Latvijas Pašvaldību savienība un IZM saglabā atšķirīgus viedokļus pedagogu atalgojuma jautājumā

13.06.2022

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tiekoties ikgadējās sarunās, lai pārrunātu pašvaldībām aktuālos valsts budžeta jautājumus izglītības jomā, saglabāja atšķirīgus viedokļus pedagogu atalgojuma jautājumā, atzina LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa norādīja, ka konsultācijas par atsevišķām pozīcijām vēl turpināsies.

Pētermane minēja, ka LPS jūnija sākumā vērsa sabiedrības uzmanību, ka IZM plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to, faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldību pleciem. Ņemot vērā, ka no 2022.gada līdz 2025.gadam netiek paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai nodrošinātu algas apmēru atbilstoši paredzētajai likmei, pašvaldībām būs jārod līdzekļi savā budžetā, lai segtu šo starpību. 

Arī notikušajās sarunās LPS aicināja ministriju izskatīšanai Ministru kabinetā virzīt pedagogu atalgojuma modeli "Skolēns pašvaldībā", paredzot tam atbilstošu finansējumu 2023.gada un vidēja termiņa valsts budžetā. IZM sanāksmes laikā norādīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika projekts 2023.-2027.gadam tiks izskatīts Pedagogu darba samaksas darba grupā un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kas notiks ceturtdien, 16.jūnijā.

Saistībā ar pedagogu atalgojuma paaugstināšanu LPS aicināja IZM noteikt augstāku reģionālo koeficientu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pierobežas teritorijām, lai nodrošinātu ES pierobežu teritorijām pietiekamu finansējumu pedagogu darba samaksai arī situācijās, kad ir pieļaujams mazāks minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības posmā. 

Pēc LPS paustā, attiecīgais uzstādījums ir būtisks, lai neveicinātu nomales efektu un neradītu apdraudējumu valsts drošībai. Tikšanās laikā puses vienojās, ka koeficients tiks paaugstināts no 1,39 līdz 1,41, kā arī nākotnē paredzēts atgriezties pie šī jautājuma un izvērtēt koeficientu turpmāku paaugstināšanu.

Tāpat LPS uzstāj uz nepieciešamību skolām piesaistīt augstas raudzes ekspertus, kuriem ir pedagoģiskā izglītība, taču skolā strādā tikai uz nepilnu slodzi. Ņemot vērā, ka, IZM ieskatā, ir jāsamazina lielais zemo slodžu skolotāju īpatsvars, par šo jautājumu vēl turpināsies konsultācijas, klāstīja Pētermane. 

Viņa arī norādīja, ka atšķirīgas pozīcijas saglabājās jautājumā par koeficientu noteikšanu valsts ģimnāziju īstenotajās vispārējās izglītības programmās, kur LPS aicināja skolēnu skaitam piemērot koeficientu 1,3 vai vismaz 1,25. IZM, skaidrojot, ka valsts ģimnāziju pedagogiem pie darba algas tiek noteikta piemaksa 10% apmērā, norādīja, ka noteikumu projektā tiks saglabāts noteiktais 1,2 koeficienta apmērs.

Tikšanās laikā LPS uzklausīja arī IZM informāciju par to, kā tiek īstenots rīcības plāns par pedagogu vakanču mazināšanu skolās.

Ņemot vērā pēdējo dienu aktualitātes, LPS sarunu noslēgumā vērsa ministrijas uzmanību jautājumam par steidzamības kārtā virzīto likumprojektu pakotni, apturot ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē piemērošanu, kas nozīmē sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" likvidāciju. 

Pētermane norādīja, ka pašvaldībām ir bažas, ka netiek piedāvāts alternatīvs modelis bēriem un jauniešiem, kuriem ir nepieciešama sociālā korekcija, lai novērstu viņu atgriešanos kriminogēnajā vidē.

LPS aicināja noteikt īsāku termiņu sociālās korekcijas sistēmas reformai, proti, īstenot to līdz 2023.gada 31.martam.

LETA informācija

Komentēt: