Jauno pedagogu darba algu modeli cer pabeigt līdz aprīlim, bet pret to vēl gana daudz iebildumu

02.02.2021

Jauno pedagogu darba algu modeli iecerēts pabeigt līdz aprīlim, bet pašlaik pret vairākām iecerēm vēl ir izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību iebildumi, raksta "Latvijas Avīze".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunu pedagogu darba samaksas modeli plāno ieviest no 2022./2023.mācību gada, kad nauda vairs nesekošot skolēnam, bet mērķdotācija skolotāju algām tiks aprēķināta, ņemot vērā klašu lielumu katrā no skolām.

Plānots veidot trīs pamata "klases grozus" jeb apmaksāto mācību stundu skaitu mazai klasei (8-11 skolēni), vidējai klasei (12- 20 skolēnu) un lielai klasei (vairāk par 21 skolēnu). Finansējuma apmēra noteikšanas aprēķinos izmantos normētā klašu komplekta formulu.

Kā laikrakstam skaidrojusi IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone: normētais vai ieteicamais klases lielums sākumskolā ir 20 skolēni klasē, bet vecākajās klasēs - 25. Piemēram, ja viena gada klašu grupā attiecīgajā skolā mācās 58 skolēni, tad to izdalīs ar 20 un iegūs 2,9. Apaļojot šo skaitli uz augšu, iegūst trīs normēto klašu komplektus un skolai novirzīs tik daudz naudas, lai varētu apmācīt trīs paralēlklases, neraugoties uz to, ka realitātē klases varbūt ir tikai divas. Dalot skolēnu skaitu ar normēto klases lielumu, iegūtais skaitlis allaž tikšot apaļots uz augšu, lai skolas būtu mazāk ieinteresētas milzīgu klašu veidošanā.

Ministrijā uzskata, ka jaunā sistēma skolām būs izdevīgāka: nelielas skolēnu skaita svārstības finansējuma apmēru neietekmēšot, kamēr šobrīd, kad nauda seko katram skolēnam, jo sevišķi mazās skolas vairāk izjūt sekas skolēnu skaita svārstībām.

Iecerēts, ka mazajām klasēm valsts apmaksās tikai attiecīgajā klasē paredzēto mācību stundu skaitu, vidējām klasēm pienāksies arī finansējums klases dalīšanai grupās, bet par lielajām klasēm piešķirs tik lielu finansējumu, lai klasi varētu gan dalīt grupās, gan apmaksāt papildu stundas un pedagoga palīga darbu 1. līdz 3.klasē.

Bez trim minētajiem tā sauktajiem pamata groziem ministrijas plānos minēts arī mikrogrozs: pamatskolā tas varētu būt, ja klasē ir mazāk par astoņiem skolēniem. Tik mazu klašu finansēšana varētu daļēji pāriet uz pašvaldības pleciem: valsts došot tikai pusi no finansējuma, kas nepieciešams mācību plāna īstenošanai. Līdzīgi plānots darīt attiecībā uz vidusskolām, ja klasē būs mazāk par 11 skolēniem. Ar šo ieceri neapmierinātas ir pašvaldības.

Tāpat iecerēts katrai skolai pienākošos mērķdotāciju dalīt divās daļās: skola saņemtu finansējumu pedagogu darba samaksai, bet nauda, kas paredzēta skolas administrācijas un atbalsta personāla - psihologa, sociālā pedagoga, logopēda u. c. - apmaksai, nonāktu pašvaldības ziņā. Tādējādi pašvaldība kā skolas dibinātājs vairāk varētu ietekmēt skolas vadības darbu, kā arī koordinēt atbalsta personāla darbību pašvaldībā, uzskata ministrijā.

Lemjot par jauno skolotāju algu finansēšanas modeli, būs jāvienojas arī par to, no kā sastāvēs skolotāju darba slodze: cik daudz laika pedagogiem būs jāvelta kontaktstundu vadīšanai, cik daudz - citu pienākumu veikšanai. Gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka skolotājiem stundas būtu jāvada ne vairāk kā 60% no darba laika, tikmēr IZM uzskata, ka pedagogi stundās varētu pavadīt pat 80% darba laika un tikai 20% darba laika gatavoties stundām, labot skolēnu iesniegtos darbus utt.

Savukārt skolotāju pilnā darba slodze tāpat kā citiem strādājošajiem varētu būt 40 stundas nedēļā, kas palielinātu arī atalgojumu. Šobrīd slodze ir 30 stundas nedēļā un par to minimālais atalgojums ir 790 eiro, bet gadījumā, ja slodze būtu 40 stundas, alga būtu 1053 eiro.

Decembrī IZM aicinājusi skolas testēt jauno finansēšanas modeli. Kā atzīmē "Latvijas Avīze", ar to sanācis misēklis, jo daļa skolu direktoru sapratuši, ka valsts grasās būtiski "apgriezt" skolai paredzēto finansējumu.

LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns IZM aicinājumu testēt jauno modeli nodēvējis par komunikācijas kļūdu, kas skolas noskaņoja pret jauno finansēšanas modeli, kamēr tas vēl nav pat līdz galam izstrādāts. "Pats, tā kā esmu darba grupā, zināju, ka tur vēl nav ko testēt, jo darbs tikko sācies. Tāpēc savā skolā modeli netestēju. Taču citi kolēģi atsaucās IZM aicinājumam un tagad viņiem mati ceļas stāvus no tiem skaitļiem, ko ieraudzīja," pastāstījis Kalvāns.

Jansone skaidrojusi, ka testēt jauno sistēmu IZM skolas aicināja tāpēc, lai tās saprastu sistēmu, pēc kādas skolas finansēs. Testam nav vajadzējis atklāt reālo finansējumu, ko skolas varētu saņemt no 2022./2023.mācību gada, jo nav vēl zināms, cik naudas tad tiks atvēlēts mācību plāna īstenošanai katrai klasei, nav skaidrs, cik daudz naudas būs piemaksām pedagogiem par dažādu pienākumu veikšanu utt. Visiem darba grupā esot skaidrs, ka, ieviešot jauno modeli, no valsts budžeta būšot jāatvēl vairāk naudas skolu finansēšanai.

Kalvāns atzīmējis, ka vēl būs būtiski vienoties par to, cik lielā mērā skolas finansējums būs atkarīgs no darba rezultāta - izglītības kvalitātes - un kā to mērīs. Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka jaunajā modelī būs jāparedz teritoriālie koeficienti skolām, kas atrodas blīvi apdzīvotās pilsētās, un skolām, kas ir reti apdzīvotos laukos.

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?