Somatiskie traucējumi – vai saglabāt speciālo izglītības programmu?

Dalīties:

Tuberkuloze, kuņģa čūla, cukura diabēts – tās ir tikai dažas no diagnozēm, kuru gadījumā bērnam pedagoģiski medicīniskā komisija piešķir atzinumu par somatisku saslimšanu. Arī šādu saslimšanu gadījumā patlaban iespējams piemērot speciālu izglītības programmu. Tomēr paredzēts, ka šogad izglītības programmas bērniem ar somatiskiem traucējumiem tiks likvidētas.

Nekādu atlaižu nav

Lauras vecākajam dēlam Arturam ir bronhiālā astma, bet jaunākajam – Pēterim (visiem vārdi mainīti, redakcijai zināmi) – mediķi bērnudārza vecumā uzstādīja diagnozi “celiakija”. Tā ir autoimūna slimība, kas skar aptuveni 1% iedzīvotāju un saistīta ar glutēna nepanesību. Respektīvi, uzturā iekļaujot graudus, kas satur glutēnu, piemēram, kviešus, rudzus, miežus, attīstās tievās zarnas iekaisums. Šī iemesla dēļ sākas sāpes vēderā, caureja, vemšana, zūd apetīte, krītas ķermeņa svars. Bērni ar celiakiju parasti slikti attīstās, ir raudulīgi un ļoti jutīgi. Ja slimība paliek neatklāta, pastāv augšanas un attīstības traucējumu risks, brīdina speciālisti.

Gan astmas, gan celiakijas gadījumā iespējams piemērot 54. koda izglītības programmu, kas paredzēta bērniem ar somatiskām saslimšanām, nosaka Ministru kabineta noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām.

“Dārziņā vajadzēja iesniegt ārsta zīmi, ka Pēterim ir medicīniski apstiprināta celiakija,” atceras mamma, tomēr nav pārliecināta, ka saslimšanas dēļ bērnam tika piemērota īpaša izglītības programma vai atsevišķa ēdienkarte. “Audzinātājam vienkārši bijām pieteikuši, ka dēls nedrīkst lietot uzturā miltu izstrādājumus,” Laura stāsta. Līdz ar to zēnam vienkārši nelika ēst mērces un nedeva smalkmaizītes. “Tolaik mazpilsētas veikalos speciālus bezglutēna produktus nopirkt vēl nebija iespējams. Tos varēja dabūt tikai internetā vai Rīgā.” Nu jau Pēteris ir pusaudža vecumā un savu ēdienkarti regulē pats. Nekādu citu speciālu vajadzību viņam nav.

Savukārt Arturam astmas dēļ ikdienā nepieciešams lietot inhalatorus un tabletes. Vecāki pedagogus par to vienmēr brīdina, taču nevienā izglītības iestādē viņam nav piemērota speciālās izglītības programma. Vienīgā atšķirība – pēc slimošanas Arturs vienmēr no sporta stundām atbrīvots ilgāku periodu nekā citi bērni līdzīgā situācijā. “Bērnībā, kolīdz saķēra iesnas, iekaisums tikpat kā vienmēr aizgāja līdz plaušām,” stāsta Laura. “Tagad, par laimi, tik traki vairs nav. Arī astmas simptomi tikpat kā izzuduši.”

Starp citu, hroniskā slimība Arturu nekad nav kavējusi būt fiziski aktīvam. Puisis pat trenējas florbolā. Arī sporta skolā viņam nav nekādu atlaižu. “Galvenais ir informēt trenerus, lai, ja nu kas, zina, kā rīkoties,” uzskata mamma. “Inhalatori viņam vienmēr ir līdzi.” Diagnoze vienmēr tiek ierakstīta dokumentos arī, dodoties uz sporta nometnēm.

Mācās kopā ar pārējiem

Izpētot Ministru kabineta noteikumus, var secināt, ka speciāli atbalsta pasākumi somatisko slimību gadījumā izglītības iestādei tiešām nav jāpiemēro. “Bērniem vienkārši tiek nodrošināta iespēja biežāk apmeklēt medicīnas māsu, ja ir tāda vajadzība,” stāsta Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas direktors Jānis Buļs. Viņa vadītā mazākumtautību izglītības iestāde ir viena no retajām, kas licencējusi izglītības programmu skolēniem ar somatiskām saslimšanām. Tajā mācās vairāk nekā 10 bērnu, kuriem ir konstatēta astma. “Nekādas citas specifikas nav. Šie bērni stundās mācās kopā ar visu pārējo klasi,” piebilst J. Buļs. Daugavpils 6. vidusskola realizē arī speciālās izglītības programmas mazākumtautību bērniem ar mācīšanās un valodas traucējumiem.

