Krīze ir iespēja iepazīt sevi un augt

18.09.2020

Ikviens no mums savā dzīvē ir saskāries ar lielākām vai mazākām krīzēm. Katrs no mums noteikti ir piedzīvojis situāciju, kad nekas neizdodas un pārņem sajūta, ka  nekam vairs nav jēga. Cilvēks vairs neuztver sevi kā atbildīgu par savu dzīvi un nespēj pieņemt lēmumus krīzes krustcelēs. Katra šāda situācija paver divus ceļus:  apzināties sevi par galveno savas dzīves noteicēju un piedalīties jaunas pasaules radīšanā, vai iznīcināt sevi un savu dzīvi.

Vārds “krīze” ir cēlies no grieķu valodas vārda ‘’krisis’’ un tam ir plaša nozīme. Tulkojumā no grieķu valodas ‘’krīze’’ nozīmē pēkšņu pārmaiņu, negaidītu pagriezienu, kaut ko nevēlamu, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Latviešu valodā vārds “krīze” nozīmē nozīmīgu brīdi, pagrieziena punktu, kas notikumu attīstību var iespaidot uz labu vai sliktu.  Jēdziens  ‘’krīze’’ ietver plašu nozīmju spektru. Ar vārdu „krīze” var saprast finansiālo, sociālo, politisko, ekonomisko, attiecību, kultūras, vērtību, pārtikas, ģimenes, dabas resursu un vecumposmu krīzi. Ķīnā ar vārdu „krīze" apzīmē „briesmu pilnu iespēju". Iespēju augt un attīstīties cilvēka personībai. Iespēju apzināties un izveidot reālu attieksmi pret dzīvi, iemācīties uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, izvēlēm un visu savu dzīvi. 

Viss, ko mēs sasniedzam vai nesasniedzam, ir mūsu domāšanas rezultāts.  Mūsu prāts var būt mūsu labākais draugs un ienaidnieks. Ja Tu visu laiku domāsi par problēmām secināsi, ka nekam citam neatliek laika. Prāts aizmirst lietas, kuras tu gribi, lai tas atceras, bet atceras lietas, kuras tu gribi, lai tas aizmirst.  Lielākā daļa no mums zina, ko vajag darīt, lai dzīvotu laimīgāku, veselīgāku un piepildītāku dzīvi. Problēma ir tajā, ka lielākā daļa no mums nerīkojas atbilstoši  tam, ko zina.

Pretošanās pārmaiņam ir sev piešķirtā laika izniekošana. Ietiepība un spītība, kā arī neelastība visbiežāk raksturo tos, kas nav pārliecināti par sevi, jūtas apjukuši un dziļi savā būtībā neuzticas sev. Pretošanās pārmaiņām šo stāvokli padara vēl negatīvāku. No tā ciešam ne tikai mēs paši, bet arī cilvēki mums apkārt.

Nedrošība, bailes, neuzdrīkstēšanās, savas pašvērtības neapzināšanās, daudzi no mums pretojas pārmaiņām un pat šķiet, ka dažiem labāk patīk ciest un justies nelaimīgiem, nekā kaut ko mainīt sevī un savā dzīvē. Daudzi ļauj bailēm un domām par neveiksmi valdīt pār savu dzīvi. Tā viņi samierinās ar dzīvi bez izaugsmes. Kāpēc pārdzīvot par lietām, kuras nevaram mainīt? Tai pat laikā mums ir iespēja mainīties, mainot savu domāšanu. Visu mūsu panākumu un ciešanu saknes ir mūsos pašos.  Mūsu  lielākais šķērslis ir šaubas par sevi.

Mūsu domas veido cilvēki, ar kuriem tiekamies, grāmatas, kuras lasām, vārdi, kurus izrunājam, kā arī mūsu apkārtējā vide.  Daudzi neapzinās savu iekšējo spēku. Iespējams, tāpēc ka trūkst pašpaļāvība vai pašcieņa, vai arī tāpēc, ka pārāk daudz raizējamies un baiļojamies, un tādā veidā nelietderīgi izniekojam savu laiku un enerģiju, jo īpaši apstākļos, kad mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem un virtuālās dzīves ‘’tūlīt un tagad’’ režīmā. Piemēram, tehnoloģiskais progress ir radījis "nepārtraukto pārbaudītāju"  cilvēku, kas visu laiku, gandrīz vai ar apsēstību pārbauda e-pastus, ziņojumus un sociālos tīklus.  Virtuālā dzīve, virtuālās attiecības utt.  Pētījumi liecina, ka cilvēki, kas visu laiku pārbauda sociālos tīklus, biežāk jūtas atsvešināti no ģimenes, pat atrodoties tai blakus. Cilvēkos virsroku gūst bailes no atstumšanas. Turklāt šie cilvēki arvien biežāk izvēlas nesatikt draugus un ģimeni klātienē, dodot priekšroku saziņai tieši internetā, jo tā jūtas drošāk. Arvien vairāk pētījumu secina,  jo vairāk laika cilvēks pavada sociālajos tīklos, jo vairāk palielinās risks saslimt ar depresiju. Tas, savukārt, rada jautājumu: vai nelaimīgi cilvēki biežāk lieto sociālos tīklus, vai arī tiem tiešām ir negatīva ietekme uz cilvēka pašsajūtu? Mūsdienu dzīve un jo īpaši ‘’dzīve virtuālajā pasaulē’’ palielina risku iegūt dažādas fiziskas un garīgas problēmas, taču, saglabājot līdzsvaru starp virtuālo tiešsaistes un reālo pasauli, iespējams uzturēt savu garīgo veselību kārtībā.

Kā mainīt savus dzīves ieradumus?

Ieradumi ir vārds, par kuru pēdējā laikā arvien biežāk esam sākuši aizdomāties. Mūsu ikdiena veidojas no ieradumiem. Ieradumi nav tikai tas, ko mēs daram, bet arī tas, ko nodomājam. Mēs varam  mainīt dzīves situāciju iznākumus, vien mainot savus ieradumus. Izklausās pavisam vienkārši?  Būtībā mūsu  dzīves kvalitāti veido izdarītās izvēles.  Mums visiem vienādi diennaktī tiek dotas 24 stundas, un lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, sāc uzņemties risku un darīt lietas, no kā Tu visvairāk baidies. Pārtrauc vadīt savas dienas, meklējot drošību un lielāku uzmanību pievērs iespējam.

Īstais noslēpums, gūstot varu pār savu dzīvi, ir koncentrēties uz būtiskāko, tāpēc attīsti gribasspēku un viss, kas notiek Tavā dzīvē, nonāks Tavās rokās. Literatūrā lieto terminu „coping", kas cēlies no angļu valodas vārda "cope" un nozīmē pārvarēt. Saturiskā ziņā šis vārds precīzāk atbilst  jēdzienam „pielāgoties.  Vajadzība pārvarēt kādu sarežģītu situāciju rodas tad, ja cilvēkam nākas saskarties ar jaunām prasībām un vecie, ierastie reaģēšanas veidi vairs nestrādā vai arī situācijā, kad cilvēks vairs nevar realizēt  atbilstoši savām vērtībām plānus, vēlmes un nodomus. Šādu situāciju apzīmēšanai bieži izmanto tādus vārdus, kā konflikts, stress, vai katastrofa. Galvenais situācijas pārvarēšanas uzdevums ir saglabāt cilvēka fizisko un emocionālo līdzsvaru. Līdzsvaru var saglabāt, divos veidos:  atrisinot situāciju vai mainot priekšstatu par to. 

Domājot un izsakot negatīvas domas, mēs tuvinām sevi neveiksmei, jo neveiksme ir negatīvas domāšanas sekas.  Negatīvās domas iznīcina pašapziņu un padara personu par apstākļu upuri, jo pasaule nav nekas cits, kā noskaņojuma un attieksmes atbalss. Dzīvojot ar negatīvām domām, negatīvās emocijas uz āru izlaužas garīgu un fizisku slimību veidā.  Aptuveni katram ceturtajam pasaules iedzīvotājam ir bijuši emocionālās veselības traucējumi, diemžēl ļoti bieži tie netiek diagnosticēti, tāpēc neseko nepieciešamā palīdzība. 

Pārmaiņas ved ārā no komforta zonas. Uztraukties par savām vājībām un tās apzināties ir cilvēcīgi. Dažiem tas dod stimulu kļūt labākiem, bet citiem liek justies vēl mazvērtīgākiem. Pārliecība ir visu panākumu pamatā. Pārliecībai, ka varam kaut ko paveikt, piemīt milzīgs spēks. Cilvēki, kuriem piemīt spēcīga ticība sev, jūtas brīvi no nemitīgām raizēm par to, vai atrodas īstajā vietā, no šaubām par savām spējām un bailēm par nākotni.

Uzraksti uz papīra savas problēmas vai bailes, jo vārdos formulētais  ir solis pretim risinājumam.  Pietiek ar vienu domu, ko izlasīji grāmatā vai dzirdēji kādā no sarunām, lai Tava dzīve sāktu mainīties. Tā vietā, lai savā prātā visu laiku domātu par savām dzīves problēmām un par to, ko nevari paveikt, labāk pievērsies visam tam, ko līdz šim dzīvē esi paveicis un sasniedzis.

Pārmaiņas sāc ar to, ka esi godīgs attiecībās un vispirms pats pret sevi un parūpējies, lai vide, kurā dzīvo, uzturies vai strādā, kļūtu labāka un sakārtotāka. Pētījumos ir secināts, ka veiksmīgi cilvēki izmaiņas savā dzīvē ir sākuši ar sapni, tāpēc sapņo! Pārvērt savu sapni par darbības plānu un mērķtiecīgu darbību rezultātā nonāksi pie mērķu sasniegšanas. Mērķu noteikšana un darbs pie to sasniegšanas ir pirmais solis, kas jāsper ceļā uz pārmaiņām.  Tādā veidā ātri vien pamanīsi uzlabojumus arī savā uzvedībā, rīcībā, sajūtās un domāšanā. Marks Aurēlijs reiz teicis: "Kad tu no rīta pamosties, padomā par to, ka atkal esi saņēmis dārgo privilēģiju būt dzīvam - elpot, domāt, baudīt un mīlēt!"

 

Tāpat kā ik dienu mazgājam rokas no netīrumiem, galvu varam attīrīt no negatīvām emocijām un atmiņām, uzmācīgām fantāzijām un citiem sārņiem.

 

Ir tikai viens cilvēks šajā pasaulē, kas var uzvest jūs uz panākumu ceļa- šis cilvēks esat jūs pats. Katram mums ir kāds talants, kas padara mūs īpašus. Cik daudz laika un pūles mēs ieguldām, lai attīstītu savus talantus? Tas nenozīmē, ka jāpamet viss, ar ko šobrīd nodarbojies. Vienkārši kļūsti pats par pārmaiņām, kuras visvairāk vēlies redzēt sev apkārt un pašam sevī.  Vēl viens būtisks iemesls mērķu izvirzīšanas iedarbīgumam ir tāds, ka tas palīdz iezīmēt mērķi, uz kuru doties. Atrodi savu aicinājumu. Skaidri definētu mērķu izvirzīšana iezīmē robežas, kuru ietvaros iespējams izdarīt gudrākas izvēles. Samazini visas blakus lietas un koncentrējies uz visbūtiskāko. Ja precīzi zināsi, kurp dodies, tad būs daudz vieglāk izvēlēties tās darbības, kas palīdzēs tur nokļūt.

Vai esi aizdomājies par kādu cilvēku vēlies kļūt?

Dziļi piepildīti un pašrealizējušies cilvēki izdara gudrākas izvēles. Mēs katrs dodamies uz savu galamērķi pa dažādiem ceļiem. Dzīvē nav neveiksmju, ir tikai mācības. Mērķu uzrakstīšana uz papīra padara skaidrus Tavus nodomus. Skaidrs plāns atbrīvo no izvēles mokām. Pārliecība, ka varam paveikt iecerēto, dod milzīgu spēku.  Diemžēl, saskaroties ar dažādām sarežģītām dzīves situācijām, daļa cilvēku zaudē ticību sev un kļūst negatīvi, tai pat laikā citus šādas situācijas padara stiprākus un dod viņiem motivāciju. Spēja sasniegt iecerēto lielā mērā ir jautājums par ticību sev un saviem spēkiem. Pārliecība ir visu panākumu pamatā. Mēs kļūstam labāki darot. Darot mēs kļūstam drosmīgi. Darot mēs kļūstam par savas dzīves noteicējiem.  

Sapņot ir lieliski, bet vienīgi ar sapņošanu vēl nepietiek, ir jārīkojas. Diemžēl liela daļa cilvēku pavada  savas dienas gaidot brīnumu. Sasniegumi ir rīcības sekas, nevis sapņošana par sasniegumiem.  Nav viegli kļūt par tādu personību, kāda vēlies būt. Viss sākas ar stipru vēlēšanos un apņēmību attīstīt savas stiprās puses. Izkopjot savas spējas, mēs izmantojam savus resursus un vēl vairāk atklājam savu slēpto ES, un vēl plašāks kļūst mūsu redzesloks un dzīve kļūst par nepārtrauktu attīstību un pašizaugsmi.  Ir būtiska atšķirība, vai esam kopā ar cilvēkiem, kuri mums tic, iedrošina un paslavē, vai cilvēkiem, kuri mūs tikai nonicina un cenšas salauzt.  

