Pedagogu izdegšanas mazināšanai IZM piedāvā sabalansēt darba slodzi un nodrošināt psihoemocionālo atbalstu

21.12.2021

Pedagogu trūkums valsts izglītības iestādēs nedrīkst radīt papildu slodzi pārējiem pedagogiem, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā sabalansēt darba slodzi un nodrošināt psihoemocionālo atbalstu, lai mazinātu pedagogu izdegšanu.

Balstoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem par apmēram 600 trūkstošiem skolotājiem, IZM uzsver, ka liela loma slodžu līdzsvarošanā ir pašvaldībām un skolu tīkla sakārtošanai. Vienlaikus gan ministrija piebilst, ka ir jādomā par piemaksām pedagogiem, kuri uzņemas veikt lielāku slodzi, taču pašlaik nav viena unikāla risinājuma visām izglītības iestādēm.

Pēc IZM uzskatiem, pedagogi varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus. Kā piemēru ministrija min skolas, kurām ir maz klašu - tās var kooperēties ar citām skolām vai arī ar citām pašvaldībām, lai pedagogam varētu nodrošināt pilnu slodzi. Savukārt attiecībā uz atsevišķu mācību priekšmetu īstenošanu ir iespējas savstarpēji slēgt līgumus par šo mācību priekšmetu īstenošanu. Būtiski, lai šādos brīžos skolām palīgā dotos pašvaldības, sludinot pedagogu vakances vienotā sistēmā, kā arī piedāvājot sociālas garantijas, atbalstu un palīdzētu veidot šo kooperāciju pašvaldības ietvaros vai arī sadarbībā ar citām pašvaldībām.

2019.gadā ministrija par valsts budžeta finansējumu bija piedāvājusi iespēju iegūt papildu kvalifikāciju 159 dabaszinātņu mācību priekšmetu skolotājiem. Programma "Pedagoģijas pamati" kopš 2019.gada galvenokārt tiek piedāvāta tikai profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, kuriem ir iegūta kvalifikācija, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 4.līmenim.

Tāpat 2020.gadā ministrija par valsts budžeta finansējumu bija piedāvājusi iespēju iegūt papildu kvalifikāciju latviešu valodas un otrās svešvalodas mācīšanai 50 skolotājiem, kā arī apstiprinājusi jaunu izglītības programmu, kurā 100 jaunie speciālisti, strādājot konkrētā izglītības iestādē un pasniedzot konkrētu mācību priekšmetu, paralēli apgūst pedagoģiskās prasmes un mācību priekšmeta didaktiku un metodiku.

Savukārt šogad ministrija par valsts budžeta finansējumu piedāvāja iespēju iegūt papildu kvalifikāciju vēl 80 dabaszinātņu mācību priekšmetu skolotājiem.

Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz 2021.gada 30.novembri liecina, ka vispārējā izglītībā ir 14 074 vispārējās izglītības skolotāji un 59 profesionālās izglītības skolotāji, kas māca vairāk nekā vienu priekšmetu vienā izglītības iestādē. Savukārt profesionālajā izglītībā, izņemot speciālās izglītības iestādes, situācija ir pretēja - vairāk nekā vienu priekšmetu skolā izglītības iestādē pasniedz 392 vispārējās izglītības skolotāji un 1987 profesionālās izglītības skolotāji.

Pašlaik, lai atrastu iespējas, kā motivēt studējošos apgūt pedagoģiju īsā cikla programmā, ir sāktas sarunas ar Latvijas Universitāti par iespējamo atbalstu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā.

Ministrija arī norādīja, ka ar pedagogu izdegšanu nākas saskarties ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Pērn izglītības iestāžu pedagogu labbūtības veicināšanai un nostiprināšanai aptuveni 900 skolotāji no 45 Latvijas izglītības iestādēm iesaistījās arī Eiropas Sociālā fonda projekta organizētajos profesionālās pilnveides un atbalsta kursos "Atjaunošanās pēc izdegšanas - skolotāju labbūtība kā izglītības ilgtspējas pamats".

Līdz gada beigām Latvijas pedagogi tiek aicināti saņemt psihoemocionālo atbalstu, piedaloties no valsts budžeta finansētā grupu supervīzijā. To nodrošina Izglītības kvalitātes valsts dienesta koordinētā atbalsta programma "Supervīzijas Latvijas pedagogiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai". Līdz šim tajās regulāri varēja piedalīties arī to skolu pedagogi, kuri iesaistīti projektā "PuMPuRS" un strādā ar skolēniem, kuriem ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības, taču IZM uzskata, ka šādam atbalsta rīkam jākļūst par pastāvīgu programmu.

Nākamajā gadā IZM plāno izstrādāt prototipu pedagoģiskā personāla, izglītības iestāžu vadības, atbalsta personāla pieprasījuma un piedāvājuma analīzei pirmsskolas izglītībā, vispārējā, profesionālajā un interešu izglītībā. Attiecīgi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tiktu izveidota izglītības kvalitātes monitoringa sistēma izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

LETA informācija

Komentēt: