Notiekošo izglītībā nevaram vērtēt ar ikdienišķu redzējumu

23.03.2021

Ieilgusī attālinātā mācīšanās daudzos rada pārdomas, vai netiek zaudēta zināšanu un izglītības kvalitāte, tādēļ uz sarunu aicinājām Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas  departamenta direktoru Rolandu Ozolu. Dienests ir veicis kvalitatīvo izpēti, izmantojot akreditācijās iegūto informāciju un datus, kā arī turpina apkopot informāciju, kā tiek īstenotas attālinātās mācības. „Svarīgi ir saprast, ka patlaban ir krīzes situācija, nevis ikdienas mācību process. Notiekošo izglītībā nevaram vērtēt ar ikdienišķu redzējumu. Varam vien secināt, kam vairāk un kam mazāk izdodas pārvarēt dažādus izaicinājumus un problēmas,” atzīst R.Ozols.

Novērotais izpētes laikā

Kvalitatīvās izpētes laikā secināts, ka attālināto mācību norisi skolās var iedalīt 3 variantos – prasību izpildi īsteno minimāli, optimāli vai notiekošais būtiski sekmē izglītības kvalitāti. „Krīzes situācijā attālināto mācību kontekstā ir svarīgi, ka izglītības iestādes vadība veido savu mācīšanas un mācīšanās sistēmu un mērķtiecīgu pieeju izglītības satura apguvei. Tas nozīmē, ka ir definēts vienots sasniedzamais rezultāts, pielāgots mācību saturs un uzdevumi,” norāda  R.Ozols. Izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanā no dienesta puses tiek izmantotas tās pašas kvalitātes vērtēšanas metodes, kuras akreditācijās.

Nosacījumi, kas liecina par kvalitāti, ir vairāki. Skolēniem, vecākiem un pedagogiem ir sapratne par viņu lomu, ko un kā darīt, ja skolēnam nav izdevies tikt galā ar saviem darbiem. Tiek izmantotas pašu radītas daudzveidīgas nodarbības, skola spēj sniegt pedagogiem tehnisku atbalstu šādu nodarbību veidošanā. Pedagogi regulāri koordinē savu darbu, tāpat ņem vērā vecāku sniegtu atgriezenisko saiti. Skolēni apgūst prasmi strādāt patstāvīgi, bet vērtēšana ir pielāgota attālinātām mācībām.

Aktuāli paliek jautājumi par izglītības iestāžu kvalitatīvu programmnodrošinājumu, interneta kvalitāti un pieejamību dažādās vietās.  Izglītības kvalitātes kontekstā ir redzams, ka attālināto mācību rezultāti ir savstarpēji saistīti ar izglītības iestādes vadības profesionalitāti, tostarp vadītprasmi, pārmaiņu vadības un līderības prasmēm,  izglītības iestādes tehnisko nodrošinājumu, vecāku gatavību iesaistīties izglītības iestādes darbā un savu bērnu audzināšanā.

Jo īpaši krīzes situācijā svarīgi, lai jau sākumskolā skolēni pastiprināti apgūst tehnoloģiju lietošanu un patstāvīgās mācīšanās prasmes. Valsts izglītības un satura centrs izstrādājis  vairākas vadlīnijas mācību satura organizēšanai attālināti, kur pieejami dažādi ieteikumi skolām un pedagogiem darbam attālināto mācību laikā. Tiek nodrošināti arī tiešsaistes vebināri ar aktuālo informāciju, labas prakses piemēriem un ir iespējams uzdot arī sev interesējošus jautājumus.

Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors uzsver, ka, domājot par jaunā satura apguvi, attālinātās mācības kopumā sekmē izglītības kvalitāti, ja tās izmanto, lai attīstītu un pilnveidotu caurviju prasmes ‒ pašvadītu mācīšanos un digitālo pratību. Ar to palīdzību tiek pielāgota izglītības satura apguve, īpaši domājot par talantīgajiem izglītojamajiem, kā arī skolēniem ar mācību grūtībām, kad izglītības process var tikt personalizēts. Svarīgi, ka attālinātās mācības ir mērķtiecīgi plānotas to tēmu apguvei, kurām tās ir piemērotas, bet skolēni ir laicīgi sagatavoti pašvadītam mācību procesam, un viņiem ir pieejamas dažādas atgādnes darbam attālināti. Šobrīd redzam, ka skolas daudzpusīgi  izmanto platformas un dažādus digitālos rīkus, kuri ir paredzēti darbam attālināti, piemēram, uzdevumi.lv, soma.lv, Zoom, MS Teams, Google Classroom u.tml.

Risinājumi nevienlīdzības mazināšanai

Lai pilnvērtīgi strādātu attālināti, nepieciešams tehnoloģiju un programmatūras nodrošinājums, tāpat interneta pieejamība.

Interneta datu pārraides iespējas Latvijas skolās ir atšķirīgas, kas rada nevienlīdzīgu situāciju. Pozitīvs risinājums šajā ziņā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un sadarbības partneru parakstīts sadarbības memorands „Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai”, kuru parakstījusi IZM, Rīgas Tehniskās universitāte (RTU), sakaru operatori SIA „Tet”, VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), SIA „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT), SIA „Tele2”, SIA „Bite Latvija”, SIA „LinkIT/Dati grupa”, datu iekārtu ražotājs SIA „Mikrotīkls” un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

LPS organizētajā pašvaldību aptaujā  noskaidrojās, ka  aptuveni 300 skolām ir nepietiekams interneta ātrums, tāpēc sadarbības memoranda partneri ir vienojušies veikt nepieciešamos darbus maksimāli ātra un izmaksu efektīva interneta jaudas palielināšanai primāri šajās izglītības iestādēs.

Pēc IZM sniegtās informācijas, memorands paredz izveidot kopīgu darba grupu skolu datu pārraides iespēju pilnveidošanai, kuru koordinēs RTU Rīgas Biznesa skola. Partneri  sadarbībā ar skolām nodrošinās iespējami labākos risinājumus, kas paredz vairākas aktivitātes. Skolām būs iespējas nomainīt iekārtas un/vai mainīt tehniskos ātruma ierobežojumus. Nepieciešamības gadījumā, kur tas iespējams, tiks nodrošinātas iekārtas datu pārraides jaudas palielināšanai. Piemēram, sakaru operators „Tet” interneta ātrumu jau palielinājis Aizputes un Alsungas vidusskolām. Savukārt, interneta datu pārraides pakalpojumu sniedzējs SIA „LinkIT/Dati grupa” palielinājis interneta ātrumu Bauskas pilsētas pamatskolā, Pilsrundāles vidusskolā, Uzvaras pamatskolā un Griķu pamatskolā. Datu pārraides iekārtu ražotājs SIA „Mikrotīkls” skolām dāvinājis 745 iekārtas, kas nodrošina labākas datu pārraides iespējas.

RTU Rīgas Biznesa skolas pilotprojektā gūtie secinājumi un pieredze liecina, ka skolu interneta jaudas palielināšanu daudzos gadījumos iespējams panākt ar salīdzinoši nelieliem resursiem vai bez būtiskiem kapitālieguldījumiem. Atsevišķos gadījumos skolām ir nepieciešama pareiza iekšējo datu pārraides tīklu konfigurēšana vai papildu datu pārraides iekārtu uzstādīšana. Tāpat pieredze liecina, ka nereti nepieciešama arī ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp skolu, pakalpojuma sniedzēju, pašvaldību, iekārtu ražotājiem un citiem partneriem efektīvākas datu pārraides iespēju nodrošināšanai.

IZM ziņo, ka līdz marta beigām izvirzīts mērķis vēl 150 skolām palielināt interneta datu pārraides ātrumu. RTU RBS studentu projekta grupa ir izveidojusi īpašu interneta vietni https://skoluinternets.lv/, kur saziņas platformā skolām ir iespējas risināt dažādus jautājumus, lai uzlabotu interneta ātrumu un pieejamību, kā arī pieteikt vajadzības jaudīgākam internetam. Interneta vietne ikvienam interesentam sniedz iespējas ar interaktīvas kartes palīdzību iepazīties, kāds un cik jaudīgs interneta pieslēgums šobrīd tiek nodrošināts konkrētā skolā.

Turpinās arī darbs pie LVRTC projekta par elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošanu tajās lauku teritorijās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko trīs gadu laikā neplāno sniegt interneta pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem („baltās teritorijas”). Projekta laikā vairākām vispārējās izglītības iestādēm paredzēts izbūvēt “vidējās jūdzes” optiskā tīkla infrastruktūru.

Vadītāju prasmes vadīt un plānot

IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors R.Ozols norāda, ka kopš pavasara ir pieaugusi gan skolotāju, gan skolēnu digitālā pratība. Covid-19 pandēmija un izraisītā krīze  šajā jomā sekmējušas lielu lēcienu un mainījusi izglītības vidi kopumā.

