Saeimas komisija uzdod IZM izstrādāt konkrētu rīcības plānu pietiekama pedagoga skaita nodrošināšanai skolās

15.12.2021

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 15. decembrī uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz nākamā gada janvārim izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā nodrošināt pietiekamu pedagogu skaitu skolās.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sēdes sākumā atgādināja, ka jautājumu par skolotāju trūkumu komisija ir skatījusi jau pirms trijiem gadiem, kad izglītības nozares darbinieki brīdināja, ka valstī ir nepietiekams skolotāju skaits, skolotāji noveco un jau pēc trīs gadiem ir gaidāms būtisks pedagogu trūkums. Triju gadu laika šis jautājums ir aktualizēts vēl vairākās sēdēs, taču situācija tikai pasliktinās, uzsvēra Ašeradens.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atgādināja, ka saskaņā ar LPS datiem uz 15.novembri kopējais trūkstošo pedagogu skaits Latvijā bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā svešvalodas, matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 144, 110, 105 un 116 skolotāji.

Viņa uzsvēra, ka šie dati ir iegūti, izmantojot valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS), Centrālās statistikas pārvaldes datus un veicot pašvaldību aptauju par situāciju ar pedagogu nodrošinājumu skolās un Covid-19 vakcinēšanās prasību ietekmi uz pedagogu izvēlēm, kamēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) runājot par statistikas datiem, kas pieejami VIIS datu bāzē, kur nav redzama informācija par trūkstošajiem skolotājiem, kuru darba slodze pašlaik ir pārdalīta esošajiem kolēģiem.

LPS ieskatā jaunu pedagogu sagatavošanai un ienākšanai skolās ir jāveido ilgtermiņa sistēma, jo dažādu projektu fragmentāra īstenošana ir tikai īstermiņa risinājums, turklāt augstskolās pedagoģijas studenta sagatavošanai tiek tērēts mazāks finansējums, salīdzinot ar tiem ieguldījumiem, kas tiek atvēlēti projektos.

Dundure uzsvēra, ka jaunieši neizvēlas pedagoģiju, jo skolotājs ir zemu atalgots un profesijai ir zems prestižs.

Rīgas domes Izglītības, Kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka pauda nostāju, ka valsts esošajā situācijā ir nonākusi tādēļ, ka ilgstoši publiskajā vidē ir izskanējis viedoklis, ka valstī skolotāju ir par daudz. Šī iemesla dēļ jaunieši izvēlas citas studiju jomas. Viņas ieskatā šī kaitējošā ietekme ir novedusi līdz ugunsgrēkam izglītības nozarē.

Arī viņa pati apsverot iespēju darbu skolā neturpināt, jo viņu neapmierina projektā "Skola 2030" izstrādātā jaunā mācību satura kvalitāte, agresīvā komunikācija no jaunajiem skolotājiem, kuri izglītību ieguvuši projektos, un vērtē sevi augstāk nekā tos skolotājus, kuri kvalifikāciju ieguvuši tradicionālās studijās augstskolā. Ratinīka uzsvēra, ka arī latviešu valodas skolotāju sagatavošanai ir jābūt valsts atbalsta programmai un jādomā, kā sabalansēt slodzi, lai skolotāji neizdegtu.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza skaidroja, ka pašlaik nav skolotāju 30 amata likmēm desmit no 11 pilsētas vispārizglītojošajām skolām. Trūkstošo pedagogu vidū ir pieci angļu valodas skolotāji, tādēļ 21 sākumskolas klasei skolēnus nav iespējams dalīt divās grupās. Skolotāji strādā no vienas telpas vienlaikus ar vairāku klašu skolēniem. Turklāt situāciju nevar glābt arī pirms pāris gadiem pensijā aizgājušie skolotāji, jo viņi nevar strādāt ar projektā "Skola 2030" izstrādāto metodiku. Tāpat Jelgavas skolās ir integrēts 271 bērns ar speciālām vajadzībām, taču šo bērnu atbalstam trūkst personāla.

Viņa stāstīja, ka pašvaldībā kopš 2019.gada optimizē skolu tīklu, iegulda līdzekļus skolu infrastruktūras attīstībā, taču pilsētai nav izdevies piesaistīt jaunus skolotājus. Auza atklāja, ka Jelgavā skolotājam vidējā algas likme ir 987 eiro, taču viņas ieskatā jaunieši pedagoģiju izvēlēsies studēt, ja alga nozarē būs no 1100 līdz 1200 eiro. Turklāt būtisku lomu spēlē arī tas, ka skolotāja profesijai ir zems prestižs, milzu slodze un nelabvēlīga sabiedrības attieksme.

Ķekavas novada Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Ineta Romanovska norādīja, ka skolotāju trūkums valstī ir sena, taču politiķu nesadzirdēta problēma. Ķekavas izglītības iestādēs pašlaik trūkst 18 skolotāju dažādos mācību priekšmetos, savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs - sešu skolotāju.

Viņa rosināja ļaut strādāt pedagogu palīgiem ar vidējo izglītību, kuri apguvuši pedagoģijas pamatus 72 stundu kursos un laika gaitā varētu iegūt pedagoga kvalifikāciju. Turklāt "Skola 2030" sagatavotais mācību materiālu klāsts ir nepietiekams, tādēļ skolotājiem ir jātērē daudz laika mācību stundu sagatavošanai, kā rezultātā skolotāji izdeg. Ķekavas novadā vidēja algas likme skolotājiem esot no 890 līdz 1042 eiro.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns solīja, ka nākamā gada janvārī varēs prezentēt piedāvājumu, kā jauniem un strādāt gribošiem speciālistiem ienākt skolā. Piedāvājumu LIVA izstrādā sadarbībā ar biedrībām "Iespējamā misija" un "Plecs".

Kalvāna ieskatā ir jāmeklē risinājums, kā skolotājiem sabalansēt slodzi, jānodrošina labas veselības apdrošināšanas polises, kā arī dienesta dzīvokļi.

Izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols gan komisijas sēdē pauda pārliecību, ka skolotāju resursus joprojām var rast, sakārtojot skolu tīklu.

Jau ziņots, ka IZM, lai risinātu aptuveni 600 pedagogu iztrūkumu Latvijas izglītības iestādēs, izskata dažādus īstermiņa risinājumus, intervijā Latvijas Radio sacīja Muižniece.

Ministrija vērtē, vai varētu mainīt prasības pieejai darbam izglītībā attiecībā uz sertifikātiem, tomēr Muižniece uzskata, ka šajā ziņā izmaiņu nebūs.

Otrs virziens varētu būt piemaksas tiem, kuri aizvieto trūkstošos pedagogus. Muižniece pastāstīja, ka tam vajadzēs papildu līdzekļus. Savukārt ilgtermiņā viens no risinājumiem ir skolu tīkla sakārtošana, jo, kā uzsvēra ministre, tas ir fakts, ka Latvijā uz skolotāju ir mazāks skolēnu skaits nekā citās Eiropas valstīs. Tāpat sistēmai nepieciešams piesaistīt arī jaunos pedagogus.

Muižniece gan uzsvēra, ka 600 skolotāju trūkums nav dramatiska situācija nozarē, kurā strādā ap 27 000 pedagogu.

LETA informācija

Komentēt: