IZM apņēmusies rast risinājumus labākai izglītības nodrošināšanai bērniem ar speciālām vajadzībām

08.09.2021

Lai bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošinātu pieejamu un viņu spējām atbilstošu izglītību, tuvākajos gados Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmusies rast risinājumus speciālās izglītības sistēmas uzlabošanai, 8. septembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces  padomnieks juridiskos jautājumos Jānis Ozols. 

Ministres padomnieks pauda, ka Valsts kontroles (VK) ziņojums "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" kārtējo reizi parāda, ka sistēma spēj strādāt formāli, teorētiski, sasniedzot kaut kādus risinājums bez iedziļināšanās problēmām. VK atzinumi IZM ir noderīgi, un ministrija ir saskaņojusi ar VK rīcības plānu un grafiku, kā arī sākusi darbības, lai sistēmu mainītu un uzlabotu.

Vienlaikus politiķis norādīja, ka ilgstoši institūcijas nav spējušas savstarpēji sadarboties. Tāpēc, lai radītu lielāku pārraudzību šajā jautājumā, IZM strādā pie pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta izveides.

Runājot par internātiem, Ozols atzina, ka plānotās izmaiņas un sistēmas pārveide izsauks "daudz subjektīvu emociju". Sistēmas disfunkcijas pārtraukšana būs "sāpīga", jo ministrija neplāno "slēpt galvu smiltīs". Tā vietā ministrija turpinās strādāt, lai rastu risinājumus, kas ir par labu bērniem ar speciālām vajadzībām. "Ieviešot sistemātikas pārmaiņas, mēs nedrīkstam aizmirst, kāpēc šī sistēma tika izmantota nepareizajiem mērķiem. IZM to ir apzinājusi un darbi ir uzsākti," sacīja Ozols, piebilstot, ka uzmanību vērsīs arī individuālas pieejas nodrošināšanai.

Viņš atzīmēja, ka sistēmas pārmaiņas mērķis ir pēc iespējas ātrāk atpazīt bērna traucējumus un palīdzēt ar speciālās izglītības programmām jau agrīnā stadijā. Tāpat nozīme būs tam, ka šo palīdzību bērns varēs saņemt savā pašvaldībā, pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai vai skolā. Izmaiņas notiks līdz 2023.gada oktobrim.

IZM pārstāvim par pārmaiņām speciālās izglītībā pievienojās arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Viņa norādīja, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, jo garās rindas uz pedagoģiski medicīnisko komisiju ir neadekvāti ilgas, un šī problēma ir manīta divus gadus. Kamēr bērni gaida rindā, lai viņiem ieteiktu piemēroto izglītības programmu, tikmēr viņi turpina mācības neatbilstošā programmā. Tiesībsarga biroja pārstāve uzstāja, ka nopietni jāvērš uzmanība papildus finansējuma rašanai, lai celtu šo komisiju kapacitātes un mazinātu rindas gaidīšanas ilgumu.

Tiesībsarga biroja ieskatā būtiska nozīme ir arī uzraudzībai. Proti, ir virkne speciālo izglītības programmu, kuras gadiem nav pārskatītas, vai tās tiešām nodrošina bērnam ar speciālām vajadzībām nepieciešamo izglītību. Kā stāstīja Grāvere, pēc tam, kad komisija sniegusi ieteikumu par piemēroto mācību programmu, kas it kā sniedz nepieciešamo izglītību šiem bērniem, rezultātā izrādās, ka bērns mācās vispārējās izglītības programmā, kur speciālās vajadzības netiek nodrošinātas. Tāpēc Tiesībsarga biroja eksperte uzskata, ka pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests būtu labs guvums arī programmu uzraudzībai.

Ņemot vērā, ka no 1.jūlija Latvijā ir stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), nākotnē mainīsies arī pedagoģiski medicīnisko komisiju skaits. Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka komisijas pārstāvjiem skaidroja, ka līdz jūlijam Latvijā bija 56 pašvaldību komisijas, taču pēc ATR komisiju skaits būtiski samazināsies. Savukārt valsts pedagoģiski medicīniskā komisija saglabājas kā IZM struktūrvienība.

