Izglītības ministre aicina mācību gadu sākt lēnām

27.08.2021

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, uzsākot jauno mācību gadu, skolotājus aicina pirmos divus mēnešus veltīt komunikācijas un sadarbības prasmju atjaunošanai, nevis zināšanu robu aizpildīšanai un jaunas vielas apguvei. Izdevums „Izglītība un Kultūra” viņu iztaujāja arī par citām nozares aktualitātēm.

Kāda ir pašreizējā pedagogu vakcinācijas aptvere? Vai, jūsuprāt, līdz septembrim rādītāji varētu augt?

Pašreizējās tendences rāda, ka katru nedēļu ir 2% pieaugums. Pēc pēdējās informācijas kopējais vakcinēto pedagogu apjoms ir 66%. Tas nozīmē, ka oktobrī varētu sasniegt mērķi, kas ir vismaz 80% vakcinētu pedagogu un citu skolu darbinieku.

Kādi ir rīcības scenāriji skolās, kur līdz 1. septembrim lielākā daļa skolotāju nebūs vakcinējušies? Vai tiks piedāvātas vadlīnijas direktoriem, kā rīkoties un organizēt darbu?

Šobrīd visiem ir saistoši Ministru kabineta 360. noteikumi, kas paredz to, ka skolā klātienes izglītības procesā piedalās cilvēki ar „Covid-19” pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu vai negatīvu testu. Līdz ar to pedagogi, kuri vēl nav izšķīrušies par soli vakcinēties, tāpat kā skolēni reizi nedēļā veiks siekalu testu. Tas notiks par valsts budžeta līdzekļiem. Taču valdība ir ierosinājusi likumprojektu, kas nosaka, ka vairākās profesiju grupās – medicīnā, sociālajā aprūpē, izglītībā – strādājošajiem jābūt vakcinētiem pret „Covid-19”. Tas vēl jāizskata Saeimai. Kāds būs iznākums, ar kuru brīdi tas stāsies spēkā, vai būs pārejas periods, ir atkarīgs no deputātu lēmuma.

Tas nozīmē, ka skolotājs, kurš nav vakcinējies, šobrīd var veikt testu un turpināt strādāt skolā klātienē. Bet viņam jāstrādā maskā.

Tieši tā!

Tikko ir atļauta datu ievākšana un apkopošana par vakcinēto skolēnu skaitu.Vai jau ir zināmas aptuvenas aplēses?

Dati uz 17. augustu rāda, ka grupā no 12 līdz 15 gadiem vienu vai divas potes ir saņēmuši 23% skolēnu. Vecumposmā no 16 līdz 17 gadiem tādu jau ir 38%. Astoņpadsmitgadīgie bijuši pavisam naski – vakcinēti vai pirmo poti saņēmuši 52%. Līdz ar to var teikt, ka kopumā situācija attiecībā uz skolēniem izskatās labi. Gribu uzsvērt, ka ne ministrija, ne valdība nav teikusi – skolā jebkuram bērnam ir obligāti jāvakcinējas. Katram ir iespēja veikt testus par valsts naudu. Jā, tas ir dārgi, bet šī iespēja pastāv, jo lēmums saistīts ar ģimenēm un vecāku nostāju.

Vai ir saņemtas ziņas par to, cik daudzi vecāki izvēlējušies bērnus skolot mājās paši, jo savas atvases negrib ne potēt, ne ļaut veikt siekalu testus?

Šobrīd mums nav šādas informācijas. Tā noteikti nebūs ātrāk par 5. septembri, kad Valsts izglītības informācijas sistēmā saņemam aktuālos datus par skolēnu skaitu katrā izglītības iestādē. Tad arī redzēsim, vai un cik mums šādu ģimeņu ir, vai vērojams pieaugums.

Pagājušajā nedēļā notikušo preses konferenci par aktualitātēm jaunajā mācību gadā ministrija pārraidīja arī sociālajā tīklā „Facebook”. Komentāros vairākus jautājumus uzdeva skolotāji. Viens no tiem – kā testēšanu veikt internātskolās? Tas varētu būt sevišķi sarežģīti pirms jaunā mācību gada, jo teritorija, kur audzēkņi mācās, ir liela. Konkrētās skolas direktors to pat nosauca par neiespējamo misiju.

Neesmu bijusi katra direktora ādā, un var jau būt, ka kaut kur patiešām ir grūtības, taču kopumā procesa organizācija sadarbībā ar laboratorijām pagaidām notiek ātri un mehānisms ir labi atstrādāts. Skola saņem jau personalizētus, pa klašu grupām sadalītus stobriņus testa veikšanai. Tai tikai jānodrošina, ka katrai klasei tiek iedota kaste ar testiem. Skolēni nodod siekalu paraugu un pēc tam ieliek atpakaļ kastē. Protams, pirmās divas reizes būs kļūdiņas, grūtības,skolas nebūs kaut ko līdz galam sapratušas. Tas ir tāpat kā dejotājiem mācīties jaunu deju. Pirmajā mēģinājumā vienmēr kaut kas neizdodas, kāds kādam uzkāpj uz kājas, bet beigās jau priekšnesums ir glīts.

