Konceptuāli atbalsta ieceri noteikt minimālo izglītojamo skaitu skolās un "solidāru" atbildību par brīvpusdienu finansēšanu

25.10.2019

Saeima 30. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un arī to filiālēs. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) trešdien Saeimas sēdē, debatējot par nākamā gada budžetu, gan norādīja, ka ministrija līdz budžeta paketes izskatīšanai otrajā lasījumā no likumprojekta izņems punktus, kas attiecas uz minimālā skolēnu skaita noteikšanu izglītības iestādēs.

Likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldības piedalās izglītojamo, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1.-4.klasē, ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka ēdināšanas izmaksas no pašvaldības budžeta nodrošināmas ne mazākā apmērā, kādā tās nodrošina valsts.

Tāpat likumprojektā ietverti deleģējumi Ministru kabinetam kontekstā ar minimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanu un kvalitātes kritēriju vidējās izglītības pakāpē noteikšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iepriekš skaidroja, ka, ja izglītojamo skaits izglītības iestādē neatbildīs noteiktajam, izglītības iestāde zaudēs tiesības īstenot programmu, kā arī nesaņems valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone iepriekš norādīja, ka birojs nesaskata visām grozījumos ietvertajām normām sasaisti ar budžetu. Tāpat viņa uzsvēra, ka šis būtiski skars pašvaldības un bērnus, tādēļ būtu jāievēro procedūra un grozījumi jāizrunā ar iesaistītajām pusēm. "Tas saistās atklāti ar skolu slēgšanu, un tā ir runājama lieta," pauda Vilsone.

Papildus likumprojektā paredzēts pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās termiņu.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13.novembrī un 14.novembrī.

 

LETA informācija

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?