Digitālās prasmes kā risinājums pedagogu trūkumam

17.03.2022

Gan Latvija, gan virkne citu valstu visā pasaulē saskaras ar pedagogu trūkumu – to ietekmējusi ne tikai pandēmija, bet arī augstais pedagogu vidējais vecums, ģeogrāfiski nevienmērīgais sadalījums un citi aspekti. Piemēram, tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam Somijā trūks 4000 pirmsskolas izglītības skolotāju un 2000 klašu audzinātāju. Latvijā ir 50,1% pedagogu, kas vecāki par 50 gadiem (Igaunijā 50+ grupā ir 54,5% skolotāju, bet Lietuvā – 52,4%). Vienlaikus mums ir viens no mazākajiem skolēnu skaitiem uz vienu skolotāju. Gan valdība, gan nozares profesionāļi piedāvā dažādus risinājumus, taču jāņem vērā, ka arī skolotāju digitālo prasmju pilnveide var samazināt šo problēmu, pedagogiem kļūstot produktīvākiem un būtiski atvieglojot daļu viņu ikdienas pienākumu.

Pilnveidot prasmes kopumā, nevis apgūt kādu rīku

Gan pandēmijas laikā, gan pirms tās pedagogi ir pilnveidojuši savas digitālās prasmes un turpina to darīt, taču ir būtiski mācīties kopumā, nevis apgūt kādu vienu rīku vai platformu. Ja pedagogs apgūst kādu konkrētu rīku, pavisam drīz viņš riskē būt nekonkurētspējīgs, jo digitālie risinājumi strauji attīstās. Svarīgi apgūt, kā mācīties, kā paredzēt tehnoloģiju attīstības virzienus un izmaiņas tuvākajā nākotnē. Jau šobrīd pedagogi ikdienas darbā var veiksmīgi izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, mākoņdatošanu, virtuālo realitāti un citus rīkus. Daudzi to arī veiksmīgi dara. Tomēr aizvien ir liela daļa pedagogu, kuriem ir tikai pamata digitālās prasmes un tas nozīmē, ka jau tuvākajā nākotnē šie skolotāji var kļūt nekonkurētspējīgi.

Pedagogu darba optimizācija

Pedagogu skaits pēdējos gados ir būtiski samazinājies, šobrīd pirmsskolās ir vairāk nekā 400 vakances, vispārējā izglītībā – vairāk nekā 350, taču darba nepaliek mazāk. Tehnoloģijas un digitālo prasmju pilnveide ir atslēga uz darba optimizāciju, kas vienlaikus var palīdzēt risināt arī pedagogu trūkuma problēmu. Tās var atvieglot ne tikai daļu ikdienas pienākumu, bet arī sniegt plašāku un radošāku redzējumu par mācību procesa organizēšanu.

Mākslīgais intelekts neaizstās skolotājus

Pēdējos divos gados Ekonomikas un kultūras augstskolā dažādu semināru un kursu ietvaros savas prasmes ir pilnveidojuši aptuveni 300 000 skolotāju un liela daļa demonstrē spēju pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un paaudžu atšķirībām. Saskaņā ar OECD prognozēm pedagogi nav to kritisko profesiju sarakstā, ko tuvākajā  nākotnē varētu aizstāt mākslīgais intelekts, taču ir skaidrs, ka bez digitālajām prasmēm profesijā neiztikt.

Mazināt plaisu starp skolēniem un pedagogiem

Pirmkārt, digitālās prasmes var būtiski atvieglot skolotāja ikdienas darbu – samazināt laiku, kas jāvelta, lai sagatavotos stundai vai izlabotu skolēnu darbus. Ir iespējams izmantot automātiskos tulkotājus, mākoņdatošanas pakalpojumus u.tml. Otrkārt, šo prasmju pilnveide mazinātu plaisu starp skolotājiem un skolēniem. Jaunieši ļoti atbalsta tehnoloģijas un virtuālo komunikāciju, tāpēc, jēgpilni izmantojot viedierīces mācību stundu laikā, piemēram, informācijas meklēšanai, tiks sekmēta arī motivācija mācīties. Viedtālrunis jau nav tikai jokiem un sociālo tīklu izmantošanai, to var izmantot arī jēgpilni – tā ir jauniešu komforta zona, kuru var izmantot arī mācībām. Ja skolotāji neizmantos tehnoloģiju sniegtās iespējas, plaisa starp viņiem un skolēniem tikai pieaugs.

Raksta autors: Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas lektors, ekonomists.

Komentēt: