Skola ir organizācija, kas pati mācās, bet direktoram jābūt tās stratēģiskajam, zīmola un mārketinga vadītājam

13.12.2016

Pamanāms, aktīvs, pašpārliecināts, ar savu kritisku viedokli par notiekošo izglītības sistēmā, īsts jaunās paaudzes, jaunā laikmeta vadītājs – tāds ir Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Viņš ir arī zinātņu doktors, pētnieks un pasniedzējs augstskolā. „Man ir savs viedoklis par lietu kārtību,” tā sevi raksturo R. Kalvāns.

Pirms nedaudz vairāk nekā viena gada sākāt darbu Siguldas Valsts ģimnāzijas (SVĢ) direktora amatā. Kādi ir galvenie darbi, kurus pa šo laiku izdevies paveikt, pamanāmākie rezultāti?

Primāri mans mērķis bija pilnveidot SVĢ visu līmeņu administratīvo procesu – informācijas apriti, finanses, darba attiecību tiesisko regulējumu, pedagogu darba samaksu, iekšējos normatīvos aktus. Mans izaicinājums bija paveikt šīs lietas izcili.

Uzskatu, ka skola ir tāda paša valsts pārvaldes līmeņa iestāde, ne kategoriju zemāka vai sliktāka kā, piemēram, Valsts kanceleja vai kāda cita administratīva iestāde, tāpēc arī administratīvajam procesam skolā jābūt tikpat augstā līmenī. SVĢ ir ieviesta pilna lietu kārtība mācību procesa pārraudzībā, realizēta funkciju pārdale vadībā, notiek efektīva, pastāvīga sadarbība ar metodisko centru. Kopā ar kolektīvu esam izstrādājuši iestādes attīstības stratēģiju. Strādājam arī pie jaunas zīmolvedības, mārketinga un pastiprināti izmantojam dažādus sociālos tīklus.

SVĢ ir prestiža skola ar senām tradīcijām. Vai uzskatāt sevi par šo tradīciju turpinātāju vai drīzāk par reformatoru? Pastāstiet par skolas tradīcijām! Varbūt ir ieceres ieviest jaunas tradīcijas?

Es negribētu likt sevi vienā vai otrā no šīm abām kastītēm, taču ir lietas, kur pārmaiņas ir pilnīgi dabisks process. Bez pārmaiņām mēs nevaram iztikt. Protams, SVĢ pastāv izcila prakse, kas ir kopta gadiem ilgi. Ar to es domāju skolas mikrovidi, atpazīstamību, vietu un nozīmi Siguldas pilsētas kopienā. Taču ir lietas, kas tiek pastiprināti attīstītas tieši tagad un dod skolai jaunu spēku.

Kā vienu no SVĢ pazīstamākajām tradīcijām varu minēt patriotisko dziesmu konkursu skolas un novada līmenī. Arī divpadsmito klašu žetonu vakari mums ir īpaši. Tie ir augsta līmeņa pasākumi ar režiju, izrādi, dekorācijām, tērpu īri, finanšu un tehniskajiem ieguldījumiem, novada vadības piedalīšanos viesu statusā. Var teikt, ka arī skolas žetonu vakars ir kļuvis par Siguldas novada līmeņa pasākumu, un mēs ar to lepojamies.

Jauniešu volejbols – gan pludmales, gan klasiskais – mums ir Latvijas līmenī jau daudzus gadus. SVĢ kļuvusi par volejbola centru.

Esam ieviesuši dārza svētkus. Tie mums notiek pavasarī, pēdējā mācību dienā, kad skolēni kopā ar pedagogiem skolas teritorijā neformālā gaisotnē bauda sauli, šašliku un svin mācību gada noslēgumu.

„Skolai ne tikai jāmāca, bet jābūt mācīties spējīgai organizācijai – atvērtai pārmaiņām, ārējai partnerībai, starptautiskai sadarbībai un jaunām tehnoloģijām visos tās darbības segmentos,” tā sacījāt tikko pēc stāšanās ģimnāzijas direktora amatā. Kā SVĢ tiek realizēta ārējā partnerība, starptautiskā sadarbība un ieviestas jaunas tehnoloģijas?

