmijas dēļ kļuva attālinātā mācīšanās; otrkārt, kā iespējams pilnvērtīgi īstenot reformas pasākumus visās skolās, ja jau reformas sākumā skolās trūka skolotāju. Nāk prātā līdzība ar novājinātu organismu, kuram uzkrauts milzu slogs. Piemēram, darba samaksas un sabalansētas slodzes ziņā tikai tagad sāk parādīties pirmie pozitīvie gadījumi, bet vēl ne visās (īpaši jau mazajās) skolās, kad samaksa par slodzi sāk tuvināties vai ir valsts vidējās algas līmenī.

Nezinu, vai tas bija iespējams, bet būtu bijis labāk, ja reformu īstenotu lēnāk un pakāpeniskāk, piemēram, sākotnēji pamatizglītībā un pēc tam tikai vidējā izglītībā. Jāatzīst arī, ka reformas laikā netika sadzirdēti saucieni pēc rūpīgas, izvērtētas aprobācijas. Bet arī no otras puses, kad, piemēram, tika meklēti skolotāji “Tava klase” video filmēšanai, bija ļoti grūti atrast kolēģus milzīgās darba slodzes dēļ, bet par to, ko viņiem savā mūžā pirmo reizi nācās darīt TV kameras priekšā un līdz tam, par to gan mana apbrīna.

Noteikti starp mācību materiāliem, apkopotajiem avotiem (to ir daudz vairāk nekā bija pirms reformas) ir iespēja atrast daudz noderīga, piemēram, man ļoti patīk interaktīvās mākslas, mūzikas un teātra vēstures laika līnijas. To, kas tagad apkopots, projektam beidzoties, nevajadzētu pamest pašplūsmā, bet vētīt, papildināt, rediģēt. To droši vien varētu darīt kāda valsts institūcija, tās metodiķi.

Par mācību grāmatām – piekrītu, ar grāmatu gan skolotājam, gan skolēnam ir vieglāk, tas ir sava veida mugurkauls, kuru, ja vēlies, vari papildināt atkarībā no klases, no skolēnu vajadzībām. Manuprāt, tam būtu jābūt valsts pasūtījumam izdevniecībām, kuras brīvā konkurencē piedāvātu daudzveidīgus mācību līdzekļus, no kuriem skolotājs var izvēlēties.


Vismaz Valmieras novadā ir iespēja skolai iegādāties pa katram jaunam eksemplāram, kuru skolotājam izvērtēt un rosināt skolas direktoram iegādāties. Nelaime vienīgi tā, ka finanšu trūkuma dēļ to nevar vienlaikus izdarīt visos mācību priekšmetos, tāpat arī skolu nodrošināt ar visiem tiem resursiem, kurus piedāvāts izmantot mācību priekšmetu programmu paraugos.

Skolas atšķirīgas padara arī resursu pieejamība. Šodien man bija latviešu valodas stunda. Mācību grāmatā, vēl pirms Skola 2030 izdotā, sistēmiska un kompleksa nodaļa par teikumu, bet piemēri gan ļoti poētiski. Lieliski, ka, piemēram, Letonika piedāvā Jāņa Joņeva Jelgava 94, bet vai visām skolām ir pieeja Letonikas Lasītavai?

Krīzes situācijā jau patlaban un ar katru dienu arvien lielākā ved skolotāju trūkums. Nerunāsim par to, ka varētu izvēlēties labāko no labākajiem, motivētāko utt. Ir laime, ja ir, kas māca, un vēl lielāka, ja tāds skolotājs, kas aizrauj. Un te nu nav nekādas nozīmes, vai māca skolotājs, kurš jau ir pensijā un atradis savu efektīvāko pieeju un metodes, kuras laika mainība gan liek arī rediģēt, jo vide, īpaši tehnoloģijas, ir mainīga. Un tiklab ir arī talantīgi, motivēti jaunie kolēģi.

Bet visās izglītības sistēmas nelaimēs gan nevainoju Skola 2030. Piemēram, ja saka, ka rezultāti angļu valodas eksāmenos kļuva labāki par rezultātiem latviešu valodas eksāmenos tieši pēc izglītības reformas, tātad pēdējos pāris gados, tad zinu, ka tā nav. Esmu 20 gadus strādājis par mācību pārzini un redzējis, kā jau pēdējos desmit gados mainījušies eksāmenu procenti par labu angļu valodai. Tāpat problēmas matemātikā, fizikā saskatījām jau pirms daudziem gadiem, un vienmēr ar cieņu esmu skatījies, piemēram, uz eksakto zinību skolotājām Valmieras Valsts ģimnāzijā, tāpat kā uz latviešu valodas skolotāju raudzi otrā Valmieras Valsts Pārgaujas ģimnāzijā, kur jau gadiem ir vieni no augstākajiem rezultātiem vidusskolas eksāmenos (protams, eksāmens nav visu lietu mērs, bet tam ir nozīme, kaut vai stājoties augstskolā).
Īpaši patlaban svarīgs skolā ir skolotājs. Noteikti ir kompleksi jādomā, kā savus skolotājus darīt stiprākus, sākot no tā, vai viņš labi jūtas (patlaban vēl ir daudz šķēršļu – slodze neesošo kolēģu vietā, atsevišķu vecāku attieksme u.c.), ir atpūties un priecīgs tikties ar skolēniem, un arī gribošs izzināt, apgūt jauno un dalīties savā pieredzē.

 



Rudzātu vidusskolas direktore Valentīna Vaivode

Lielākās grūtības ieviest pilnveidoto mācību saturu rada tas, ka nav visu mācību līdzekļu, jo skolotājiem joprojām pašiem ir daudz jāmeklē. Droši vien pamazām viss sakārtosies. Ja ir mācību materiāli, tad skolotājam ir viegli strādāt un pielāgot klases vajadzībām.

Esam sprieduši par saturu un nonācām pie secinājuma, ka kaut kas tomēr pietrūkst un vajadzēja citādāk.  Saturā pietrūkst uzsvars, lai skolēnam vairāk dotu pamatzināšanas, jo bieži viņi  nevar atrast saikni starp daudzajām lietām un zināšanas paliek virspusējas. Pie satura skolotājiem ir ļoti jāpiestrādā, bet ir grūti pateikt, vai tas būs labi vai slikti. Jāpierod un jāizvērtē ir gan skolotājiem, gan skolēniem.

Skolotāji mācījās un strādāja grupās, bet pietrūkst vienota redzējuma – vienam kaut kas padodas, bet citam ne tik labi. Iespējams ir jāpaiet vēl vismaz gadam vai ilgāk, jo pārmaiņas sakrita ar pandēmiju un mācību stundas notika caur datora ekrānu. Tomēr viens no ieguvumiem ir digitālie risinājumi, jo skolēniem šķiet interesanti un aizraujošāk.

 


 


Ugāles vidusskolas direktore Dana Šimpermane


Projekta ieviešanas sākuma stadijā skolotājos bija jūtama pretestība, jo nebija īsta pamatojuma kārtējai reformai izglītībā, padziļinātie kursi vidusskolā atsauca skolotājos atmiņas par mēģinājumu izveidot novirziena priekšmetus, kas jau toreiz nesniedza iecerēto rezultātu. Sarunās tika ignorēti skolotāju jautājumi, ieteikumus neuzklausīja, netika sniegts detalizēts skaidrojums. Komunikācija vienmēr bija saspringta, reizēm pat ar negatīvu noskaņu, uzsverot skolotāju neprofesionalitāti, neprasmi strādāt ar IT, nevēlēšanos apgūt un sekot inovācijām. Projekta ieviešanas sākuma fāzē bija arī Covid-19 pandēmija, kura prasīja no skolotājiem papildu darbu, jaunas iemaņas un prasmes.

Mūsu skolā strādā vairāki mācību priekšmetu novada jomu koordinatori, tātad skolotāji profesionāļi. Jau tad no viņiem izskanēja iebildes mācību satura izveidē un pasniegšanas metodēs, jo nav ievēroti pedagoģijas didaktikas principi.

Rezultātā skolotāji cenšas strādāt ar Skola2030 sniegtajiem norādījumiem un ieteikumiem, cīnoties ar mācību materiālu trūkumu, ikdienā tērējot ļoti daudz laika un enerģijas mācību stundu sagatavošanā, pārbaudes darbu veidošanā. Profesionālās pilnveides kursos netiek sniegts darbam nepieciešamais materiāls, darba metodika utt. Kā lai tiek galā jauns skolotājs bez pieredzes?


Problēmas sagādā arī Skola2030 piedāvātie mācību materiāli interneta vietnē. Tie ir grūti pārskatāmi, atlasāmi, dažos mācību priekšmetos materiālu ir ļoti maz vai atkārtojas pa klasēm.

Skolotāji strādā ar pašveidotiem mācību materiāliem, bet kurš atbild par to kvalitāti? Katrā skolā māca pēc savas izprastās kārtības un sistēmas, un skolēns, kurš maina skolu, nonāk strupceļā. Solītie digitālie materiāli ir ļoti dārgi, piemēram, Soma.lv vienam skolotājam izmaksā 105 eiro. Uzskatām, ka mācību grāmatai ir jābūt katrā mācību priekšmetā, kā arī tām  jābūt par adekvātu cenu, jo nopirkt visos mācību priekšmetos jaunas grāmatas ir sarežģīti. Protams, mācību stundās var izmantot dažādas IT iespējas, ko skolotāji arī dara, bet materiālus skolēns neiegūst. Kā lai skolēns sagatavojas nākamajai mācību stundai vai pārbaudes darbam?

Kad projekts noslēdzies, tiek vērtēti ieguvumi un zaudējumi, kāpēc projekta ieviešanas laikā neviens skolotājos negribēja ieklausīties? Piemēram, angļu valodas skolotāji, kuri vidusskolā pasniedz padziļināto kursu, visu iepriekšējo mācību gadu piedalījās kursos ar ļoti apjomīgiem mājasdarbiem, lai vidusskolēns varētu nokārtot centralizēto eksāmenu. Skolotāju iebildumi par noslogojumu jau ikdienas darbā un vēl papildu kursos, netika ņemti vērā.

Neesam pret inovācijām, neesam pret jaunievedumiem, bet reformām ir jābūt pārdomātām, sagatavotām un nesasteigtām.

Protams, ka Skola2030 ir devusi arī pozitīvo pienesumu, piemēram, skolēncentrēts mācību process, strukturēta stunda ar sasniedzamo rezultātu un atgriezenisko saiti, formatīvā vērtēšana, kas palīdz gan skolēnam, gan skolotājam saprast, kas vēl ir jāapgūst, uzsvars ne tikai uz uzdevumu pildīšanu, bet arī uz izpratni, kāpēc tas ir jāmācās un kur tas noderēs.


Bet atbalstām matemātikas jomas speciālistus, vēstures un sociālo zinību, latviešu valodas speciālistus un visus citus, kuri pamatoti norāda uz nepilnībām un iesaka konstruktīvas pārmaiņas.
 



Baldones vidusskolas direktore Indra Šmite

Ir labas lietas, bet ir ļoti daudz problēmu. Mācību platformā skolo.lv materiāli ir novecojuši un vairs nav izmantojami, daudzas lietas nestrādā. Arī eksāmeni ne vienmēr iet kopā ar jaunajām prasībām, tādēļ par projektu Skola2030 kopumā esmu skeptiska.

No skolotājiem esmu dzirdējusi dažādas atsauksmes. Vislielakā neapmierinātība ir no vēstures skolotājiem, kuri uzskata, ka nebija pareizi šo mācību priekšmetu apvienot ar sociālajām zinībām. Tāpat latviešu valodas skolotāji norāda, ka saturā nav īstas struktūras un pēctecības. Trūkst mācību grāmatu.

Prasības ir lielas un šķiet, ka nav izpratnes, kāds ir vidējais statistiskais Latvijas skolēns. Pati mācu angļu valodu, un padziļinātais kurss jau ir augstskolas līmenis. Saprotu Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi, ka vidusskolas beidzējiem ir jāturpina studijas augstskolā, taču, manuprāt, prasības ir pārmērīgas. Protams, skolotāji cenšas katrs savā mācību priekšmetā būt elastīgi, lai arī ir jāīsteno standarts.

Eksāmenu rezultāti liecina, ka Latvijā nav tik daudz ļoti spējīgu skolēnu, kas ar prasībām varētu tikt galā, būt pašorganizēti un pašvadīti mācīties.

Jāatzīst, ka kopumā Skolas2030 filozofija nav slikta. Skolēni arvien vairāk mācās būt pašorganizēti, strādā pētniecībā, paši nonāk pie rezultāta un redz saikni ar reālo dzīvi, kā turpmāk izmantot apgūto – tik tālu ir labi un pareizi. Vēlos ticēt, ka tā arī līdz šim esam strādājuši. Projekta galvenās idejas izpildījums nedaudz aizgāja šķērsām, un varbūt būtu bijis citādi, ja uzreiz būtu arī mācību materiāli un viss pārējais. Pirmos gadus visi taustījāmies kā pa miglu un mēģinājām saprast, ko un kā darīt.

Domāju, ka autoru kolektīvu izstrādātas mācību grāmatas un materiāli, kuru veidojusi komanda, ir vērtīgāki, nekā tie, kurus izstrādājis katrs skolotājs.


IZM pieejamā platformā skolo.lv bieži ir norādītas tikai interneta saites uz kaut ko, bet nav mācību materiāls, kas ir būvēts pa ķieģelītim – viena lieta uz otras, lai atkārtotu, pilnveidotu, padziļinātu zināšanas. Patlaban vairāk grābstāmies no visām pusēm, lai sadabūtu vajadzīgo saturu. Šaubos, vai tas ir labākais veids, kā organizēt mācību procesu. Tam būtu jābūt iepriekš pārdomātam, kā saturu aiznesīsim līdz skolēnam.

Katra no Skola2030 ekspertu komandām ir strādājusi atsevišķi –  latviešu valodas skolotāji, angļu valodas skolotāji, matemātiķi u.c. Lielā vērtība būtu, ja viņi būtu strādājuši horizontālā līmenī, saskaņojot tēmas visos priekšmetos, radot starppriekšmetu saikni, nevis, kā tas ir tagad, skolotājiem sanāk mākslīgi meklēt saskares punktus, lai veidotu starpdisciplinārās stundas u.tml. Ja tēmas jau būtu veidotas secīgi visos mācību priekšmetos vienas klases ietvaros, tad tam būtu pavisam cita vērtība.

Ideja nav slikta, bet realizācija nav augstākās kvalitātes.

 



Viedokļus apkopoja Ilze Brinkmane  I  e-laikraksts "Izglītība un Kultūra"
Foto: no personīgā arhīva, LETA
Atgriešanās atpakaļ