Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 20. novembra numurā lasiet:

NUMURA TĒMA

Grozījumi likumā: attālinātās mācības – daļa no klātienes mācību procesa. Saeima pēc ilgām debatēm 12. novembrī otrajā – galīgajā – lasījumā steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kurā definēts attālināto mācību termins. Noteikts, ka tā ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā audzēkņi mācās, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā ar pedagogu. Pāris nedēļu pirms tam pedagogiem paredzētos sociālo tīklu forumos bija manāms satraukums un lasāma virkne iebildumu pret izmaiņām.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Pedagogi saņems piemaksas par papildus veikto darbu attālināto mācību laikā.

KM padotībā esošo skolu datortehnikai un attālinātajām mācībām novirzīs Latvijas valsts simtgades programmas naudu.

IZM: Rīgā 12 skolās bijuši gadījumi, kad skolotāji iesniedz atlūgumu Covid-19 radītās spriedzes dēļ.

Aicina novērtēt pedagogu idejas un paveikto pandēmijas laikā.

Valdība atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu studiju un studējošā kredītiem.

IZM nākotnē plāno vērtēt augstskolu pedagogu minimālās atalgojuma likmes nepieciešamību.

Janvārī JVLMA uzņems pirmos studējošos profesionālajā doktorantūrā.

Latvijas Dabas fonds atklāj tiešsaistes Dabas un klimata skolu.

INTERVIJA

Vai attālināti spēj strādāt ikviens? Attālināts darbs un mācības vairs nav izvēle, bet arvien biežāk tas ir jāpieņem kā ikdienas process. Vai attālināti strādāt spēj ikviens, un kādas prasmes darba tirgū patlaban tiek novērtētas? Uz šiem un citiem jautājumiem uz sarunu aicinājām ārstu psihoterapeitu un personāla atlases speciālistu Andri Jansonu.

SKOLA 2030

Reforma tiek virzīta pārāk strauji. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija ir skola, kura kopš dibināšanas ieviesusi Latvijas izglītības sistēmā dažādas mācību procesa un satura inovācijas, tomēr skolas kolektīvu pamatoti māc bažas par jaunā satura ieviešanas gaitu. Uzskatām, ka reforma tiek virzīta pārāk strauji, bez pedagogu pietiekamas sagatavošanas, bez pietiekamiem skolotāju atbalsta materiāliem, ar pārmērīgu skolotāju papildu slodzi. Ilze Vilkārse, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore.

IZGLĪTĪBAS ZIŅOJUMS

Eiropas Komisijas izglītības ziņojumā Latvijai arvien labāki rezultāti. Digitālā izglītība un ar to saistītās prasmes ir būtisks Latvijas izglītības sistēmas elements, norādīts 2020. gada 12. novembrī publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā „Education and Training Monitor”. Ziņojums ik gadu sniedz pārskatu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panākumiem kopīgi izvirzīto izglītības mērķu sasniegšanā, un šogad tas īpašu uzmanību pievērš izglītībai digitālajā laikmetā.

VIEDOKLIS

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbība jāatjauno nekavējoties. Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska. Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu. Aldis Baumanis, biznesa augstskolas „Turība” rektors.

AKTUĀLI

Aizsardzība un patriotisms mūsdienu sabiedrībā. Pašlaik ir paredzēts, ka no 2024. gada valsts aizsardzība skolās būs obligāts mācību priekšmets kā daļa no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas. Uzsvars tiek likts uz pilsoniskās apziņas veidošanu, patriotisko audzināšanu, aizsardzības prasmju attīstīšanu, kā arī līderības un saliedētības attīstīšanu. Obligātā valsts aizsardzības mācība ir paredzēta vecāko klašu skolēniem vidusskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

KULTŪRA TIEŠSAISTĒ

Liepājas Simfoniskais orķestris priecē klausītājus ar koncertierakstiem tiešsaistē.

Jūrmalas teātris piedāvā audiovizuālus pasaku lasījumus.

GRĀMATPLAUKTS

Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?