Pēc viņas sacītā, valsts komisija sniedz metodisku atbalstu pašvaldību komisijām. Tām nav ne kontroles, ne uzraudzības deleģējums, kā arī komisijas tiekas reizi vai vairākas reizes mēnesī pienākumu veikšanai. Iemesls šādam darba modelim ir tāds, jo komisijas nav pastāvīgas darba vietas, tāpēc, ņemot vērā kapacitātes apjomus, bērniem nākas gaidīt garās rindās. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmanis norādīja, ka šāda situācija ir dīvaina.

Savu sašutumu par speciālās izglītības nodrošināšanu pauda arī biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis. Viņš norādīja, ka sistemātiskās kļūdas rada problēmas gan skolām, gan ģimenēm. Viņš uzsver, ka problēmjautājumu sakārtošana nepieciešama arī profesionālā izglītībā, lai bērns ar speciālām vajadzībām spētu iegūt tādu izglītību, kas tam interesē. Šobrīd bērni ar speciālām vajadzībām var apgūt prasmes ēdināšanā un kokapstrādē. Grāvis norādīja, ka tas ir "abnormāli". Viņš aicina IZM rast risinājumu, lai šie bērni arī varētu saņemt pienācīgu izglītību un lai tie var augt par pilntiesīgiem valsts iedzīvotājiem.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja, ka speciālās izglītības nodrošināšana bērniem ar īpašām vajadzībām klibo, jo nav ne finansējuma, ne cilvēkresursa. Viņa uzskata, ka reformas nevar sākt, ja nav paredzēts atbilstošs finansējums. Kā stāstīja Vanaga, iztrūkums ir ne tikai speciālās izglītības pedagogu skaitā, bet arī sociālo pedagogu, atbalsta personāla un arī psihologa skaitā. 

LIZDA viedoklim par finansējuma trūkumu pievienojās arī Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš uzsvēra, ka skolas aizvēršana nebūs risinājums, jo problēma ir finanšu iztrūkumā. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā gan valstij, gan pašvaldībām ir jāsadarbojas, lai radītu lielākus resursus. Diemžēl šobrīd abām pusēm resursi ir nepietiekami.

Taču par augstāko izglītību komentēja Latvijas Studentu apvienības (LSA) Sociālā virziena vadītāja Elīza Daldere, kura norādīja, ka augstskolās bieži vien nenodrošina studentiem ar invaliditāti atbilstošu infrastruktūru. Iemesls tam esot nelielais studentu skaits, kas LSA ieskatā nav pieņemams arguments. Bieži vien infrastruktūru nepilnību dēļ studenti ar invaliditāti nevar iegūt augstāko izglītību. 

Uzklausot visu pušu viedokļus, kā arī VK revīzijas ziņojumu "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?", vienisprātis lēma par ziņojuma atbalstīšanu.

Kā ziņoja LETA, VK konstatējusi, ka Latvijā aizvien darbojas slēptie bērnunami - internāti, kuri pastāv gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu. VK arī secinājusi, ka atbildīgās institūcijas nav ieinteresētas un ir vienaldzīgas bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā.

2020./2021.mācību gadā internātos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apguva kādu no speciālās izglītības programmām. Turklāt 349 jeb desmitā daļa no šiem bērniem ar speciālām vajadzībām bija bērnudārznieki.

Gandrīz trīs ceturtdaļām bērnu, par kuriem pārbaudēs tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.

Revidentu vērtējumā, ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, lai bērns varētu saņemt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību, bērnam šajās "institucionalizētajās mājās" būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas.

Pēc VK ziņojuma Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norādījuši, ka plānots realizēt virkni dažādus pasākumus situācijas uzlabošanai.

LETA informācija

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?