„Tomēr ir jautājums, kāds katrā skolā un ģimenē ir nodrošinājums ar dažādām viedierīcēm un citiem instrumentiem, lai visi varētu iesaistīties attālinātajās mācībās.

Otra svarīgākā tēma ir izglītības iestādes krīzes vadības prasme. Tas nozīmē izstrādāt skolas pieeju sadarbībai  ar vecākiem, palīdzēt izprast attālināto mācību atšķirīgās iezīmes no klātienes mācībām un nodrošināt atbalstu, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Tāpat izglītības iestādē jāveido sava iekšējā sistēma, kā strādāt šajā krīzes situācijā, jo katrai skolai ir citādāka situācija ar pedagogu nodrošinājumu, ar tehnisko nodrošinājumu un ar ģimeņu iespējām sniegt atbalstu saviem bērniem. Ja skolas vadītājs tikai gaida, ka kāds no ārpuses pateiks, kā to darīt, tad īsta risinājuma nebūs,” stāsta R.Ozols. Viņš secina, ka diemžēl ne mazums ir direktori, kuri mēdz nogaidīt,  no vienas nedēļas uz otru cerot, ka mācības tūlīt atsāksies klātienē, un tas pazemina izglītības kvalitāti.

Patlaban spilgti atklājas vadītāju prasme vadīt, organizēt un plānot. Būtiska ir pedagogu sadarbība mācību satura plānošanā. Ja tas notiek, tad nerodas pārslodze. Piemēram, izveidota google doc. izklājlapa, kur skolotāji ieraksta, ko dara un darīs. Lielajās skolās tas palīdz orientēties, vai kaut kas nedublējas, vai kādam skolotājam nav pārāk liela slodze. Mazākajās skolās to var darīt tāpat vai arī pārrunāt tiešsaistes sanāksmēs.

Veiksmīgāk ar visu tiek galā skolas, kuras atteikušās no kātienes stundu saraksta. Citādi mācību process ir sadrumstalots, tiešsaistes stundu vienā dienā ir pārāk daudz,  un tas atstāj negatīvu ietekmi arī uz veselību u.tml. Ieteicams ir veidot bloku stundas, piemēram, vienā no tām nodarbība notiek tiešsaistē, bet otrās stundas laikā skolēni mācās patstāvīgi.

Vērtēšana un atgriezeniskā saite

R.Ozols norāda, ka patlaban ir svarīgi pielāgot vērtēšanas sistēmu attālinātajām mācībām, jo klātienes pārbaudes darbu formas ne vienmēr ir efektīvas. Šobrīd ir grūti konstatēt, vai uzdodot ierastos pārbaudes darbus, skolēni reāli atklāj savas zināšanas. Tomēr svarīgi arī tagad nodrošināt kvalitatīvu atgriezenisko saiti skolēniem. „Viena no problēmām ir fakts, ka daļa pedagogu atgriezeniskās saites sniegšanai turpina izmantot tikai saraksti e-pastā ar katru bērnu. Ja tādā veidā atbild ap 200 skolēniem, tad neapšaubāmi veidojas pārslodze. Runājot ar pedagogiem, varam redzēt, ka viens no cēloņiem, kādēļ izvēle joprojām ir par labu e-pastam, nevis, piemēram, google.doc formai, ir nepieciešamība pilnveidot pedagogu digitālo pratību,” stāsta R.Ozols. Daudz jēgpilnāk šajā situācijā būtu izmantot iespēju informāciju apkopot  google.doc. formā, kurā skolēni iesniedz atbildes, bet skolotājs sniedz mutisku atgriezenisko saiti ZOOM platformā. Ja kādam radušās grūtības, tad ir pieejamas individuālās konsultācijas attālināti vai klātienē.

Departamenta direktors uzsver, ka ir jāievēro un jāplāno laiks, kad notiek saziņa. Nav pieļaujams, ka skolotājs strādā visu diennakti. „Daudzi skolotāji pavasarī izdega, jo centās katram atbildēt e-pastā vai sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem WhatsApp un citās vietnēs arī vēlās vakara stundās. Savukārt skolas vadībai ir jānosaka darba laiks, kad pedagogs ir sasniedzams un par to jāinformē vecāki. Būtiski ir dot pedagogiem laiku atpūtai,” teic R.Ozols.

Nereti skolēniem rodas grūtības pieslēgties tiešsaistēm vai skolai nav informācijas, kāpēc viņi nepieslēdzas un nepiedalās mācībās, neizpilda uzdoto. Dažkārt arī vecāki neko neziņo un ar viņiem sazināties nav iespējams. Pēc dienesta domām, šādās situācijās palielinās atbalsta personāla loma un starpinstitucionālās sadarbības loma vietējā pašvaldībā, jo situāciju, kad skolēns ilgstoši nav piedalījies attālinātajās mācībās nedrīkst ignorēt.