Agrāk izglītības programma bērniem ar somatiskām saslimšanām jeb, vienkāršoti sakot, 54. kodu tika realizētas arī speciālās izglītības iestādēs. “Šiem bērniem, protams, kompleksi var būt vēl citi traucējumi,” piebilst J. Buļs.

2020. gada 1. septembrī stājās spēkā normatīvo aktu grozījumi, kas paredz, ka izglītības programmu bērniem ar somatiskiem traucējumiem speciālajās skolās vairs nedrīkst realizēt.

Patlaban vēl ilgst pārejas periods, atzīmē Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības departamenta Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) oficiālā statistika rāda, ka pagājušajā mācību gadā speciālajās skolās 54. koda programma bija piemērota 25 bērniem, bet vispārējās izglītības iestādēs – deviņiem. Šo audzēkņu skaitam pēdējo gadu laikā ir tendence samazināties.

Nav sakara ar mācību saturu

Ministrijas ziņojumā par speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu minēts, ka programma bērniem ar somatiskiem traucējumiem vispār būtu likvidējama. “Ministrija plāno nākamajā gadā šo programmu “izņemt” no tiesiskā regulējuma un tās īstenošanu izbeigt, jo somatiskām saslimšanām nav tieša sakara ar mācību satura apguvi,” pamato A. Falka.

IZM informatīvajā ziņojumā arī teikts, ka bērniem ar somatiskām saslimšanām ir jāatrodas ārstniecības personu ambulatorā aprūpē, jāievēro mediķu rekomendācijas, bet nav nepieciešami atbalsta pasākumi mācību satura apguvē. Valdība to ir pieņēmusi zināšanai un uzdevusi IZM līdz 2023. gada 31. maijam izstrādāt atbilstošus grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Lūgts šo ierosinājumu komentēt, J. Buļs saka: “Nedomāju, ka tad, ja šādas programmas nebūs, bērniem būs labāk. Mēs taču viņu dēļ cenšamies – lai viņiem būtu pieejama vislabākā izglītība un viņi varētu mācīties atbilstoši savām spējām, vajadzībām un vēlmēm! Izglītības programmu vajadzēja saglabāt. Sava specifika tomēr ir.”

Speciālo izglītības programmu realizēšana vispārējās izglītības iestādēm ļauj piesaistīt lielāku valsts finansējumu pedagogu atalgojumam. Ministru kabineta noteikumi paredz – atbilstoši skolēnu skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmu bērniem ar somatiskām saslimšanām, pamatlikmei piemēro koeficientu 2,27. Pamata likme uz vienu 1. – 6. klases skolēnu ir 94 eiro, 7. – 9. klases audzēknim – 121 eiro, vidusskolēnam – 130 eiro. Savukārt par audzēkņiem ar somatiskām saslimšanām ministrija pašvaldībai aprēķina mērķdotāciju 130 eiro apmērā.

Speciālās izglītības programmu skola var licencēt un īstenot vienīgi ar dibinātāja, parasti – pašvaldības –, saskaņojumu un atbalstu, atzīmē A. Falka un piebilst: “Ja Daugavpils skolā tiek īstenota programma skolēniem ar somatiskām saslimšanām, tātad pašvaldība uzskata tās īstenošanu par nepieciešamu.”

Uzziņai

No 2020. gada 1. septembra iekļaujoši īstenojamas speciālās izglītības programmas izglītojamiem:

ar somatiskām saslimšanām;
ar fiziskās attīstības traucējumiem;
ar valodas traucējumiem;
ar mācīšanās traucējumiem.

Tam jānotiek vispārizglītojošo skolu speciālo klašu vai grupu veidā, kā arī integrējot izglītojamo vispārējās izglītības klasē vai grupā.

Avots: Informatīvais ziņojums “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”.

Izmantotie avoti:
/ https://bezglutena.schaer.com

Raksta autores: Ilze Šķietniece, Vita Pļaviņa, Izdevniecība Skolas Vārds

Foto: rainisskola.lv, pexels.com; no personīgā arhīva.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts sagatavots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā tematiskajās kategorijās” projekta “Iekļaujošā izglītība Latvijā. Kā ir patiesībā?” ietvaros. Projekta numurs 2022.LV/TMA/56. Par raksta “Somatiskie traucējumi – vai saglabāt speciālo izglītības programmu?” saturu atbild Izdevniecība Skolas Vārds.

Atgriešanās atpakaļ