Katram, kas ienāk Tavā dzīvē, ir kāda mācība, ko sniegt, un stāsts, ko pastāstīt. No prastām viduvējībām izcilības  atšķir tas, kā viņi izlieto sev piešķirto laiku. Liela daļa no mums diemžēl dzīvo tā, it kā viņiem būtu neierobežots laiks, un tāpēc bieži visbūtiskākais tiek atlikts uz vēlāku laiku. Apzinies, cik svarīgs ir Tavs laiks, neiznieko to un izmanto sev atvēlēto laiku nodarbēm, kas ir tā vērtas. Organizē savu dzīvi tā, lai vari pievērsties tām lietām, kas Tev patīk un dari to sevis dēļ.

Pašdisciplīna ir veiksmīgas un jēgpilnas dzīves pamats. Bez pašdisciplīnas Tu nespēsi izvirzīt skaidrus mērķus un izlietot sev piešķirto laiku lietderīgi. Ja būsi stingrāks pret sevi, Tu sāksi dzīvot pārdomātāk saskaņā ar saviem noteikumiem, nevis vienkārši reaģējot uz visu, kas notiek apkārt kā gaisīga lapa, kas ūdenī peld tajā virzienā, uz kuru konkrētajā dienā to nes straume. Prasme ir nevis smagi strādāt, bet izmantot dzīves sniegtās iespējas, lai Tava dzīve sāktu mainīties.

Ir daudz cilvēku,  kas šķiet ambiciozi, bet tai pat laikā viņiem trūkst pašpaļāvība. Viņi gaida, ka kaut kas notiks, kāds ietekmīgs draugs palīdzēs iekārtoties darbā un sekmēs karjeras izaugsmi. Šādi cilvēki plūst pa straumi un ļoti vēlas  gūt panākumus, bet baidās. Visvairāk viņi baidās no grūtībām, jo tās prasa izturību šķietami nepārvaramu šķēršļu priekšā. Viņi dzīvo ar nekonkrētu ideju, ka kaut kur dzīvē kaut kas viņus gaida un tas kaut kā nejauši līdz viņiem nonāks, ja vien pietiekami ilgi gaidīs. Šis ir pašpaļāvības trūkuma spilgts piemērs - atkarība no ārējiem apstākļiem. Pašpaļāvības trūkums un ietekmēšanās no ārējiem apstākļiem ir traucējošs apstāklis jebkurai izaugsmei un sasniegumiem. Pārliecība par sevi un spējām stāties pretī jebkuriem dzīves izaicinājumiem, radīs aizrautību pilnveidoties kādā no jomām, kas katram no mums ir īpaši saistoša.

Viena no cilvēka vislielākajām vajadzībām ir ilgas būt saprastam un cienītam. Laika veltīšana otram cilvēkam parāda, ka tu augstu vērtē to, kas otram cilvēkam sakāms, un ka Tev vienkārši viņš rūp kā cilvēks. Iejūtības izrādīšana citiem liek arī Tev pašam justies labāk. Mazas lietas ir lielas lietas un dzīvē tās ienes vislielākās pārmaiņas.  

Jebkura krīze ir ne tikai apdraudējums, bet arī iespēja!  Krīze ir iespēja  augt profesionāli un labāk iepazīt pašiem sevi.  Izaugsme nenotiek bez krīzēm, taču katra krīze nenoved pie izaugsmes un evolūcijas. Viens no krīzes iziet stiprāks, cits salūst. Bailes aizstājot ar pozitīvu attieksmi un ticību sev un savām spējām, negatīvo domu vietā nāks pārliecība un arī profesionālā ziņā sekos pozitīvas pārmaiņas. Pārstājot baidīties un pretoties pārmaiņām, izraujamies no komforta zonas un  pie mūsu durvīm klauvē IESPĒJA. Virziens, kurp virzīties tālāk, ir mūsu pašu rokās. Mēs katrs esam savas dzīves noteicējs.


Sintija Bernava,
Biedrības ‘’Donum Animus’’ valdes priekšsēdētāja un ‘’Radošās darbnīcas’’ Bērnu slimnīcā vadītāja.

‘’Radošās darbnīcas’’ ir brīvprātīgo īstenotās izglītojoši-radošas aktivitātes Bērnu slimnīcas pacientiem un pacientu vecākiem. Iespēja sekot ‘’Radošās darbnīcas’’, kas norisinās Bērnu slimnīcā, Facebook: https://www.facebook.com/RadosasDarbnicasCreativeWorkshops/

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?