Valsts ģimnāzijai novada, reģiona kontekstā ir šī ekselences, inteliģences centra loma. Ir jābūt pietiekami plašām sadarbības iespējām ar augstskolām, pieaugušo izglītības centriem, nevalstiskajām organizācijām, lai piedāvātu jauniešiem un pieaugušajiem savstarpēji vairāk tikties, sadarboties, mācīties vienam no otra. Mums ir sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, ieceres sadarboties ar pieaugušo izglītības centriem un vēlme palielināt dažādu projektu ienākšanu skolā.

Starptautiskajā sadarbībā izmantojam vairākas formas. Tās ir draudzība ar Vācijas pilsētu Tessinu un stratēģiskā sadarbība ar Siguldas novada sadarbības partneriem – Igaunijas pilsētu Keilu un Eiropas pilsētu sadraudzības asociāciju Douzelage. Jauni izaicinājumi mums ir Erasmus+ un Nordplus finanšu instrumenti. Par starptautisko sadarbību SVĢ ir atbildīgs viens no maniem vietniekiem.

Aktuāli SVĢ ir datorikas un robotikas iekārtu iegādes projekti, jo plānojam pirkt iekārtas, ar kurām varētu darboties ne tikai vidusskolēni, bet arī jaunāko klašu audzēkņi. Tomēr nevēlamies, lai skola dublētu tos procesus, kas notiek no mums 200 metru attālajā jaunrades centrā, kur darbojas spēcīgi modelēšanas un robotikas pulciņi. SVĢ dažādi pulciņi nav pašmērķis, jo pilsēta ir pietiekami kompakta, attālumi nelieli, tehniskā jaunrade, mūzika un māksla ir pieejama citviet. Mēs vairāk orientējamies uz lietām, kuras citi nepiedāvā, piemēram, šahu.

SVĢ nereti tiek dēvēta par veiksmes stāstu un tiek minēta kā veiksmīgs skolas un pašvaldības sadarbības piemērs. Raksturojiet sīkāk šo sadarbību!

Sigulda ir viens no labas prakses piemēriem, kā stabila pašvaldība spēj vienotā ekosistēmā uzturēt visas savas padotības iestādes un aģentūras – tā, lai tās strādātu kopā, nevis katra atsevišķi. Plānota vienota dokumentu aprites sistēma, efektīva komunikācija, vienota izglītības politika, zīmolvedība, mārketinga stratēģija. Es kā vadītājs uzskatu, ka šī sinerģija starp administrāciju, politisko vadību un iedzīvotājiem ir vienkārši izcila.

Protams, liela nozīme ir politiskajai stabilitātei novadā, jo tā vadība, vadošā politiskā spēka koalīcija un deputātu sastāvs daudzu gadu garumā ir nemainīgs. Tā šajā gadījumā ir labā ziņa, kas ļāvusi izvairīties no satricinājumiem, ko rada varas maiņa, un tā, kā zināms, var ietekmēt skolu aspektu, jo katrs jauns vadītājs vēlas reformēt arī izglītību. Mums šāda riska nav, tāpēc izglītības nozare var efektīvi attīstīties ilgtermiņā.

SVĢ šajā mācību gadā par aptuveni 40 bērniem pieaudzis skolēnu skaits. Kā jūs to izskaidrotu? Kas ir tas, kas piesaista bērnus un viņu vecākus skolai?

SVĢ kopējais audzēkņu skaits ir 470. Skolā strādā 40 pedagogi un 23 tehniskie darbinieki. Skolēnu skaits pēdējo piecu gadu laikā lielākoties samazinājās, nevis auga, taču šogad vērojams pieaugums – klāt nākuši 35 bērni.

Pieaugumu varu izskaidrot ar to, ka mēs pastiprināti strādājam pie skolas ārējā tēla un mārketinga. Uzskatu, ka tieši iestādes vadītājam ir jāstrādā ar iestādes zīmolu, tēlu, un šeit mēs daudz varam mācīties no biznesa. Jo arī skola ir iestāde, kas piedāvā, sniedz pakalpojumus tā, lai apmierinātas būtu visas puses – dome, vecāki, skolēni. Tāpat kā biznesā, komunikācija notiek gan uz āru, gan iekšpusē. Arī skolas direktora tēlam ir nozīme. Tas viss kopā rezonējas, rezultātā ietekmējot jaunieša un viņa ģimenes izvēli par labu tai vai citai skolai.

