Starptautiskā pētījumā noskaidros Latvijas skolēnu pilsoniskās kompetences līmeni

21.07.2020

Latvijā līdz 2023.gada beigām īstenos Starptautisko pilsoniskās izglītības pētījumu, kurā noskaidros Latvijas skolēnu pilsoniskās kompetences līmeni, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

To paredzot 2020.gada 16.jūlijā noslēgtais sadarbības līgums starp IZM un Latvijas Universitāti (LU).

Ministrijas valsts sekretāres vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja norādījusi, ka dalība Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījumā sniegs starptautiski salīdzināmus datus, tādēļ tas būs būtisks ieguldījums Latvijas izglītības kvalitātes uzlabošanā turpmāk.

Pēc viņas paustā, no pētījuma varēs gūt atbildes uz tādiem jautājumiem kā skolēnu loma attiecībā uz globālo pilsonību, vides ilgtspējība, sociālā mijiedarbība skolā, jaunu sociālo mediju izmantošana pilsoniskai iesaistei, digitālā pilsonība, kā arī migrācija un daudzveidība.

Jau šogad LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki ministrijas uzdevumā uzsāks darbu pie Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma izmēģinājuma pētījuma, iesaistot 1600 skolēnu un gandrīz 400 skolotāju no aptuveni 30 skolām visā Latvijā.

Pēz IZM sniegtās informācijas, pamatpētījums tiks veikts laikā no 2021.gada līdz 2023.gadam, savukārt Latvijas rezultāti un plašāka analīze salīdzinājumā ar citām pētījuma dalībvalstīm gaidāma 2023.gada otrajā pusē.

Par šo pētījumu interesi esot izrādījušas 38 valstis no četriem kontinentiem. Tāpat šajā pētījuma ciklā Latvija ir viena no 28 dalībvalstīm, kas datus plāno ievākt elektroniski nevis papīra formātā, informēja ministrijā.

Šī pētījuma vadītāja Latvijā Ireta Čekse skaidrojusi, ka Latvija šajā pētījumā piedalās jau ceturto reizi, pirmo reizi tam notiekot jau 1999.gadā. Viņa uzsvēra, ka pētījums sniedz Latvijai priekšrocību sekot līdzi 15 gadus vecu skolēnu pilsonisko zināšanu izaugsmei, un pētīt, kāda ir dinamika jauniešu sagatavotībai pildīt savus pilsoņa pienākumus.

Salīdzinot 2009.gada un 2016.gada rezultātus, Latvijas skolēnu pilsoniskās zināšanas ir nedaudz palielinājušās, bet aizvien starptautiskā salīdzinājumā Latvijas skolēni atpaliekot no Baltijas jūras reģiona demokrātiskajām valstīm, tostarp Igaunijas un Lietuvas.

IZM klāstīja, ka šoreiz daļa no skolēnu testa veidota līdzīgi spēļošanas uzdevumu pamatprincipiem. Tas skolēniem nozīmēs aizraujošāku atbildēšanu uz jautājumiem, jo daļa no tiem vairs nebūs lineāri, kā tas bijis līdz šim. Savukārt izglītības politikas veidotājiem un pētniekiem elektroniskā datu ievākšana un pētījuma rezultāti ļaus novērtēt jaunā kompetencēs balstītā mācību satura pieejas efektivitāti.

Pēc ministrijā paustā, šis ir pasaulē lielākais starptautiskais un vienīgais pilsoniskās izglītības pētījums. Tā mērķis ir izpētīt jauniešu sagatavotību pildīt savus pilsoņa pienākumus, un noskaidrot astoto klašu skolēnu zināšanu līmeni pilsoniskajā izglītībā.

Komentēt:

Pieslēdzies e-žurnālam

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?