Iekļaujošā izglītība Latvijā. Kā ir patiesībā?

DISKUSIJA I Iekļaujošā izglītība Latvijā – cik tālu esam?

Ilze Šķietniece  I  Vita Pļaviņa  I  Izdevniecība Skolas Vārds Dokumentos jau viss ir labi un pareizi uzrakstīts, saka izglītības jomas speciālisti. Taču dzīvē ne vienmēr iekļaujošo izglītību izdodas īstenot atbilstoši priekšrakstiem. Katram bērnam ir savas vajadzības un katrai skolai savas iespējas sniegt atbalstu. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas nepieciešams ieviest, lai situācija pēc iespējas ātrāk uzlabotos, uz diskusiju aicināj...

DISKUSIJA I Kā labāk bērnam – būt iekļautam vai nošķirtam?

Ilze Šķietniece  I  Vita Pļaviņa  I  Izdevniecība Skolas Vārds Tuvojoties rakstu sērijas par iekļaujošo izglītību noslēgumam, uz diskusiju “Kura vide šobrīd bērnam ir piemērotāka – vispārizglītojošā vai speciālā skola?” aicinājām pedagogus un mediķus. Tas bija viens no jautājumiem, kas izkristalizējās sarunās ar vecākiem, kuru bērniem ir speciālas vajadzības.   Izdevniecības Skolas Vārds rīkotajā diskusijā piedalī...

Koda bērns. Vai pienācis laiks atteikties no speciālās izglītības programmu kodiem?

Koda bērns. Tā pedagogi sarunvalodā mēdz dēvēt audzēkņus, kam piešķirts speciālās izglītības kods. Tas norāda uz kādu no traucējumu veidiem – redzes, dzirdes, garīgās attīstības, garīgās veselības un citiem. Taču, ja vēlamies veidot iekļaujošu sabiedrību, varbūt ir pienācis laiks no šāda sadalījuma atteikties? Meklējot ģimenes, kas būtu gatavas stāstīt pieredzi par iekļaujošo izglītību, izrādījās, ka daudzi vecāki nebija ar mieru publiskot ne vārdu, ne fot...

Sporta, mākslas un mūzikas skolas – tikai izredzētajiem?

Katra meitene ik pa laikam grib sajusties kā princese, sociālā tīkla Facebook ierakstu, kur redzamas audzēknes fotogrāfijas, komentē flautas skolotāja Ilze Ceipe. Dienā, kad Magdalēnai palika 10 gadi, skolotāja viņu sapucēja – iesārtoja vaigus, uzlika spīdumiņus, ieveidoja matus. Un nofilmēja video, kur dzirdams, kā meitenē spēlē “Velc, pelīte, saldu miegu”. Ilze ar Magdalēnu strādā privātstundās. Mūzikas skolā meiteni nepieņēma, jo viņai ir bērnu cerebrālās triekas izraisīti...

Valodas traucējumus būtiski diagnosticēt pēc iespējas agrāk

Arī cilvēks bez kājām var uzkāpt Everestā, ja vien tic savām spējām – šo frāzi 11 gadus vecās Magdalēnas mamma Agnese Belousova sarunas laikā atkārto vairākas reizes. Kad meitene piedzima, ārstu prognozes par viņas nākotni nebija iepriecinošas. Magdalēnai tika konstatēta bērnu cerebrālā trieka. Tas savukārt atstāja sekas uz valodas attīstību. Mediķi uzskatīja, ka vispārizglītojošā skolā viņa nekad nevarēs iet. Taču tagad Magdalēna mācās Rīgas 49. vidusskolas 4. klasē...

Būt otra acīm. Arī vājredzīgi un neredzīgi bērni var mācīties iekļaujoši

Par spīti redzes zudumam, liepājnieks Kirils Švidčenko pabeidzis vispārizglītojošo skolu, mūzikas skolā apguvis ģitāras, klavieru un akordeona spēli un tagad mācās Klaipēdā. Viņam palaimējies savā ceļā satikt skolotājus, kas nenobīstas no diagnozes un pieredzes trūkuma − skolotājus, kas izaicinājumus uzskata par iespēju. Ticēja, ka viss izdosies Kirils bija vēl pavisam mazs, kad ģimene uzzināja – zēnam ir Alstroma sindroms. Tā ir reta ģenētiska saslimšan...

Dzirdēt vēl nenozīmē saprast

11 gadus vecajai Selīnai līdz ar pamatdiagnozi “bērnu cerebrālā trieka” ir trešās pakāpes vājdzirdība. Dzirdes implantu viņa sāka izmantot salīdzinoši vēlu – septiņu gadu vecumā. Līdz ar to labākais risinājums bija sākt mācības speciālajā izglītības iestādē. Tagad ārsti meitenei iesaka iet “parastā” skolā. Taču tas nav tik vienkārši. Latvijā iekļaujošo izglītību iegūst tikai 15 bērni ar dzirdes traucējumiem. Izvēlas tuvāko Kad Sel...

Somatiskie traucējumi – vai saglabāt speciālo izglītības programmu?

Tuberkuloze, kuņģa čūla, cukura diabēts – tās ir tikai dažas no diagnozēm, kuru gadījumā bērnam pedagoģiski medicīniskā komisija piešķir atzinumu par somatisku saslimšanu. Arī šādu saslimšanu gadījumā patlaban iespējams piemērot speciālu izglītības programmu. Tomēr paredzēts, ka šogad izglītības programmas bērniem ar somatiskiem traucējumiem tiks likvidētas. Nekādu atlaižu nav Lauras vecākajam dēlam Arturam ir bronhiālā astma, bet jaunākajam –...

