Šodienas skolēnu rezultāti ir sekas nepaveiktajam pirms 15 vai 20 gadiem

07.02.2020

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šī brīža rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi, norāda izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Runājot par to, vai eksāmenos un izglītības procesā kopumā nepieciešamas izmaiņas, viņš uzsver – tagad vai nekad, norādot, ka ar labo gribu vien nepietiks, būs vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai ieceres mācību satura pārmaiņās būtu nodrošināta arī ar nepieciešamiem resursiem gan esošo pedagogu profesionālajā pilnveidē un jaunu skolotāju piesaistē, gan mūsdienīgas mācību vides izveidē katrā klasē.

Cik pārdomāta ir bijusi Latvijas izglītības nozares attīstība?

Zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē nav tāpēc, ka mūsdienu bērni būtu slinkāki vai nevēlētos mācīties. Jā, katra nākamā paaudze cilvēces attīstībā allaž ir nākusi ar jaunu pieredzi. To vislabāk izjūt pieredzējušie sākumskolas skolotāji. Un tie no viņiem, kas ir augstas raudzes profesionāļi, vienmēr, iepazīstot savu nākamo 1. klasi, ir gatavi jaunam, aizraujošam mācību ceļojumam. Un, ja šobrīd mēs redzētu, ka esošos augstas raudzes pedagogus papildina nākamā aizrautīgā jauno skolotāju paaudze, patiesi varētu cerēt uz izglītības kvalitātes attīstības nepārtrauktību.

Diemžēl tā nav un tāpēc ir jāsecina – līdzšinējā izglītības nozares attīstība nav bijusi pārdomāti vadīta, jo pirms divdesmit vai vairāk gadiem profesionālu pedagogu sagatavošana nebija viena no valsts prioritātēm. Turklāt tie, kas apguva šo sabiedrības attīstības arodu, arvien biežāk izvēlējās savu karjeru neturpināt nozarē. Šodienas rezultāts ir sekas ilglaicīgai pašplūsmai.

Skolēni zina faktus, bet nedemonstrē dziļāku izpratni

Tā secina profesionāļi, kas analizē eksāmena rezultātu. Centralizētajiem eksāmeniem ir būtiska loma izglītības procesā – tie kalpo ne tikai kā vienots mērīšanas rīks, bet arī kā avots analīzei par iepriekšējo gadu rīcības pareizību. Tas uzliek augstu atbildības latiņu, saskaņot iepriekš izvirzītās prasības izglītības standartos un mācību metodikā, kad skolēni uzsāk priekšmeta apguvi, un pārbaudāmo zināšanu un prasmju kopumu, ko vērtē eksāmena brīdī. Apzināsimies, ka tas ir 12-14 gadu cikls. To, ko vērtējam 2019. gada eksāmenā, skolēns apguvis kopš 2005. vai 2006. gada, kad sāka apmeklēt obligāto pirmsskolas izglītības posmu. Kvalitatīviem mērķtiecīgas rīcības lēmumiem ir nepieciešami tikpat kvalitatīvi mērījumu dati. Mūsu līdzšinējā 28 gadu pieredzē nav uzskatāmu apliecinājumu, ka valstiski būtu veikta datos balstītu lēmumu pieņemšana mācību satura un mācību metodikas attīstībā. Vairāk ir dominējusi fragmentāra vēlme reaģēt uz faktu konstatāciju, meklējot īstermiņa risinājumus.

Līdzšinējā centralizētā eksāmena uzskatāms trūkums ir tas, ka skolēniem ir dažādu mācību stundu skaits attiecīgajā priekšmetā, bet eksāmenā visi tiek mērīti pēc vienas skalas. Pat, ja pieņemam, ka eksāmens tiek izmantots kā iestāšanās slieksnis augstskolā, rezultāts var izrādīties mānīgs. Vai tad augstskolai potenciāli perspektīvāks nav vidusskolas absolvents, kurš ar 25% mazāku apguvei atvēlēto mācību stundu laiku, kā tas ir specializētajās ģimnāzijas, ir uzrādījis, piemēram, tikai par 10% vai 15% zemāku rezultātu? Priecē, ka jaunās iecerētās izglītības satura un pārbaudījumu pārmaiņas paredz arī eksāmenu diferenciāciju pēc stundu skaita. Būtiski, lai lēmumu pēctecībā izmaiņas pārbaudījumos neapsteidz izmaiņas mācību procesā.

