Attālinātās mācības – no labi uz vēl labāk

03.05.2020

Valsts izglītības satura centrs (VISC) apkopojis pirmo nedēļu attālināto mācību aptaujas secinājumus, izteicis ieteikumus un izstrādājis atgādnes skolotājiem, ko sociālajā tīklā „Facebook” prezentēja informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs un VISC vadītājs Guntars Catlaks.

No 30. marta līdz 2. aprīlim (otrajā attālinātās mācīšanās nedēļā) „Edurio” tīmekļa aptaujāšanas platformā, informāciju izsūtot caur skolām un sociālajiem medijiem, aptaujāti 23 316 skolēni, 9657 skolotāji, 27 078 vecāki un 760 direktori.

Kopumā mācības izdodas labi

Secināts, ka kopumā mācības turpināt attālināti izdodas labi. 99% skolēnu no skolas saņēma informāciju par mācību norisi attālināti. 98% vecāku no skolas savlaicīgi saņēma informāciju par mācību norisi attālināti. 86% skolotāju vērtē, ka turpināt mācības attālināti izdodas diezgan labi vai ļoti labi.

Aptaujas laikā saņemti aptuveni 20 000 komentāru, no kuriem tās veicēji atlasījuši dažus, kas, viņuprāt, vislabāk raksturo situāciju.

„Jocīgā sajūta „kas nu būs” ir izvērtusies par mieru, plānveidīgu darbu, kas rada mieru arī bērnā un vecākos.” (Vecāks)

„Ir bijušas vairākas telefona sarunas ar skolēniem vienkārši par dzīvi, kā es mēdzu teikt, jo šajā situācijā mācību process varbūt nav tik liels izaicinājums kā tas, ka mēs visi esam iemesti pilnīgi jaunā situācijā, ar kuru jātiek galā.” (Skolotājs)

Citos komentāros vecāki izsaka savu apbrīnu un prieku par skolotājiem, atzīstot arī, ka tagad izkristalizējas teicami pedagogi un tie, kas savā skolā vienkārši strādā. Vēl kādas skolnieces vecāks raksta, ka ir lietas, kas liek aizdomāties par to, kas notiek ikdienas mācību darba laikā. Viņa meitai ļoti patīk šādi mācīties, jo beidzot skolotāji dod strukturētu informāciju, bez lieka „ūdens”, kas palīdz saprast būtisko. Un kas ir pavisam skumji – skolotājiem tagad nav iespējas izrādīt, kurus bērnus viņi uzskata par stulbiem un tamlīdzīgi.

Kāds cits vecāks saka, ka šī situācija viņam ļauj citām acīm paskatīties uz saviem bērniem un ieraudzīt ko tādu, ko viņš ikdienā neredz. Vēl kādam vecākam attālinātās mācības ir devušas stimulu vairāk laika pavadīt kopā ar bērnu, atsvaidzināt savas zināšanas vairākos priekšmetos, satuvināja viņu ar skolu. „Ministrija un skolas ir daudz izdarījušas, un tas arī parādīja, ka mūsu valstī ir attīstītas mūsdienu tehnoloģijas, sakari starp skolām un ministriju. Attālinātās mācības ir smags darbs vecākiem un ļoti atbildīgs darbs skolēniem. Ļoti gribētos, lai tas izdotos. Liels paldies visiem, kas iesaistīti šajā procesā,” komentē kāds no vecākiem. Ir vairāki vecāki, kuri saka, ka šobrīd ir reāla situācija digitālo prasmju izmantošanai bērniem.

Tehniskais nodrošinājums – pietiekams

Lai realizētu attālinātās mācības, nepieciešams tehniskais nodrošinājums. Aptauja rāda, ka 98% skolotāju ir dators un interneta pieslēgums, aptuveni 40% skolotāju rīcībā ir vebkamera, austiņas un mikrofons, kā arī atbilstoša programmatūra tiešsaistes videokonferencēm. Pietrūkst stabila interneta savienojuma, un, tā kā 90% skolotāju strādā no mājām, tajās interneta kvalitāte var nebūt tik laba. Skolotājiem pietrūkst arī printera, skenera, ergonomiska krēsla un tāfeles. Arī dators bieži vien nav tik jaudīgs, lai rīkotu videokonferences, videosaziņu vai veidotu video.

Tikai 22% skolotāju ir atbilstošas programmas, lai rīkotu videokonferences, bet 18% ir atbilstoša programmatūra, lai izmantotu mācību resursus. G. Narvaišs uzskata, ka šeit skolotājiem nepieciešams atbalsts, kā arī informācija, kuras programmas var izmantot bez maksas. Un varbūt ir iespēja skolotājiem strādāt no skolas, kur šie resursi ir pieejami.

Jautājot vecākiem par tehnisko nodrošinājumu, saņemtas atbildes, ka 87% ģimeņu tas ir pietiekams (kas ir ļoti augsts rādītājs), 11% nav pietiekams, bet 2% nezina. No direktoru aptaujas var redzēt, ka pusei skolu nav problēmu, kas arī ir augsts rādītājs. Protams, ir jāskatās arī uz 11%, kuriem pietrūkst tehniskā nodrošinājuma (datora pietrūkst 2000 ģimenēm, šobrīd šis skaitlis varētu būt mazāks, jo visu laiku tiek saņemts atbalsts).

Taču galvenie komentāri ir par to, ka ir viens dators uz trijiem, četriem, vecākiem ir nepieciešams dators un bērniem arī. No telefona var atvērt ziņas „e-klasē” vai „Mykoob”, bet ilgi pildīt uzdevumus telefonā nav ērti vai arī nav iespējams. Pie lietām, kā pietrūkst, vecāki min printeri, jo skola sūta darba lapas, telefonu ar kameru, lai varētu nofotografēt skolēnu darbus, ērtu darba galdu. Tiek minēts arī, ka skolā palikuši materiāli, pie kuriem pašlaik nevar piekļūt.

Direktoru aptaujā jautāts, vai skolā ir izstrādāta kārtība attālināto mācību īstenošanai. 97% ir izstrādāta: 56% tā ir izstrādāta un ir publiski pieejama, 41% ir izstrādāta, bet nav publiski pieejama, bet 3% skolu kārtība nav izstrādāta.

Uzsvars uz sasniedzamajiem rezultātiem

Kā viens no svarīgākajiem secinājumiem tiek minēts uzsvars uz sasniedzamajiem rezultātiem. Skolēniem tika jautāts, cik tev ir skaidrs, kas no tevis tiek sagaidīts katrā mācību priekšmetā (kas ir jāapgūst, kādi uzdevumi jāveic u. c.). Pilnīgi skaidrs ir 23% skolēnu, diezgan skaidrs – 52%, daļēji skaidrs – 21%, diezgan neskaidrs – 4%, pilnīgi neskaidrs – 1%. „Šajā situācijā ir būtiski pievērst uzmanību atbildēm „daļēji skaidrs”, „diezgan neskaidrs” un „pilnīgi neskaidrs”, jo šie skolēni nevar ātri pacelt roku un skolotājs pienākt, paskaidrot un palīdzēt,” norāda G. Narvaišs. Skolēnu aptaujā atbildēja 7.–12. klašu skolēni.

Vecāki uz jautājumu, kā viņi visbiežāk palīdzējuši bērniem mācīties attālināti, atbild, ka palīdzējuši saprast mācību uzdevumus (74%), meklēt informācijas avotus vai dalījušies savās zināšanās (68%), ar bērnu pārrunājuši, kā viņam sokas mācībās (64%), palīdzējuši bērnam plānot laiku (55%), iedrošinājuši (49%), ar bērnu pārrunājuši viņa pašsajūtu (45%), palīdzējuši pildīt uzdevumus (41%) u. c.

„Sākumskolas grupā pat 92% vecāku atzinuši, ka palīdz saviem bērniem saprast mācību uzdevumus, un šī ir lieta, par ko vajadzētu padomāt un samazināt, lai bērniem pašiem lielākā daļa uzdevumu būtu skaidra un viņi varētu tos izpildīt,” teic G. Narvaišs. „Pārējās lietas, kas seko pēc tam, ir ļoti labs un vajadzīgs vecāku atbalsts, un pamatskolās un vidusskolās galvenais, kā vecāki palīdz, ir pārrunā, kā bērnam sokas mācībās,” viņš piebilst.

