Izglītības eksperte: Labākas prasmes digitālajā vidē ir skolēniem no ģimenēm ar augstāku sociālekonomisko statusu

21.09.2021

Labākas prasmes digitālajā vidē ir skolēniem no ģimenēm ar augstāku sociālekonomisko statusu, kas norāda uz nevienlīdzības problēmu, 21. septembrī  Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē cita starpā atzīmēja "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja, izglītības jomas eksperte Zane Oliņa.

"Skola 2030" satura ieviešanas vadītāja norādīja, ka viens no izaicinājumiem audzēkņiem ir prasme atšķirt faktus no viedokļiem, tāpat pašlaik arī nav arī pietiekama skolotāju sagatavotība. Nepieciešami kvalitatīvi jauniešus iesaistoši materiāli un investīcijas skolotājos, norādīja Oliņa uzsverot, ka ir svarīgi, vai skolā ir tradīcija plānot digitālo prasmju attīstību.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis  pauda, ka skolēni šādai jaunajai pieejai varētu būt vairāk gatavi, nekā skolotājs, kurš savu priekšmetu ir pasniedzis desmit līdz trīsdesmit gadus. Tāpēc ir svarīgi, lai arī skolotāji iegūtu pietiekošas zināšanas, kas ļautu kvalitatīvi prasmes digitālā vidē nodot audzēkņiem, uzsvēra politiķis.

Deputāts Edvīns Šnore norādīja uz risku, ko rada tas, ka Krievijas valsts medijos tiek "grūsta liela nauda", lai sasniegtu arī auditoriju Latvijā. Jautājums, vai ar skolēniem tiek pārrunāta informācija par, piemēram, tikko notikušajām vēlēšanām Krievijā un vai tām var uzticēties, izrietēja no Šnores paustā. Oliņa pauda cerību, bet negarantē, ka atbilstoši izglītības standartam skolās tiek runāts par šo tēmu kā par politikas aktualitāti.

Jomas eksperte arī skaidroja, ka pašlaik skolēniem tiek mācīts par to, kā nonākt līdz patstāvīgiem spriedumiem, lai pilnvērtīgi piedalītos sociālajos procesos. Audzēkņiem māca, kā vērtēt, kas ir informācijas radītājs, kāpēc attiecīgā informācija "ir atnākusi pie manis" un kādēļ kāds varētu manipulēt saistībā ar informācijas sniegšanu. Tiek mācīta kritiskā domāšana, tajā skaitā avotu ticamību, salīdzināt dažādus avotus.

Oliņa uzsvēra, ka jānovirza daudz lielāki resursi, lai uzlabotu skolotāji prasmes. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Viktors Kravčenko apakškomisijas sēdē cita starpā norādīja, ka ir secināts, ka, ja skolēniem tiek piedāvāts iegūt informāciju no vairākiem avotiem, daļa audzēkņi tomēr izvēlas iegūt informāciju no viena avota. Viņš atzīmēja, ka šajā jautājumā būtu jāveicina dažādas uzticamu informācijas avotu izmantošana.

LETA informācija

Komentēt:

Pieteikšanās bezmaksas vebināram «Skolotājs — vēstnesis zaļākai nākotnei» (20. oktobris, plkst. 10:00)