Stiprināsim skolu direktorus

11.10.2021

Mācību gada sākums ierasti ir laiks, kad daudz un plaši tiek runāts par pedagogiem, analizējot profesijas priekšrocības un izaicinājumus, taču katrā skolā ir ne tikai skolotāji, bet arī citi, bez kuriem nav iedomājama skolas ikdiena un izglītības sistēma. Tostarp arī skolu direktori, kuriem ir plašs atbildības loks. Neierastie apstākļi, kas radušies pandēmijas ietekmē, pedagogu trūkums un citas lietas mudina meklēt risinājumus, kā stiprināt un atbalstīt skolu direktorus. Spēcīgs skolas direktors nozīmē ne tikai saliedētu kolektīvu, bet arī mācību vides un kvalitātes uzlabošanos.

Visa informācija vienkopus

Latvijā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas, kas apvieno skolu vadītājus. Papildus tam palīdz un informāciju sniedz arī Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs un Izglītības kvalitātes valsts dienests. Kopumā raugoties, informācijas klāsts ir ļoti plašs. Pandēmijas laikā informācijas avotu klāstu papildinājušas arī ziņas no Slimību profilakses un kontroles centra. Lai atvieglotu skolu direktoru darbu un dažādu risinājumu atrašanu padarītu operatīvāku, būtu vērtīgi padomāt par platformu, kurā skolu vadītāji vienkopus varētu atrast visu nepieciešamo informāciju. Īpaši aktuāli tas būtu jaunajiem direktoriem, jo ne vienmēr ir skaidrs, kur zvanīt un uzdot interesējošos jautājumus.

Attīstīt vadības, komunikācijas un digitālās prasmes

Lielā daļā skolu tiek īstenots mentorings pedagogiem, kad jaunie skolotāji tiek ievadīti mācību darbā. Manuprāt, šāds atbalsts būtu vērtīgs arī direktoriem. Piesaistot augstskolu un universitāšu mācībspēkus, būtu iespējams organizēt apmācības un mentoringu gan jaunajiem direktoriem, gan tiem, kuri amatā ir ilgstoši, jo šī viennozīmīgi ir joma, kurā jāmācās visu laiku. Jāņem vērā, ka direktors ir vadītājs un, jo spēcīgāks un zinošāks vadītājs, jo stiprāka komanda. Kādas prasmes būtu svarīgi pilnveidot? Vadības prasmes, līderismu, laika plānošanu, uzdevumu organizēšanu, projektu vadību, komunikācijas un digitālās prasmes u.tml. Ļoti vērtīga būtu arī pieredzes apmaiņa ārvalstīs – Erasmus+ vai citu programmu ietvaros, ministrijas vai nevalstisko organizāciju rīkoti pieredzes braucieni, kas palīdzētu paplašināt redzesloku un izrauties no rutīnas.

Skolu direktoru domubiedru grupa

Labas idejas rodas diskutējot un apmainoties pieredzē, tāpēc Neatkarīgā izglītības biedrība ir izveidojusi skolu direktoru domubiedru grupu jeb klubu, kura mērķis ir pozitīvas enerģijas, domu un ideju apmaiņa. Lai ikdienas rutīna nenoslāpētu idejas skolu un izglītības nozares attīstībai, plānojam regulāri tikties un aicinām arī direktorus, kuri nav biedrībā. Esmu droša, ka ir skolu vadītāji, kuri nevēlas pievienoties dažādām organizācijām, bet vēlas tikt uzklausīti un sadzirdēti.

Būt atvērtiem atbalstam

Šobrīd daudz tiek diskutēts par direktoru vērtēšanu un to, cik bieži tā nepieciešama. Uzskatu, ka nav būtiski, vai direktoru vērtē reizi trijos vai sešos gados, ja paralēli tiek sniegts atbalsts, vērtīga informācija un apmācību iespējas. Būtiski ir arī skaidri definēt, kas tiek sagaidīts no skolas vadītāja. Tas palīdzēs katram direktoram izvērtēt, kādas kompetences nepieciešams pilnveidot. Protams, nekas no minētā nebūs iespējams, ja paši skolu vadītāji nebūs tam atvērti, tāpēc ir svarīgi, lai arī mēs paši nebaidītos un nekautrētos lūgt palīdzību. Atmetot teicamnieku sindromu un bailes kļūdīties, saņemot atbalstu un īstenojot aktīvu sadarbību ar ministriju un citām nozares iestādēm, kopīgiem spēkiem spēsim stiprināt skolu direktoru institūciju.

Inguna Granta, RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktore.

 

Komentēt:

Pieteikšanās bezmaksas vebināram «Skolotājs — vēstnesis zaļākai nākotnei» (20. oktobris, plkst. 10:00)