Šajā mācību gadā Latvijas skolās tiek ieviests jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Daudzi to kritizē, taču jūs to vērtējat pozitīvi, jo modelis, jūsuprāt, skolas direktoram ļauj elastīgāk izmantot tādus skolotāju motivācijas rīkus kā balvas un prēmijas.

Objektīvi varu spriest tikai savas vadītās iestādes – SVĢ – ietvaros, jo, manuprāt, nebūtu korekti spriest par visas Latvijas modeli. Jaunais tiesiskais regulējums, kas izstrādāts, SVĢ bija pietiekami pozitīvs. Patlaban situācija nav pasliktinājusies, kopumā tā ir uzlabojusies, jo mērķdotācijas pieaugušas.

Protams, ja netiktu pieņemts lēmums par izmaiņām kvalitātes pakāpju apmaksā pedagogiem, kas paredz maksāt tikai par kontaktstundām, bet – atbilstoši vecajam modelim – maksātu par visām stundām, SVĢ mērķdotāciju apjoms būtu vēl lielāks.

Tomēr esmu spējis pielāgot iestādes darbību, veicot visus juridiskos priekšnosacījumus, lai jauno modeli veiksmīgi integrētu dzīvē. Uzskatu, ka jaunais regulējums ir pietiekami liberāls un dod vairāk rīcības brīvības, tomēr gribētu, lai izdevumi skolas administrācijai būtu lielāki par 12%. Šī ierobežojuma dēļ Siguldas novada pašvaldība bija spiesta skolu direktoriem algu daļēji maksāt no pašvaldības budžeta. Es kā vadītājs, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis centīšos lobēt, lai šis ierobežojums tiktu atcelts.

Taču es gribētu uzsvērt, ka modelis ir tad, ja modelē, un tas ir katra iestādes vadītāja prasmju un zināšanu jautājums, kā, modelējot tarifikāciju, kādu iekšējo sistēmu ieviešot, viņš spēj šos līdzekļus sadalīt. Protams, ja mērķdotācija ir samazinājusies, tas jau ir cits jautājums.

SVĢ ir arī apjomīgu skolas fiziskās vides pārmaiņu gaidās līdz ar 2018. gadā gaidāmo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto renovācijas projektu. Pastāstiet par šo projektu!

Šobrīd ir noslēgusies ERAF projekta meta izstrāde SVĢ ēkas renovācijai un jaunas piebūves būvniecībai. Tas nozīmē, ka SVĢ dosies atpakaļ uz savu vēsturisko ēku, kas tiks renovēta, un pie tās tiks uzcelta jauna piebūve. Savukārt Siguldas pilsētas vidusskola, kurai ir liels audzēkņu skaits un patlaban bērni mācās divās ēkās, nāks uz SVĢ ēku.

Projektēšanas fāzei sekos būvniecības iepirkuma izsludināšana, turklāt Siguldas novada pašvaldība šajā projektā plāno piedalīties ar ievērojamu līdzfinansējumu, kas varētu pārsniegt minimāli noteikto līdzdalību. Tā ir novada un tā iedzīvotāju kopēja apņemšanās ieguldīt naudu šajā projektā.

Lai gan atlikti uz nenoteiktu laiku, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir izstrādāti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz valsts ģimnāzijas no pašvaldībām nodot IZM pārvaldībā. Jūs aktīvi iestājāties pret pārvaldības maiņu. Kādi ir galvenie argumenti, kāpēc, jūsuprāt, 27 valsts ģimnāzijas nevajadzētu nodot IZM pārvaldībā?

Ir skaidrs, ka šis lēmums ir sasteigts, neizdiskutēts, neargumentēts. IZM ir atzinusi, ka nav veikts viss nepieciešamais, lai tiktu atrisināts izglītības izcilības jautājums. Patlaban ministrija ir iesaistījusies diskusijā ar valsts ģimnāziju pārstāvjiem un tiek strādāts pie tā, lai rastu citu risinājumu. Ir vēlme valsts ģimnāzijas homogenizēt kā tīklu, padarīt tās līdzvērtīgākas, līdzsvarot – lai būtu 27 valsts ģimnāzijas, nevis piecas izcilas, bet pārējās – vienkāršas valsts ģimnāzijas. IZM ir vēlme līdzsvarot, ieguldīt, tikai nav skaidrs, cik, ko un kādā veidā. Tāpēc mēs kopā centīsimies šo vīziju materializēt.

