Muižniece: 2022. gada izaicinājumi saistīti ar skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu algu reformu

03.01.2022

Nākamgad plānots sakārtot skolu tīklu un īstenot pedagogu algu reformu, norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Muižniece ir pārliecināta, ka izmaiņas izglītības nozarē rezultēsies ar augsti motivētiem pedagogiem, kuri saņem atbilstošu atalgojumu, kā arī iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību visos līmeņos.

Vienlaikus, viņasprāt, pandēmijas laiks atspoguļoja to, cik lielā mērā pedagogu motivācija, skolas attīstība un citi būtiski jautājumi ir atkarīgi no izglītības iestādes vadītājiem. Attiecīgi, ja "pie skolu stūres stāvēs spēcīgi, motivēti direktori, kuri jūt nozares atbalsta plecu gan ikdienā, gan nestandarta situācijās, arī rezultāti neizpaliks".

Tāpat nākamajā gadā plānots veikt sporta pārvaldības un finansēšanas modeļa reformu, kas, pēc ministrs domām, sekmēs ne tikai olimpisko rezultātu sasniegšanu, bet attīstīs arī bērnu un jauniešu sportu.

Paredzēts arī paaugstināt centrālo eksāmenu rezultātu slieksni, pie kā, pēc ministres vārdiem, jau norit aktīvs darbs. Savukārt augstākajā izglītībā turpmākie soļi jāveic augstākās izglītības reformas īstenošanā.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, Muižniece izteica atzinīgu novērtējumu par atgriešanos pie mācībām klātienē, ko paredzēts saglabāt arī nākamajā gadā, pedagogu algu paaugstināšanai piešķirto 41 miljonu eiro, kā arī zinātnes un pētniecības tālāko attīstību. Turklāt pirmo reizi kopš 90.gadiem studējošajiem esot būtiski palielināts stipendiju apjoms, kā arī radīta stipendija "Studētgods", kas sniegs atbalstu jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.

Vienlaikus Muižniece pauda, ka aizvadītais gads izbeidzis arī netaisnīgo attieksmi pret paralimpiskajiem sportistiem, sniedzot viņiem iespēju saņemt tādu pašu atalgojumu par panākumiem kā olimpiskajiem sportistiem.

Savukārt zinātnes jomā 2021.gads nesis vairākus pasaules līmeņa sasniegumus kosmosa pētniecībā, zaļā kursa un elektroauto attīstībā, kā arī tehnoloģiju pielietojumā medicīnā. Tika piešķirti papildu 12 miljoni eiro zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kā arī dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN), kas kopumā radīja 32% pieaugumu, norāda ministre. Tomēr viņa gan nenoliedz, ka ir jāturpina strādāt pie finansējuma palielinājuma.

LETA informācija

Komentēt: