Joprojām ir bažas par jaunā satura ieviešanas gaitu

21.05.2021

Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija ir skola, kuras vadība un skolotāji atzīst, ka kopš dibināšanas ieviesuši Latvijas izglītības sistēmā dažādas mācību procesa un satura inovācijas, taču pērn novembra beigās atklātā vēstulē pauda bažas par jaunā satura ieviešanas gaitu. Norādīja, ka reforma tiek virzīta pārāk strauji, bez pedagogu pietiekamas sagatavošanas, bez pietiekamiem skolotāju atbalsta materiāliem, ar pārmērīgu skolotāju papildu slodzi. Aicinājām uz sarunu ģimnāzijas direktori Ilzi Vilkārsi un viņas vietnieci izglītības jomā Ritmu Tīrumnieci, lai uzzinātu, kas mācību gada laikā ir mainījies un kāds ir nākotnes redzējums.

Kādu reakciju izsauca vēstule, un kādu saņēmāt atgriezenisko saiti?

I.Vilkārse: Pirmais, kas nāk prātā – saņēmām ļoti atbalstošu nostāju no citu skolu kolēģiem un Jelgavas izglītības pārvaldes, saņēmām zvanus, kuros kolēģi teica paldies, ka esam izteikuši tās sāpes, ar kurām reālajā dzīvē saskaras arī viņi, esam pieminējuši daudzas neizrunātas un nesakārtotas lietas. Citi mums sūtīja vēstules, kurās dalījās ar savu pieredzi. Tādā veidā ieguvām pamatojumu, ka bijām darījuši pareizi.

Rudens brīvdienās skolas administrācija veidoja kopīgu tikšanos ar katras jomas pedagogiem, lai apzinātu, kā veicas ar jaunā satura ieviešanu, noskaidrotu problēmas un meklētu risinājumus. Atklātajā vēstulē minējām būtiskākās pedagogu atziņas: ir nepietiekams stundu skaits tematu realizēšanai vai pārāk liels saturs,vēl joprojām nekvalitatīvi mācību materiāli vai arī to nav vispār, skolotājiem laikietilpīgs, neadekvāts papildu darbs, lai sagatavotos stundai un nav solīto „Skola 2030” konsultāciju visām jomām.

Vairāki ierosinājumi bija saistībā ar Covid- 19 situāciju. Jau tad secinājām, ka 7. un 10. klases ir „aizkavējušās” par pusgadu, kas apdraud jaunā standarta ieviešanu, jo kopumā skolēni ir vājzinīgi. Covid situāciju aicinājām izmantot kā objektīvu iemeslu reformas palēnināšanai. Tāpat nesteidzināt skolotājus, bet ļaut eksperimentēt un izmēģināt pielietot dažādas idejas un materiālus, piemēram, formulējot 3 gadus kā aprobācijas periodu. Uz aprobācijas laiku (3 gadiem) atcelt centralizētos eksāmenus, tā vietā piedāvājot  diagnostikas darbus, pieradinot skolotājus un skolēnus pie jaunā satura, prasmju apguves un vērtēšanas paņēmieniem.

Vērsām uzmanību uz to, ka visas skolas nevarēs vienādi sagatavoties un nav pārliecības, ka visiem ir vienāda izpratne par daudzām lietām, jauniem formulējumiem u.tml.

R.Tīrumniece: Bijām par to, ka ir nepieciešams pārejas periods, kā arī Covid-19 laikā ir jāatliek tādi pārbaudes darbi kā centralizētie eksāmeni gan 9., gan 12. klašu skolēniem.

Varam secināt, ka 12. klašu skolēniem tomēr nekas nav atcelts.

I.Vilkārse: Ar līdzīgu vēstuli pie Saeimas Izglītības komisijas bija vērsusies arī Venstpils 2. vidusskolas vadība, un janvārī sekoja diskusija, kurā piedalījās daudzu dažādu skolu pārstāvji. Diskusiju vadīja Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens, un tā izvērtās ļoti politizēta. Neviens nebija gatavs domāt par risinājumu, bet diemžēl bija tikai viedokļu kauja. Sarunas dalībnieki tika iedalīti divās nometnēs – tie, kuri reformu atbalsta, un tie, kuri neatbalsta. Mūsu ideja bija pilnīgi cita – reformu atbalstām, bet skolotājiem ir vajadzīgs atbalsts.

R.Tīrumniece: Nevaram  iebāzt galvu smiltīs un teikt, ka nav problēmu. Ja uzsāk jaunu reformu, tad problēmas ir jāapzina un tās jāsāk risināt. Diemžēl joprojām ir nevēlēšanās sadzirdēt un saredzēt praktiķu teikto.

I.Vilkārse: Tie, kam vēstuli adresējām, visu redz tikai baltā vai melnā krāsā. Proti, ja kāds kaut ko kritizē, tad tie visi ir pilnībā pret. Aizskāra šī nevēlēšanās meklēt risinājumu un tuvredzīgā attieksme.

Lai arī katru teikumu sākām ar atgādinājumu, ka neesam pret un jau cenšamies iet laikam pa priekšu, bet paliekam nesaprasti tajā ziņā, ka vēlamies zināt un izprast, uz ko mēs ejam un ko vēlamies sasniegt. Nevēlamies būt kā auni, kas tikai iet uz priekšu, un tad jau redzēs, kur nokļūs.

R.Tīrumniece: Atbildi uz vēstuli saņēmām pēc diviem mēnešiem, un drīz sekoja aicinājums uz minēto diskusiju. Piedalījās izglītības ministre Ilga Šuplinska, arī eksāmenu organizētāji, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, „Skola 2030” vērtēšanas satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs.

Vērsām uzmanību, ka attālinātajā mācību procesā skolēni daudz ko nav apguvuši, jo uz  ģimnāzijas 7. klasi skolēni ierodas ar ļoti vājām prasmēm. Domājot par jauno saturu, jau mācību gada sākumā bijām saplānojuši mācību darbu, taču skolotājiem nācās atgriezties pie neapgūtiem pamatiem. Tam, kas tika saplānots augustā, visam nācās pāri pārvilkt svītru. Sapratām, ka izdarīt var tikai iespējamo uz konkrēto brīdi. Nākamajā septembrī līdzīgi būs jāsaprot, no kuras vietas vispār sākam, tāpēc nevaram runāt par jaunā standarta pilnīgu realizāciju. Joprojām māc šaubas, vai kopā ar tagadējiem 7. klašu skolēniem paspēsim līdz 9. klasei standartu realizēt.

Diskusijā Špūles kungam jautājām, vai ir veikta skolotāju aptauja, ko attālināti nav bijis iespējams apgūt, kādu tēmu eksāmenā nebūs, tad viņš atbildēja ar pretjautājumu, kurš to darīs?

Lai arī apgalvo, ka skolēnus nemāca eksāmenam, bet tajā pašā laikā šis pārbaudes veids nav atcelts. Matemātikā vēlāk norādīja, kādu tēmu tomēr eksāmenā nebūs, bet valodu jomā nekas netika izņemts. Kas notiks nākotnē, nav izprotams, visticamāk, skolotājiem nāksies veidot savas programmas, kas ir laikietilpīgi un stresaini.

Manuprāt, vispirms kopīgā komunikācijā būtu jānoskaidro, cik tālu katrs ir ticis. Ir izveidotas metodiskā atbalsta grupas, kurās katra skola stāsta par savu pieredzi, bet nav izvērtējuma, ko no tā atzīst par pareizāko un pieņemamāko variantu. Katrs taustās pa savam un tad skatīsies, kas no tā visa iznāks. Manā uztverē tas ir liels eksperiments, kura rezultātus nav iespējams vērtēt pēc vienotiem kritērijiem.

Skolotāji ir apmeklējuši visādus kursus, daudz mācījušies, pērn kopīgi strādājām pie tematisko plānu izveides, meklējām saskares punktus, bet Covid-19 visu apmeta kājām gaisā  bija jāsāk domāt pavisam citādāk. Attālinātais mācību process nav līdzvērtīgs klātienes procesam. Ne velti psihologi un psihiatri ceļ trauksmi par skolotāju un skolēnu psihoemocionālo stāvokli. Skolēniem atņemta sociālizēšanās iespēja, nevar tikties ar vienaudžiem un skolotājiem, rodas depresija.

Protams, cenšamies skolēniem nodrošināt arī individuālu pieeju, bet nekad nav bijis nepieciešams tik liels atbalsts, kā tas ir patlaban.

Ir dažādi projekti, bet skolotāju enerģijas rezerves nav bezgalīgas, spēku atņem nostrādātās virsstundas. Nepietiek ar apmaksātu konsultāciju laiku, jo arī skolotāja dzīvē nav vairāk kā 24 stundas diennaktī.

Piekrītu direktorei, ja pieņemam lēmumu, tad vēlamies zināt rezultātu, uz ko ejam, bet gala rezultāts diemžēl nav nodefinēts. Var apgalvot, ka viss pateikts jaunajā standartā, bet ir citi apstākļi un citas lietas, kas tomēr ir jāņem vērā! Būtiski, ka lielākajā daļā mācību jomu nav mācību līdzekļu. Spēcīgāks ir dabaszinību bloks, kur ir mācību līdzekļi, jo no 2005. gada sākās dabaszinātņu projekts.

Latviešu valodas skolotāji joprojām secina, ka jaunajā saturā netiek pievērsta pietiekoša uzmanība gramatikas apguvei. Tematu apguvē uzsvars tiek likts uz teksta izpratni, dialogu, sarunu, monologu, bet ne uz gramatiku. Pēc jaunās programmas nolasāms, ka pareizrakstība nav svarīga. Sasniedzamajos rezultātos tā vispār nav pieminēta. Skolotāji secina, ka atvēlētajā stundu skaitā nav iespējams iekļaut un iemācīties arī, viņuprāt, nepieciešamās gramatikas tēmas, apgūt stipras pamatzināšanas. Patlaban 7. klasē bērni jau tā ir ar vājām zināšanām un turpina neapgūt vispārpieņemtus gramatikas pamatlikumus. Pati mācu angļu valodu, bet arī katrai svešvalodai ir sava pieeja un metodika, kā valodu apgūt. Latviešu valodu nevar mācīt kā svešvalodu, jo valodu struktūras sistēmas ir atšķirīgas. Jebkura valoda ir sistēma, un jābūt sistēmiskai pieejai.

„Skola 2030” mājaslapā tiek ievietoti metodiskie materiāli, bet radies iespaids, ka to kvalitāte nav izvērtēta, kas kādam atbildīgajam ekspertam būtu jādara, pirms ko tādu publisko. Kvalitatīvi mācību materiāli ir vajadzīgi jau tagad.

Skolotāji daudzus publiskotos materiālus sauc par haotiskiem. Lai sagatavotos katrai stundai, jāpatērē nesamērīgi daudz laika.

Tas nozīmē, ka, jūsprāt, kompetenču pieeju patlaban kvalitatīvi nav iespējams realizēt?

I.Vilkārse: Satrauc, ka nav stratēģiska plāna, kas notiks ar tiem bērniem un klašu grupām, kas izkrīt no šī procesa. 7. klasē mācām jauno standartu, bet ar jauno pieeju viņi nav mācījušies no 1. klases. Pa vidu vēl vismaz 3 gadus bērniem būs dubulta informācija vai nekāda, tas pats ir ar 10. klasi. Pa vidu būs izkritušas tēmas. Lai arī tiek stāstīts, ka standarts būvēts kā spirāle, kur ik pa laikam pie kaut kā atgriežas, tomēr visos mācību priekšmetos tas nav vienādi un ir ļoti atšķirīgi.

Tātad jaunā satura un lielo ideju skaidrojumā kaut kā pietrūkst?

I.Vilkārse: Jārēķinās, ka katrs izprot citādi, katram ir citāda pieredze, zināšanas un priekšstati, kas ir pareizi un kvalitatīvi. Katrs balstās uz savu personīgo pieredzi. Ja tas tā turpināsies un atšķirīgi mācīsim 3 gadus, kā mēs varēsim objektīvi, nediskriminējot nevienu iesaistīto pusi, vērtēt skolēnus? Mācām prasmi, bet ja par kādu konkrētu tēmu vispār nebūs runāts? Mani biedē, vai eksāmenu rezultāti nebūs diskriminējoši. Ja ir dota brīvība saturu veidot pašiem, vai eksāmeni būs veidoti tik gudri, lai rēķinātos, ka kāds no skolotājiem nebūs tik tālredzīgs, ka jaunajiem skolotājiem ir samērā niecīga pieredze?

Ir valstis, piemēram, Lielbritānija, kur šogad eksāmeni ir atcelti, taču jūsu ieteikumus neņēma vērā. Vai pamatoja, kāpēc?

I.Vilkārse: Mums bija individuāla saruna ar Špūles kungu, kurā viņš skaidroja, ka eksāmeni ir vajadzīgi augstskolām, lai varētu sadalīt stipendijas un uzņemt talantīgākos biologus, ķīmiķus. Tādēļ arī eksāmenu apjomā neko neplāno samazināt. Manuprāt, tas nav cilvēcīgi ne pret bērnu, ne pret skolotāju. Atbildības nasta ir milzīga.

R.Tīrumniece: Ja valsts līmenī netiek izvērtēts, tad savā ģimnāzijā ar skolotājiem kopīgi vērtēsim, kas no plānotā 7. un 10. klasē ir paveikts, kas nav paspēts. Jau pēc rudens brīvdienām skolotāji atzina, ka ļoti daudz nevar realizēt. Patlaban notiek ārtelpu nodarbības, un tādējādi ir vairākas tēmas, kuras paliek neizņemtas, jo darbu nākas organizēt citādi.

Patlaban esam vienā bedrē un ir jāsaprot, cik tālu esam un ko darām. Tāpēc aizstāvējām viedokli, ka centralizētie eksāmeni ir jāaizstāj ar diagnosticējošiem darbiem.

Pērn Ogrē 8. oktobrī „Skola 2030” konferencē „Skola katram bērnam” dzirdējām Kanādas Britu Kolumbijas provinces izglītības satura pārmaiņu arhitekta, plānotāja un ieviešanas vadītāja Roda Alena stāstu par nesenajām izglītības satura pārmaiņām, kas īstenotas laika posmā no 2009. līdz šim brīdim. Uzrunāja dzirdētais fakts, ka skolotāji jaunajā pārmaiņu procesā netiek steidzināti, no viņiem netiek gaidīts tūlītējs rezultāts. Rods Alens runā par pārmaiņām 11 gadu garumā! Latvijā ātri izdomā, pieņem un realizē. Cita starpā, Kanādā nebija centralizēto eksāmenu, bet tikai diagnosticējošie darbi. Tātad ir pierādīts, ka tie var kalpot par atskaites punktu. Augstskolu ziņā būtu veidot savus iestājpārbaudījumus.

I.Vilkārse: Pedagogiem ir vajadzīgs laiks un izpratnes veicināšana par to, ko un kā mēs darām. Ja ir kādi gatavi materiāli, tad uz to bāzes ar laiku var izaudzēt kaut ko inovatīvu. Nedēļā vadu vienu stundu kultūrā un mākslā, bet paiet vairākas dienas, kamēr izdomāju uzdevumus šai vienai stundai. Lai izplānotu vienas dienas saturā kvalitatīvu nodarbību ārā, skolotāji jau tikušies un apspriedušies vairākas nedēļas. Viss prasa ļoti daudz laika!

Kādu redzat nākamo gadu, kādas būs jūsu prioritātes?

I.Vilkārse: Kamēr nebūsim pabeiguši 7. un 8. klases skolēnu diagnostiku, neko uz priekšu neplānosim. Vispirms ir jāsaprot, no kurienes sāksim.

Kādi tomēr ir jaunatklājumi saistībā ar attālināto mācīšanos, kas būs noderīgs klātienē?

I.Vilkārse: Jau bijām veidojuši 2 nedēļu ciklu un apvienojuši stundas, bet uz priekšu varētu plānot vienā dienā tikai vienu, divus mācību priekšmetus. Vienā nedēļā var klātienē pārrunāt, izmodelēt, bet nākamajā ‒ skolēni var strādāt patstāvīgi un attālināti. Ja vēlas, lai bērns kaut ko paveic patstāvīgi, tad turpmāk vairs nevar raustīt pa stundai vai divām atšķirīgos mācību priekšmetos. Ir bērni, kuriem jauna informācija pa plauktiņiem saliekas tikai ilgākā laikā. Ļoti labs varinants turpmāk varētu būt  4 stundu bloki.

R.Tīrumniece: Ar nākamo mācību gadu skolām jau valsts līmenī tiek plānots attālinātais mācību process. Esam saņēmuši informāciju, ka mācību plānā būs jāatspoguļo, kā tas notiks. Mūsu viedoklis, ka attālinātais process ir jāļauj plānot skolotājiem procesa gaitā, to nevar noteikt iepriekš stundu sarakstā. Ja uzticamies skolotājiem, tad uzticamies. Ar nākamajiem 7. un 10. klašu skolēniem noteikti būs saruna, ko nozīmē patstāvīgi attālināti mācīties. Secinājām, ka daudziem trūkst patstāvīgās mācīšanās prasmju, nezina, kā organizēt savu mācīšanās darbu, īpaši septītie. Janvārī par to ar visiem skolēniem un skolotājiem runājām, ir vieglāk strādāt, kad ir definētas vienotas prasības.

I.Vilkārse: Diemžēl daudzi skolotāji, kas ir  pirmspensijas vecumā, atklāti teic, ka pēc pensionēšanās vairs neturpinās darbu skolā. Tā būs nopietna problēma. Jau tagad daudzos priekšmetos skolotāju trūkst, piemēram, nav kas māca krievu valodu, un patlaban tādus arī augstkolā negatavo. Izbrīnīja A.Ašeradena teiktais, ka fiziku var viens skolotājs ar lekciju metodi mācīt attālināti vairāku skolu skolēniem. Tas apliecina, ka nav izpratnes, ka dabaszinātņu priekšmetus nevar pilnvērtīgi apgūt, neveicot praktiskos darbus un eksperimentus.

Jaunajā darba algas samaksas sistēmā neparedz, ka visam ir vajadzīgs laiks, lai izdarītu kvalitatīvi. Skolotājs kļūst par laika un kvalitātes ķīlnieku. Skolotāji uzskata, ka ir divi varianti: vai nu skolotājs strādā virspusēji un pavirši, vai uz izdegšanas un depresijas robežas.

R.Tīrumniece: Problēmas ir jāapzina un jāplāno risinājums, nav jāizliekas, ka to nav.

 

Autore: Ilze Brinkmane, žurnāls Skolas Vārds.

Foto: no I.Vilkārses un R.Tīrumnieces personīgā arhīva.

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?