Pedagogiem nav arī skaidrības par to, kādi ir vecāku sapulču organizēšanas nosacījumi klātienē. Vai to drīkst darīt?

Ja vecākiem ir „Covid-19” vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs testa rezultāts, nav nekādu ierobežojumu. Šajā gadījumā gan valsts testu veikšanu neapmaksās. Ja es būtu direktors vai klases audzinātājs, apzinātu situāciju skolas vai klases vecāku vidū un piedāvātu sapulci organizēt daļēji klātienē un daļēji attālināti. Tad iespēja piedalīties būtu arī tiem vecākiem, kam nav sertifikāta.

Kādi pasākumi drīkst notikt skolēniem? Vai viņi var pulcēties uz sarīkojumu ne tikai Zinību dienā, bet doties arī ekskursijās un tikties cita veida aktivitātēs?

Ja ģimene dodas uz izklaides pasākumu, tajā skolas iknedēļas testēšanas rezultāts nav derīgs. Taču esam ievadījuši sarunas ar Kultūras ministriju par to, ka klase savā „burbulī” var aiziet uz muzeju vai apmeklēt jebkuru citu ārpusskolas pasākumu. Visticamāk, šādā gadījumā skolēniem vajadzēs lietot sejas maskas.

Vēl bija jautājums, cik daudz skolotāju drīkst pulcēties vienā telpā uz apspriedi.

Vakcinētie – principā bez ierobežojuma. Līdz tūkstotim.

Atgriežoties pie „Izglītības un Kultūras” sagatavotajiem jautājumiem, vēlētos noskaidrot, vai atbalstāt bonusu sistēmu vakcinētajiem pedagogiem, skolēniem, studentiem, izglītības iestādēm, kas sasniedz mērķa rādītājus?

Ja bonusus piešķirtu ministrija, es teiktu, ka tas būtu dīvaini. Ministru kabineta sēdē, runājot par loterijas organizēšanu, es arī norādīju, ka neatbalstītu, piemēram, 50 eiro samaksu skolotājiem par to, ka ir vakcinējušies. Domāju, ka arī skolotāji to nesaprastu un kāds ņemtu pie sirds. Vienlaikus – ja kādai pašvaldībai rocība ļauj, to var darīt. Man šķita ļoti labs Rīgas piedāvājums: nevis finansiāls labums katram skolotājam, kurš ir vakcinējies, bet papildu līdzekļi skolas budžetā, piemēram, skolēnu atpūtas stūrīša izveidei vai jaunas interaktīvās tāfeles iegādei. Paldies katram direktoram, kurš motivē, un katrai pašvaldībai, kura atrod veidus, kā kopā radīt drošāku vidi!

Vai tagad varat pastāstīt par savu piedāvājumu attiecībā uz pedagogu algu palielināšanu? Iepriekšējā intervijā mūsu izdevumam „Skolas Vārds” minējāt, ka grasāties kolēģiem valdībā piedāvāt četrus modeļus.

Modeļi ir gatavi, bet vispirms par tiem runāsim ar sociālajiem partneriem. Man ļoti svarīgi dabūt viņu atbalstu, pretējā gadījumā jāpadomā, vai vērts iziet uz lieliem uguņiem. Tikai uzzinot sociālo partneru viedokli, par šo jautājumu runāsim ar valdību un medijiem. Pagaidām varu pateikt to, ka piedāvājums neparedz uzreiz divreiz lielāku algu.

Vai Jūs atbalstāt, ka skolās turpina ieviest kompetenču izglītību, ņemot vērā, ka skolotājiem trūkst atbalsta un mācību līdzekļu?

Es noteikti esmu par to, ka kompetenču izglītību turpina ieviest. Nedomāju, ka vajadzētu noraut rokas bremzi un apturēt iesāktās lietas. Būtu vairāk nekā dīvaini pusceļā teikt: ai, vēlāk, pēc pandēmijas.

Jaunā mācību satura ieviešana ir trīs gadu cikls. Pirmais gads bija ar ārkārtīgi lielām grūtībām. Diemžēl nebija gatavi visi vajadzīgie atbalsta līdzekļi, bet gada laikā tas ir sakārtots. Piedevām vēl bija attālinātais mācību process. Taču mēs redzam, ka pagājušajā gadā negaidīti un neplānoti skolēniem nostiprinājās digitālā pratība un pašvadītā mācīšanās. Atgriežoties pie mācībām klātienē, varēsim likt lielu akcentu uz sadarbību un citām prasmēm, ko iepriekšējā gadā nevarēja tik veiksmīgi īstenot.

