Kad runa ir par iemesliem, kādēļ pedagogi aiziet no darba, parasti domājam par zemajām algām, taču ir citi, iespējams, vēl būtiskāki iemesli, kas liek pedagogiem šķirties no darba un pamest iecerēto profesiju. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir saistīts ar izdegšanu un tās cēloņiem – nespēju tikt galā ar dažādām situācijām, nesagatavotību dažādiem apstākļiem vai audzēkņu uzvedību. Jo īpaši izteikti tas parādās darbā ar bērniem, kam ir garīgās attīstības traucējumi. Latvijā šo prasmju apgūšana profesionālajā sagatavošanā nav pietiekama. Rezultātā gan audzēkņi, gan pedagogi cieš no paaugstinātiem stresa līmeņiem, kas noved pie izdegšanas un agresijas.

Mūsdienās bieži vien vecāki un skolotāji runā par izjusto apkārtējās vides spiedienu, ka bērniem ir jāpērk tieši tās pašas lietas, piemēram, mobilais telefons, planšete, spēles, kas ir viņu vienaudžiem, grupas vai klasesbiedriem. Pieaugušie, atceroties savu skolas pieredzi, mēdz šaubīties, kā bērnam ir labāk – pirkt vai nepirkt pieprasīto mantu, jo bieži vien pārējiem bērniem tā jau ir. Arī bērni diezgan ātri apgūst praksi norādīt, ka visiem citiem draugiem kārotais jau ir un ka neviens jau nevēlas būt neiederīgs, atgrūsts vai izstumts. Pavērojot vienaudžus spēļu laukumā vai grupā, jau no salīdzinoši agra vecuma un vēlāk izteikti vairāk skolā bērni mēdz ļoti salīdzināties viens ar otru. Taču, kur ir robeža starp salīdzināšanos un sāncensību, starp piederību grupai un unikalitāti?

Bērnu dusmu un nepaklausības situācijās priekšrocības būs tiem pedagogiem, kas investē laiku, veidojot vidi, kur bērniem ir skaidrs, kādu uzvedību no viņiem sagaida. Paredzama vide palīdz bērniem justies droši un samazina nepieciešamību eksperimentēt ar pieaugušo un citiem bērniem. Rakstā apkopojām grāmatas „Grāmata skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem” ieteikumus skolotājiem par vides ietekmi uz bērna nepaklausību un to, kā reaģēt uz bērna dusmām.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?