Par mācību satura apjomu

„Ar vārdiem „izglītības kvalitāte” mēs nedomājam tikai zināšanas, bet, atbilstoši šobrīd Saeimā sagatavotajiem Izglītības likuma grozījumiem, tas ir noteikts kritēriju kopums, kas ļauj izvērtēt, vai izglītības sistēma strādā efektīvi. Ja vecāki uztraucas, vai viņu bērni apgūst līdzvērtīgā apjomā mācību saturu, tad jāņem vērā, ka nenoliedzami apjoms ir mazāks par vismaz 30 %. Mazākiem bērniem mācību satura apguves procenti būs vēl mazāki, jo nav pietiekami apgūtas pašvadītās mācīšanās prasmes,” skaidro R.Ozols un piebilst, ka pirmklasniekiem pats svarīgākais ir iemācīties mācīties, ko, protams, vislabāk var apgūt mācībās klātienē.

Viņaprāt, saturs ir būtisks, bet patlaban daudz nozīmīgāki ir audzināšanas aspekti, īpaši jaunu ieradumu veidošana, ko ļauj paveikt tieši attālinātās mācības, piemēram, prasme plānot savu laiku, veidot savu dienas režīmu, attīstīt iekšējo motivāciju mācīties utt. Savukārt vidusskolēniem laiks mācību satura apguvei šobrīd ir pieaudzis, jo daudz vairāk jāapgūst patstāvīgi. Daļa vecāko klašu skolēnu atzīst, ka vairāk iegūst mācoties attālināti, bet daļa, ka tas ir apgrūtinoši.

Sadarbība ar vecākiem

Uz vaicājumu, kā IKVD reaģē gadījumos, ja vecāki ir pārliecināti, ka skolā mācību process netiek organizēts pietiekami kvalitatīvi, R.Ozols atbild, ka dienestā var vērsties rakstiski vai mutiski lūgt atbalstu un jautājumu izskata. Ir gadījumi, kad bažas un rūpes neapstiprinās vai arī vispirms nav meklēta iespēja sadarbībai ar skolu. Tāpat nākas saskarties ar problēmu, ka skola vai vecāki ne vienmēr vēlas sadzirdēt viens otru. Tas noved pie tā, ka skola mēdz ignorēt vecāku sniegto atgriezenisko saiti vai arī skolai nākas saskarties ar to, ka vecāku ambīcijas konkrētos gadījumos nav pamatotas un tās nav iespējams apmierināt. Tā visa rezultātā rodas konflikti, kuru risināšanā iesaistās arī kvalitātes dienests.

 „Skolas strādā un risina šos jautājumus, varbūt ir situācijas, kur viss nenotiek tik ātri, kā vēlētos, bet kopumā visas puses cenšas un dara labāko, kas pašlaik ir iespējams. Vēlreiz uzsveru, ka patlaban esam krīzes situācijā, kura kļuvusi par ikdienu,” teic R.Ozols.

Novērotās blakus parādības

Jauniešiem novērota pastiprināta trauksmes un baiļu sajūta. „Traucē apstāklis, ka jaunieši neizprot, kurai informācijai var un kurai nevar uzticēties. Īpaši, ja runa ir arī par koronavīrusa izraisīto infekcijas slimību Covid-19. Ja atrodas skolā klātienē, tad par neskaidro uzreiz var uzdot jautājumu, bet tagad daudzi paliek vieni ar jautājumiem, kam nav rasta atbilde. Vēl spriedzi uztur sociālie tīkli,” skaidro R.Ozols.

Tāpat zināmu trauksmi un nemieru rada, ja nav zināms mācību plāns ilgākam laikam, bet, piemēram, tas ir tikai nākamajai dienai. Traucē neziņa, vai uzdoto paspēs izpildīt u.tml.

Nav noslēpums, ka dažādie ierobežojumi izraisa arī papildu konfliktus ģimenēs.

Problēmu risināšanai ir jāpiesaista atbalsta personāls – gan skolas psihologs, gan sociālais pedagogs. Departamenta direktors atzīst, ka veiksmīgāk atbalstu izdodas sniegt lielākajās pašvaldībās, kur ir lielāka finansiālā rocība un tādējādi tiek nodrošināta lielāka atbalsta personāla pieejamība.

 

Autore: Ilze Brinkmane, e-žurnāls Skolas Vārds

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?