„Paldies skolotājiem par mobilizēšanos un mācību formas pielāgošanu! Ir ļoti labi, ka stundas nedēļas garumā ir sakārtotas tā, lai diena nav pārāk sadrumstalota.” (Vecāks)

Ir arī pretēji viedokļi. „Skolotāji nesaskaņo uzdotos darbus – ir neatbilstošs darba apjoms, reizēm tiek izmantotas vienveidīgas metodes (zīmēšana), daudz lejupielādes un dažādos veidos (vecākiem jūk, kas jau lejuplādēts, kas nav, kas ir aizsūtīts un kas nav), atšķirīgi darbu iesūtīšanas laiki dažādiem skolotājiem.” (Vecāks)

Kāds vecāks ir pateicīgs skolotājiem, kuri veido mājasdarbus un apvieno priekšmetu tēmas, tādējādi samazinot apjomu.

VISC ieteikumi skolotājiem:

  • izvēlieties būtiskākos sasniedzamos rezultātus, kurus vislabāk iemācīt atlikušajā laikā attālinātajā mācību procesā;
  • veidojiet starppriekšmetu saiknes, kur tas pēc satura ir iespējams;
  • izmantojiet attālināto mācību priekšrocības, pievēršot pastiprinātu uzmanību digitālo un pašvadītas mācīšanās prasmju attīstībai;
  • palīdziet nostiprināt prasmes piekļūt, izvērtēt, atlasīt informāciju no daudzveidīgiem avotiem.

G. Catlaks uzskata, ka attālinātā mācīšanās daļēji atbilst kompetenču pieejas lielākajiem mērķiem un labākajos šeit minētajos piemēros to var novērot. Viņaprāt, ļoti svarīgi ir izskaidrot uzdevumus. „Nav tik svarīgs izņemtā satura daudzums vai uzdoto uzdevumu daudzums, bet tas, cik kvalitatīvi šie uzdevumi ir izpildīti, cik labu atgriezenisko saiti, skaidrojumu katrs skolēns ir saņēmis,” atzīst VISC vadītājs.

Pārlieku liela slodze skolēniem

Aptaujas dati rāda, ka 60% skolēnu mācībām attālināti šobrīd velta daudz vairāk laika nekā iepriekš klātienē, un tas ir visās klašu grupās. G. Narvaišs norāda, ka skolām un pašvaldībām, saņemot aptaujas datus, ir svarīgi tos izvērtēt, lai slodzi samazinātu.

Slodze izpaužas gan organizatoriskās lietās, kā mēs sūtam, saņemam, organizējam uzdevumus. Ir slodze ar mājas lietām – cik ir pieejams internets, cik un kādā laikā pieejams dators. Dažiem bērniem ir jāpieskata mazākie brāļi vai māsas, jāpalīdz ar mācībām mazākajiem. Ir interešu izglītības slodze – skolēniem ir mūzikas, mākslas, sporta skolas. Arī ģitāras un klavieru pulciņi sūta savus uzdevumus, kas rada mācību slodzi.

„Un tad ir bērni, kuriem ir lēns temps, un arī skolā viņiem ir lēns temps, bet tur uzdevumi ir uz tāfeles un klasesbiedri viņiem palīdz ātrāk tikt uz priekšu. Šobrīd viņi nevar tik bieži un raiti saņemt palīdzību, ja „iesprūst” kādos uzdevumos.

Ir būtiski pievērst uzmanību tam, ka ir skolēni, kuriem tagad ir daudz mazāka slodze nekā pirms tam. Tas ļoti atšķiras pa skolām. Ir skolas, kur tikai 6% bērnu norāda, ka viņi velta daudz vairāk laika, un ir skolas, kur 92%, kas ir ļoti satraucoši. 38%, kas ir vidējais, arī ir ļoti daudz, bet, ja jums ir virs šī apjoma, tad jāskatās, kā slodzi varētu samazināt,” atgādina G. Narvaišs.