Nedaudz virs OECD vidējā līmeņa

PISA (Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programma) pētījums liecina, ka matemātikas apguvē esam pavisam nedaudz virs OECD vidējā līmeņa (vidējais rādītājs ir 489, savukārt Latvijas – 496). Latvijā ir vairākkārt akcentēts, ka tikai aptuveni 8% skolēnu matemātikā sasniedz 5. līmeni (OECD vidējais rādītājs ir 11%, savukārt atsevišķās Ķīnas provincēs vai Singapūra šis rādītājs ir attiecīgi 44% un 37%). Tomēr valsts attīstībai vienlīdz būtisks uzdevums ir  ne tikai ievērojami palielināt skaitu, kas sasniedz augstāko līmeni, bet gan vēl vairāk mazināt to skolēnu skaitu (17%), kas 15 gadu vecumā nespēj uzrādīt matemātikas zināšanas un prasmes augstāk par pirmo līmeni. Sasniegumi veidojas pakāpeniski - tikai stabili apgūstot pamatus, iespējams veidot aizvien augstākus rezultātus. Svarīgi ir ievērot pēctecību – pie salīdzinoši zemiem rezultātiem 9. klasē mēs nevaram gaidīt labus rezultātus 12. klasē.

Pārdomāta rīcība tagad vai dziļa krīze drīzumā

Šobrīd ir sperti vairāki “pirmie soļi” un konstatētas problēmas, tomēr ir būtiski nekavēties ar turpmākajām darbībām. Uz jebkuru situāciju izglītības nozarē jāraugās 15 – 20 gadu ciklā. Veicot preventīvas darbības tagad, rezultāti nebūs uzreiz, tomēr arī ilgāk kavēties nedrīkst. Visām izmaiņām jābūt mērķtiecīgām, lai tās tiešām nestu progresu. Arī izglītības standartu pārskatīšana vērtējama kā ļoti pozitīvs solis, tomēr labie nodomi un izmaiņas nedrīkst palikt tikai dokumentu līmenī. Nepieciešama reāla rīcība katrā skolā, katrā klasē, turklāt pēctecīgi, sākot no pirmskolas un sākumskolas.

Ar labu politisko dokumentu vien nepietiks

Nenoliedzot rūpīga visas izglītības nozares attīstības dokumenta nozīmi, ierobežotu cilvēku un finanšu resursu apstākļos būs svarīgi spēt vienoties par prioritātēm un darbību secīgumu. Jau šobrīd   Latvijā ir redzamas divu krīžu pazīmes. Pirmkārt, augstas raudzes profesionālu pedagogu īpatsvara samazināšanās gadu no gada un viņu ikdienas pārslodze, kā arī jaunās pedagogu paaudzes mazskaitlīgums un negatavība darbam paaugstinātas spriedzes apstākļos. Otrkārt, fiziskā un emocionālā skolu mācību vide, par kuras veselīgumu esam satraukti arvien vairāk. Steidzami nerisinot šīs divas ikvienai Latvijas ģimenei tik svarīgās ikdienas rūpes par savu bērnu drošību, veselību un nākotnes perspektīvi, sabiedrībā kopumā arvien izteiktāka kļūs neapmierinātībā ar valsts un pašvaldību sniegto izglītības pakalpojumu.

Veselīga un mūsdienīga mācību vide

Esošo skolotāju pārslodzi var mazināt, stiprinot psiholoģiskā un sociālā atbalsta dienestu skolās, kā arī skolotāju palīgus sākumskolas un pamatskolas posmā. Lai pedagogam nav jāizvēlas – palīdzēt skolēnam, kam šajā brīdī ir nepieciešama īpašas atbalsts, tādā veidā novēršoties no pārējiem. Ja klasē ir vismaz divi pedagogi (vai pedagogs un palīgs), būs iespējams panākt labu mācīšanos visā klasē, nevis tikai dažus izcilniekus. Turklāt abiem pedagogiem nemaz nav jābūt matemātikas speciālistiem. Ja skolotāja un skolēnu rīcībā ir izglītības tehnoloģijas, kuru prasmīgu izmantošanu jaunās vielas apguvē vai tiešsaistes diagnostikā ir apguvušas abas puses, tas ne tikai efektivizētu mācību laiku, bet samazinātu skolotāju pārslodzi rutīnas darbu izpildē. Un ja vēl šāds, savstarpējā dažādu paaudžu cieņā, notiekošs zināšanu un prasmju apguves process notiek telpā, kura nav saules vai neregulējamas apkures piekarsēta un vēl ar klusu svaiga gaisa pieplūdi, mācību sasniegumi neizpaliks. Par to liecina atsevišķi labās prakses piemēri, bet mēs taču vēlamies, lai tā būtu arī mana bērna klasē, proti, katrā Latvijas klasē.

Veselīga un mūsdienīga mācību vide sabiedrībā, kurā ir cieņpilna attieksme vienam pret otru, un ne tikai starp skolēniem un skolotājiem, bet arī starp skolotajiem un vecākiem, ir arī būtisks priekšnoteikums, lai uz skolotāja profesiju kā savas karjeras izaicinājumu tuvākā un tālākā nākotnē ik gadu raudzītos vismaz 1000 jaunu puišu un meiteņu, kas velētos kļūt par labākajiem skolotājiem pasaulē.  Būsim izlēmīgi, koncentrēsimies uz būtisko un mēs to noteikti sasniegsim!

Autors: Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?