Kāds ir Jūsu redzējums, lai atrisinātu mācību grāmatu trūkumu? Tās kompetenču izglītības satura apgūšanai top ļoti lēni. Skolotājiem šobrīd jāiegulda neadekvāti liels laiks mācību līdzekļu izstrādē.

Ministrija neizdod mācību līdzekļus, tāpēc šis ir sarežģīts jautājums. Ir atsevišķi mācību priekšmetos, kur jau pirms pārejas uz kompetenču pieeju un jauno mācību saturu bija ārkārtīgi labi un mūsdienīgi mācību līdzekļi. Bet, protams, process ir lēns. Kā motivēt autorus rakstīt labas grāmatas? Nezinu, jo tad, kad grāmata ir uzrakstīta, atkal vajag kaut ko jaunu. Tā vienmēr ir bijis un būs. Kāds sēdēs pie vecajām, labajām Menča grāmatām matemātikā un kāds paņems jauno „Lielvārda” grāmatu.

Domāju, ka šajā gadā būs krietni vieglāk nekā pērn. Mācību līdzekļi ir pieejami gan mape.skola2030.lv, gan jaunajā platformā https://skolo.lv/ Mācoties no pagājušā gada kļūdām, sastrukturētas visas paraugprogrammas un izmantojamie materiāli. Man ir prieks, ka skolotāji sāk dalīties un mums izdevies radīt resursu krātuvi, no kuras paņemt sagataves. Protams, mācību līdzekļu sagatavošana skolotājiem prasa laiku. No savas pieredzes varu teikt: lai deviņām klasēm izveidotu labu kopumu ar mācību līdzekļiem, man vajadzēja visu augustu. Sēdēju, domāju, pārplānoju. Bet tad, kad materiāls ir izveidots, to var izmantot arī nākamajā un aiznākamajā gadā.

Preses konferencē pagājušajā nedēļā aicinājāt pedagogus stundās nesākt uzreiz mācīt jauno vielu, bet atjaunot komunikācijas un mācīšanās prasmes.

Ar bailēm domāju par to, kā pusaudžiem, kas 2020. gada 13. martā sāka mācīties mājās, būs atgriezties klātienē 25 vai 30 bērnu klasē un ieiet atkal skolas ritmā. Skaidrs, ka bērni pielāgojas tāpat kā pieaugušie, bet tas būs grūti.

Es zinu, cik skolotāji ir apzinīgi, cik ļoti viņi grib ievērot katru teikumu, kas ir ierakstīts mācību saturā. Bet tas ir būvēts uz trim klašu grupām ar sasniedzamajiem rezultātiem, un laika tiešām pietiks. Tagad galvenais domāt par to, kā bērni jūtas. Lai nav tā, ka skolēns, kuram mājās nav bijis tik liela atbalsta, jūtas nekam nederīgs tikai tāpēc, ka pats mācoties kaut ko nav sapratis. Līdz rudens brīvlaikam vai pat valsts svētkiem varam iešūpoties, saprast, kādas ir bērnu vajadzības, padomāt, kā līdzsvarot zināšanas klasē. Nevajag uzreiz pirmajā nedēļā likt rakstīt diagnosticējošo darbu, lai saprastu, kāds ir zināšanu līmenis, bet pirmo divu mēnešu laikā būtu labi savas klases diagnosticēt. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījums rāda, ka zināšanās varētu būt 30 līdz 50 procentu robi. Taču to nevar objektīvi vērtēt, jo nezinām, kas noticis aiz ekrāna – vai vecāki ir bijuši klāt, varbūt lielais brālis vai māsa, bet, iespējams, neviena nav bijis.

Ko jūs vēl gribētu pateikt skolotājiem, sākot jauno mācību gadu?

Aiz katra skolēna stāv vecāki un skolotājs, bet aiz katra skolotāja ir saliedēts kolektīvs. Arī skolotājiem citam citu vajag atbalstīt. Aiz katra kolektīva ir jābūt stipram direktoram, kurš nostājas kā mūris blakus saviem skolotājiem, kurš palīdz darbā ar vecākiem, jo viņi ir ļoti dažādi. Vieni tūlīt prasīs deviņniekus, bet citi atkal teiks, ka par daudz no bērniem grib. Un, protams, aiz katra direktora ir stipra Izglītības pārvalde. Un tad esam mēs. Tikai kopā varam izdarīt labāko. Neizdosies, ja darīs tikai ministrija vai tikai skolotājs, vai tikai skolēns.

Autors: Ilze Šķietniece, e-laikraksts "Izglītība un Kultūra" 27.08.2021.

Foto: LETA

www.skolasvards.lv

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?