Vai iekļaujošo izglītību veicinās speciālo skolu slēgšana?

No pašreizējām 43 speciālās izglītības iestādēm reorganizējamas vai slēdzamas ir 12. Tas atlikušajām ļautu attīstīties, izveidojot kvalitatīvu mācību vidi un infrastruktūru, teikts informatīvajā ziņojumā “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”. Ideālā pasaulē nauda, kas atbrīvojas, slēdzot speciālās skolas, tiktu izmantota iekļaujošās izglītības nodrošināšanai, saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Diemžēl mēs tādā pasaulē nedzīvojam...

“Neredzamos” traucējumus pieņemt vieglāk nekā invaliditāti

“Iekļaujošā izglītība Latvijā principā nestrādā!” pēc savas pieredzes saka rīdziniece Elīna. Viņas dēlam Robertam (abiem vārds mainīts) ir kustību traucējumi, taču klātienes stundās viņš nekad nav piedalījies. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistika gan rāda pozitīvu tendenci. Audzēkņu skaits ar kustību traucējumiem vispārizglītojošās skolās pieaug, bet speciālajās skolās – sarūk. Ratiņkrēslā, tātad – dumjš Vispārējās izglītīb...

Vecā sistēma likvidēta, jauna vēl nav izveidota

“Es patiešām nedomāju, ka kaut kas tāds var notikt!” saka liepājniece Sveta. Viņas 17 gadus vecā meita Ļena (abām vārdi mainīti) septembra beigās uzbruka savai skolotājai, astoņas reizes sadurot ar nazi. Garīgas saslimšanas dēļ pamatskolas klasēs meitenei bija noteikta mājmācība. Pēc 9. klases beigšanas abas ar mammu izlēma mēģināt atgriezties pie mācībām klātienē. Latvijā ir gandrīz pus tūkstotis skolēnu ar garīgās veselības traucējumiem. Vispārējās izglītības s...

Iekļaujoši un vienlaikus – droši

Gadījums, kad septembra beigās Liepājā audzēkne ar nazi uzbruka savai skolotājai, raisījis diskusijas par iespējām realizēt iekļaujošo izglītību un vienlaikus saglabāt skolas vidi visiem drošu. Faktu, ka meitai ir šizotipiski traucējumi, mamma pedagogiem atklāja tikai pēc tam, kad viņa jau bija sākusi mācības tehnikumā. Pamatskolā Ļenai (vārds mainīts) tika piemērota mājmācība. Šādu lēmumu izglītības iestādes vadība pieņēma pēc tam, kad meitene sadūra mammu. &ldquo...

Līdz pilnīgai iekļaušanai vēl tāls ceļš ejams

Psihologa nolaidības dēļ Jelgavas 4. sākumskolā meitai divu gadu garumā netika sniegti nepieciešamie atbalsta pasākumi, ar rūgtumu stāsta vecāki. Savukārt kāda cita šīs pašas skolas audzēkņa mamma pēc psihologa atzinuma, ka dēlam ir disleksijas iezīmes, tik un tā izjuta latviešu valodas skolotājas spiedienu par to, ka puika vēl nelasa. Jelgavas 4. sākumskolā mācās vairāk nekā tūkstoš audzēkņu un klases ir lielas. Prakse rāda, ka skolēniem ar speciālām vajadzībā...

Skola māca ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī dzīvi

Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību neatkarīgi no viņa tautības, dzīvesvietas, veselības un sociālā stāvokļa, kā arī daudzām citām atšķirībām, nosaka Izglītības likums. Tomēr realitātē ir pavisam citādi. Bērniem ar speciālām vajadzībām mācīties parastā skolā ir sarežģīti, jo trūkst atbilstoša personāla, mācību līdzekļu un piemērotas vides. Par šo tēmu veiksim plašu pētījumu, kas ilgs līdz nākamā gada martam. Iespēja justies labi...

Nevis slinks, bet ar mācīšanās grūtībām

 Kad jelgavniece Irīna Trence – Stefanenko secināja, ka dēls nelasa un tas viņam rada problēmas mācībās, nosprieda, ka puikam, iespējams, ir disleksija. Lai apstiprinātu diagnozi, meklēja palīdzību pie dažādiem speciālistiem, līdz sajutās kā nonākusi riņķa dancī. Galu galā nonāca Iekļaujošās izglītības centrā, kur puikam disleksiju tomēr nekonstatēja. Tāpat neatzina disgrāfiju un intelekta traucējumus. Taču tas problēmu nemazina. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem...

Vai iekļaujam skolēnus ar autiskā spektra traucējumiem?

 Ja vecāki nav gatavi ieguldīt lielu darbu, bērnam ar garīgās attīstības traucējumiem mācīties parastā skolā ir teju neiespējami. To var secināt, noklausoties trīs vecāku pieredzes stāstus. Viņu bērniem ir dažādas pakāpes autiskā spektra traucējumi. Tā ir viena no diagnozēm, ko ietver statistikas tabulās redzamais jēdziens “skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem”.   Tā nav slimība! Liepājniece Tatjana Hrapunova ir viena no tām drosmīgajām mammām, kas pieredzē par...