„Mums uzdod pārāk daudz darbu. Kad mēs esam skolā, tad neizdarām tik daudz kā tālmācībā šobrīd. Nesaprotu, kādēļ mums sevi jāpārslogo ar skolas darbiem. Mums ir arī citas lietas, kas jādara.” (Skolēns)

„Manā situācijā es mācos sestdien un svētdien un tāpat visu nepaspēju, kas uzdots. Mūzikas skolai izmācīties, kas uzdots, nav iespējams šīs pārslodzes dēļ. Es neuzskatu, ja ir valstī krīze, mums ir bezjēdzīgi jāmācās gan klases darbs, gan mājasdarbi. Ja jau mēs visu pildām no mājām, kādēļ tad mums uzdod mājasdarbus?” (Skolēns)

„Es jūtos atviegloti, jo man nav jāpiedzīvo ikdienas stress, kas mani pavadīja skolā, nav konkurences sajūtas. Es jūtos patstāvīgi, pildot skolotāju uzdotos uzdevumus.” (Skolēns)

Taču kāda skolniece atzīst: „Sakarā ar to, ka uzdevumu daudzums nav atbilstošs pašreizējai situācijai, tas man liek justies vājai un bezspēcīgai.”

Citai skolniecei patīk, ka viņa pati var ieplānot, kādā secībā pildīt uzdotos darbus: „Man šķiet, ka attālināti ir jāmācās par kādiem 15–20% vairāk, nekā tas bija klātienē, bet tam jāvelta mazāk laika, jo nav starpbrīžu, skaļu klasesbiedru, skolotājs nemēģina desmit reizes stāstīt vienu un to pašu tiem, kuri neklausās. Man arī ļoti patīk tas, ka nav jāceļas tik agri, nekā tas bija pirms tam.”

Pārslodzi jūt arī vecāki

Pirmajā klasē 70% vecāku trīs vai vairāk stundu dienā velta sava bērna mācībām, kas ir ļoti daudz un iet kopā ar to, ka ir jāskaidro uzdevumi. Pakāpeniski pa klasēm šis laiks samazinās. Savukārt 9. klasē jau tikai 28% vecāku trīs vai vairāk stundu dienā velta sava bērna mācībām. Ir jāņem vērā, ka vecākiem ir vairāki bērni, un, ja, piemēram, bērni mācās otrajā, devītajā un 11. klasē, vecāks atbildēs par kopējo apjomu.

Vecāki komentē: „Katrs bērns mācās savā skolā, attiecīgi katram bērnam ir savs mācību plāns, kuriem ģimenē ir jāpielāgojas. Vēl viens bērns mācās pirmsskolas izglītības iestādē, piektklasnieks un septītklasnieks mācās arī mūzikas skolā. Bērni, kuriem jāpilda attālināti darbi mākslas, mūzikas un sporta skolā, šis laiks ir pārslogots.”

Cits vecāks domā, ka sešas līdz deviņas stundas dienā ar pilnu uzdoto saturu ir krietni pārspīlēti prasīts no skolēniem, kuri tikai mācās pašdisciplīnu.

Ieteikumi skolotājiem. Plānojiet skolēnu/audzēkņu iespējām atbilstošu kopējās slodzes apjomu:

  • pārdomāti izvēlieties katru mācību uzdevumu, skaidri nosakot, kuru sasniedzamo rezultātu apguvi tas sekmēs un cik daudz laika skolēnam vajadzēs tā izpildei;
  • neuzdodiet mājasdarbus papildus ikdienas mācību uzdevumiem;
  • kopā ar kolēģiem plānojiet skolēna kopējo dienas un nedēļas noslodzi, kur tas iespējams, izveidojot katras klases kopējo mācību plānu, tostarp saskaņojot darbu iesniegšanas termiņus;
  • samaziniet to darbu skaitu, kas jāpaveic konkrētās dienas laikā, dodot iespēju skolēniem/audzēkņiem plānot laiku vairāku dienu, nedēļas griezumā;
  • apsveriet iespēju atteikties no ierastā stundu saraksta, samazinot mācību priekšmetu skaitu, kurus skolēns mācās katru dienu vai katru nedēļu.

G. Catlaks atzīst, ka skolēnu slodze ir viena no lielākajām problēmām, kuru šobrīd var konstatēt. Katram skolotājam viņa priekšmets šķiet vissvarīgākais. Skolotāji uzskata, ka ir jāizpilda plānotā programma un tas, ko iecerējuši izdarīt klasē. „Tā noteikti nav pareiza pieeja un nenovedīs pie labākajiem rezultātiem. Labāk mazāk, bet labāk. Dodiet vairāk laika, ļaujiet bērniem pašiem plānot! Koncentrēties uz svarīgāko, un pats galvenais – dot skolēniem sajūtu, ka viņi kontrolē mācību procesu, paši spēj saprast, ko viņi mācās, kāpēc mācās un ko viņiem tas dod,” skolotājus mudina VISC vadītājs.

Visiem saprotama un paredzama saziņas sistēma

Skolotāji, skolēni un vecāki saziņai attālinātajā mācību procesā izmanto: „e-klasi” (90%), „WhatsApp” (70%), telefona zvanus (64%), e-pastu (52%), īsziņas (44%), „Zoom” (15%), nodod instrukcijas un saņem darbus drukātā formā (11%), „Mykoob” (7%), „Microsoft Teams” (7%).

Platformas vai rīki, kurus skolēni izmanto, pildot uzdevumus: „uzdevumi.lv” (94%), pilda burtnīcā vai uz papīra (66%), izmanto skolotāja vai skolas veidotus materiālus (55%), „soma.lv” (50%), drukātās mācību grāmatas, darba burtnīcas (34%), „Microsoft Teams”/ „Microsoft Office” (27%), „Google Classroom”/„GoogleDrive” (19%), „Zvaigzne ABC”/ „Māconis” (10%), „Moodle” (4%) vai cits (3%). „Šeit ir gan digitāli, gan nedigitāli rīki, kas ir ļoti labi, jo balansē skolēnu laiku pie ekrāna, un šādā veidā var dalīt ierīces ar brāļiem un māsām,” akcentē G. Narvaišs.

„Reizēm apjukumu izraisa tas, ka katra mācību priekšmeta skolotājs saziņai izmanto citu saziņas veidu – „e-klases” dienasgrāmatu, „e-klases” pastu, privāto e-pastu, „WhatsApp”. Bērnam visu laiku jāpārbauda visas iespējamās vietnes, lai nepalaistu garām uzdoto.” (Vecāks)

Cits vecāks saka, ka katrs skolotājs sazinās citā veidā – citi vienkārši „e-klases” dienasgrāmatas sadaļā pie mājasdarbiem pievieno informāciju, citi sūta vēstules „e-klasē”, citi „uzdevumi.lv”, „soma.lv”, „Teams” sadaļā „klase”, „Teams” sadaļā „5.–7. klase”. „Tas ir apgrūtinoši skolēnam dažādos avotos meklēt informāciju, kas jādara, jo paziņojumi par jaunu uzdevumu nenāk. Būtu labi izveidot vienotu sistēmu, piemēram, skolotājs atsūta vēstuli, ka latviešu valoda pieejama „soma.lv” un „Teams” sadaļā, matemātika jāpilda „uzdevumi.lv” utt.”

Skolēni saka, ka sākumā nebija skaidrs, kur skolotāji uzdevumus „noslēpa”, bet tagad viss ir skaidrs.

„Sekoju līdzi „e-klases” apmeklējuma statistikai. Ir nepieļaujami, ja audzināmās klases skolēns līdz dienas vidum nav iegājis „e-klasē”. Esmu panākusi, ka skolvadības sistēmā manā klasē katru dienu parādās 100% apmeklējums. Regulāra saziņa ar skolēnu un pēc tam ar vecāku, ja tas nepieciešams, palīdz man kā audzinātājai uzsvērt atbalsta pasākumu nepieciešamību. Piemēram, uzzinu, ka konkrētā dienā par parādiem ir atslēgts internets. Tad meklējam risinājumus.” (Skolotāja)

Ieteikumi. Iedibiniet visiem lietotājiem saprotamu un paredzamu saziņas sistēmu:

  • vienotu pārskatāmu nedēļas mācību plānu ar sasniedzamajiem rezultātiem (skolotājiem, kas strādā ar vienu klasi);
  • plānojiet konsekventas, paredzamas darbu iesniegšanas prasības un ritmu;
  • izmantojiet vienu saziņas un mācību platformu, ierobežotu tehnoloģisko rīku kopumu vienu un to pašu mācību funkciju īstenošanai visos mācību priekšmetos;
  • skaidri komunicējiet skolēnam, ar kādu sasniedzamo rezultātu apguvi saistīts ikviens mācību uzdevums, kā viņa darbu vērtēs, kad un kādā formā jāiesniedz darba rezultāts.

Mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts mācībām skolēniem

Aptaujā skolēniem tika vaicāts: vai tev ir pieejams skolotāja atbalsts, ja tev to vajag? Jā, vienmēr (45%), jā, bieži (32%), reizēm jā, reizēm nē 15%, nē, reti (2%), nē, ļoti reti, nekad (1%), man nav nepieciešams skolotāja atbalsts (5%).

Kas ir pietiekama atgriezeniskā saite? Vai saņemot smaidiņu, jautā vecāki, kas ir nobažījušies par atgriezeniskās saites kvalitāti.

„Bieži vien nav saprotams, kas nav bijis pareizi. Un tas arī netiek izskaidrots, un es nesaprotu savas kļūdas.” (Skolēns)

Cits skolēns raksta: „Daļā no priekšmetiem saņemu vērtējumu, bet nesaņemu atpakaļ darbu, lai redzētu savas kļūdas.”

„Vairāk jūtams, lai viss skaisti izskatās. Visu var „nočekot”, kad kāds e-pasts atvērts, bet, kur pazūd bērns, kurš ir centrā, kuram ar visu jātiek galā? Nav nevienas videolekcijas, kā ko praktiski darīt, tikai uzdevumi, ar ko jātiek galā. Piemēram, bērnam jāveido mozaīka. Bet kā to veidot, ar ko sākt? Respektīvi, tiek pieļauts, ka viss ir atrodams internetā, bet nav principu, kam pievērst uzmanību soli pa solim.” (Vecāks)

„3. klases skolniekam lielākā dienas daļa paiet, lai iemācītos lietot datoru un e-pastu, pārkopēt linkus. Tas ir sarežģīti, ja vecāki nav klāt un ir darbā. Tas nav normāli tagad prasīt no vecākiem un bērniem to visu zināt. Visiem nav tādas IT prasmes, lai uzinstalētu „Zoom”, „WhatsApp” utt. Skola neko neiegulda, lai bērnus atbalstītu, dotu instrukcijas. Tas ir murgs, puņķi un asaras, un mērķis bieži vien nav saprotams. Pirmo mācību nedēļu vajadzēja veltīt šo prasmju apgūšanai. Skolā ir milzīgs uzdotā apjoms, pedagogi ir aizkaitināti un naidīgi noskaņoti, ja skolēni vērš uzmanību, ka apjoms ir par lielu.” (Cits vecāks)

„Lai atvieglotu mācību procesu skolēniem, sazinos. Sadarbība notiek veiksmīgi, darbs tiek pildīts, saikne ir. Tikai vairs nav iespējams nodrošināt cilvēcīgu dienas režīmu sev, iekļaujot tajā laiku atpūtai. Vēl jāmācās pasaudzēt sevi.” (Skolotāja)

G. Catlaks piekrīt, ka atbalsts mācībām ir kritisks, norādot, ka sākumā vadlīnijās akcentēta tieši komunikācijas daļa, lai ir saikne, uzdevumu nodošana, saņemšana.

„Tagad var redzēt, ka bērniem pietrūkst iespējas labāk saprast uzdevumu, kā mācīties un ko darīt ar šo uzdevumu, ja kaut kas nav saprotams vai paredzams, – pietrūkst šīs skaidrojošās daļas, ko skolotāji bija pieraduši darīt klātienes procesā,” problēmu raksturo VISC vadītājs.

Ieteikumi. Piedāvājiet mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu mācībām:

  • paredziet pietiekamu laiku un izmantojiet daudzveidīgus paņēmienus skolēnu iepazīstināšanai ar jaunu mācību saturu un mācīšanās virzīšanai;
  • izmantojiet jau gatavus, vairākumam skolēnu pieejamus skaidrojumus jaunā satura apguvei, nostiprināšanai vai atkārtošanai, tostarp divos TV kanālos pārraidītās mācību stundas;
  • maksimāli izmantojiet tiešsaistes konferenču laiku klasei vai mazākām skolēnu/audzēkņu grupām;
  • paredziet personalizētu atbalstu skolēniem, kam tas papildus nepieciešams;
  • piedāvājiet paņēmienus, kā skolēniem/audzēkņiem plānot savu laiku;
  • ieplānojiet mācību laiku jaunu tehnoloģisko rīku vai ar tehnoloģijām saistītu darbību apguvei.

Sociāli emocionālais atbalsts

„Man tiešām ir liels prieks mācīties attālināti. Mana depresīvā sajūta, kad gāju skolā, ir pazudusi pilnībā. Ar prieku mācos un pildu mājasdarbus. Mājās man ir ergonomisks krēsls, es varu jebkādā pozā mācīties, paņemt pauzes, kad vien gribu, kontaktēties ar ģimeni jebkurā laikā, es pat varu veikt fiziskas aktivitātes mācību laikā. Man tiešām patīk apgūt vielu vienatnē. Man ļoti, ļoti nepatīk sēdēt klasē un klausīties skolotājos, jo viņi bezmitīgi runā un es nemaz tajā brīdī nevaru padomāt. Man tiešam patīk šī situācija.” (Skolēns)

„Pilnā nopietnībā, nepārspīlējot, es jūtos šausmīgi, jo nezinu, cik ilgi šis turpināsies, un nevaru nekā palīdzēt. Es esmu viens no cilvēkiem, kuriem nepieciešama sabiedrība.” (Skolēns)

„Jūtos vīlusies un bēdīga, nav motivācijas ko darīt, jo darba apjoms ir daudz lielāks nekā pirms mēneša skolā, līdz ar to nesaprotu, ko skolotāji ar šo cenšas panākt, jo man katra diena paiet, sežot pie datora un mācoties no rīta līdz vēlam vakaram, ja ne pat naktij, kas noteikti ietekmēs manu veselību, un neredzu šim jēgu. Tieši šo pašu vielu var apgūt ar mazāka apjoma darbiem.” (Skolēns)

„Laikam, ka izturēšu, bet mentāli nejūtos labi, jo neredzu savus draugus, kuri mudina mani iet uz skolu.” (Skolēns)

Vislielākie izaicinājumi skolotājiem – papildu darba slodze (44%), jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana (37%), attālinātas atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem (32%). G. Narvaišs uzskata, ka šeit var palīdzēt skolas vadība – ieteikt labās prakses piemērus un parādīt, kā darīt efektīvāk, jo skolotājam, esot attālināti un vienam, ir daudz lielāks risks izdegt. Arī G. Catlaks zina, ka skolotāji jūtas pārstrādājušies, un tas nav tas fons, ko VISC gribētu redzēt. Viņš aicina atcerēties, ka mēs visi esam tikai cilvēki, bet pamatu pamats tomēr ir – vai cilvēks tiek galā ar to, ko no viņa sagaida (tas attiecas gan uz skolotājiem, gan skolēniem).

Ieteikumi. Rūpējieties par sociāli emocionālo atbalstu visām iesaistītajām pusēm:

  • veidojiet personisku kontaktu ar skolēniem/audzēkņiem;
  • pārliecinieties, ka katras klases, izglītības iestādes rīcībā ir veids, kā ikdienā tiek iegūta informācija par katra skolēna/audzēkņa iesaisti, viņam mājās pieejamo un nepieciešamo papildu atbalstu mācībās un viņa psiholoģisko labklājību;
  • sekojiet līdzi un rūpējieties par skolotāju psiholoģisko labklājību;
  • turpiniet uzturēt un pilnveidot savstarpēji atbalstošu trīspusējo saziņu starp izglītības iestādi, skolēniem/audzēkņiem un viņu ģimenēm, lai nodrošinātu attālināto mācību visveiksmīgāko īstenošanu.

Pagarināt vai nepagarināt?

Visās klašu grupās divas trešdaļas aptaujāto vecāku nepiekrīt pagarināt mācību gadu. 56% 9. klašu vecāku nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt, ka skolēniem būtu jākārto valsts pārbaudes darbi, bet 53% 12. klašu vecāku piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka skolēniem būtu jākārto valsts pārbaudes darbi.

Savukārt G. Catlaks uzskata, ka skolēniem ir tiesības saņemt objektīvu apgūto zināšanu un prasmju novērtējumu par visu apgūto mācību saturu 9 vai 12 gados. „Un šeit nav runa par to, kā vieglāk pabeigt šo mācību gadu, vieglāk iestāties augstskolā. Atestāts ir dokuments, kas paliks visam mūžam,” piebilst VISC vadītājs, novēlot skolēniem gatavoties eksāmeniem un neļauties panikai.

Andra Ozola, laikraksts "Izglītība un Kultūra".

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?