Jūs esat sabiedriski aktīvs cilvēks – bieži vadāt dažādas diskusijas par izglītības jautājumiem, izsakāt savu argumentētu viedokli plašsaziņas līdzekļos. No kurienes šī aktīvā dzīves pozīcija?

Man tāds raksturs (smejas). Bet, ja nopietni, tad, jau sākot savas darba gaitas un strādājot par pedagogu parastā Rīgas skolā, man uzreiz sāka veidoties savs viedoklis par izglītību, mācību procesa vadību, tāpēc ātri kļuvu par direktora vietnieku un sāku strādāt arī ar administratīviem jautājumiem.

Man ir savs kritisks viedoklis par to, kas notiek skolā, izglītībā, pašvaldībā, valstī. Studējot izglītības vadību, zināšanas pieauga un viedoklis pastiprinājās. Esmu pateicīgs, ka mana dzīve ritējusi tā, ka ir iznācis strādāt gandrīz visos izglītības sistēmas līmeņos – skolā, pašvaldībā, ministrijā, tās padotības iestādē, Latvijas Zinātnes padomē, augstskolā. Vēl esmu arī vadībzinātnes nozares pētnieks, akreditācijas eksperts un nevaru būt pasīvs.

Uzskatu, ka dialogam jābūt konstruktīvam, juridiski korektam, mazāk emocionālam un personīgam. Mums ir jāspēj sistēmiski paskatīties uz lietām, ne tikai teikt: „Mana skola...” Ja mēs gribam kaut ko izmainīt, tad jāatceras, ka būs ietekme uz citām nozarēm un izglītība ir ļoti saistīta ar citām nozarēm.

Sarunās bieži prevalē emocijas, bet kolēģi valsts tiešajā pārvaldē, kas izstrādā normatīvos aktus un risina juridiskus jautājumus, runā citā valodā, tāpēc abām pusēm ir grūti sarunāties. Tādi cilvēki kā es šādos gadījumos var būt mediatori, jo pārzina abu pušu darbības specifiku. Manuprāt, tā ir liela vērtība.

Jūsu promocijas darba tēma doktora grāda iegūšanai bija par vispārējās izglītības iestādes vadītāja lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Kāda tad ir skolas direktora loma mūsdienu mainīgajā pasaulē?

Skola ir organizācija, kas pati mācās, bet direktoram jābūt tās stratēģiskajam, zīmola un mārketinga vadītājam (šeit es domāju lielās skolas ar 500–1000 skolēniem). Skolas direktoram jābūt tādam kā korporācijas valdes priekšsēdētājam, valsts sekretāram, vizionāram, cilvēkresursu, iestādes attīstības un inovāciju jautājumu risinātājam, jāvada cilvēku kolektīvs, nevis jāiedziļinās sīkumos. Ir jāprot pārdalīt resursus, noteikt prioritātes, deleģēt.

Direktoram ir jāstrādā ar sadarbības partneriem, jāpiedalās tikšanās, jādibina kontakti, jāslēdz līgumi, jānodrošina jaunas iespējas saviem pedagogiem, jāveic efektīva saimnieciskā un finanšu virsvadība.

Lai to realizētu, ir vajadzīga spēcīga, mūsdienīga vadības komanda. Vietnieku nevar būt par daudz – otrā līmeņa vadības komandas darbs ir ļoti nozīmīgs. Ja mērķis ir attīstība, skolai jābūt kā mazai universitātei vai lielai biznesa iestādei. Ja mērķis ir tikai funkciju nodrošināšana, tad darbojas vecais scenārijs – visu zina, nosaka un dara direktors. Šobrīd skolu direktori ir noguruši, risinot saimnieciskos un finanšu jautājumus, sīkus konfliktus. Tāpēc jāstiprina vietniecība, jāatslogo sevi no ikdienas.

Andra Ozola, žurnāls Skolas Vārds

Komentēt: