Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 9. septembra numurā lasiet:

Vai kompetenču pieeja palīdz apgūt latviešu valodu pilnvērtīgi? Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas nosaka sasniedzamos mērķus un iezīmē īstenojamos uzdevumus. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece norāda, ka „pamatnostādnes paceļ valodu un tās apguvi jaunā līmenī, ņemot vērā sabiedrībā aktuālus jautājumus. Ja iepriekšējās pamatnostādnēs akcents bija likts uz kvantitatīvajiem valodas apguves rādītājiem, tad tagad uzsvars ir uz kvalitāti un prasmes līmeņa paaugstināšanu.” Turpmākajos septiņos gados plānots sasniegt zinātnisko izcilību un ilgtspēju latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā, latviešu valodas apguves un  pilnveides iespēju daudzveidību un lietojuma vides paplašināšanos. Uzrunājot vairākas latviešu valodas un literatūras skolotājas un lūdzot izteikt savas domas, vai kompetenču pieeja palīdz apgūt valodu pilnvērtīgi, viedokļos sadzirdam, ka valsts valoda drīzāk var sākt zaudēt līdera pozīcijas.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Nodarbības kultūrvietās varēs organizēt atbilstoši testēšanas algoritmam un epidemioloģiskās drošības prasībām.

Esošā finansējuma izlietojuma sistēma sporta nozarē sevi izsmēlusi.

Ikgadējā Latvijas skolēnu ZPD konference iecerēta nākamā gada martā.

Lai piesaistītu jaunus pedagogus, Ventspils pašvaldība pedagoģijas studentiem maksās stipendijas.

Nikodema Rancāna balva Latgales skolotājiem jau septembrī.

Notiks konference izglītības iestāžu darbiniekiem „Izrāviens 2021”.

Valsts valodas dienu atzīmēs 15. oktobrī.

AKTUĀLI

Dažādie iemesli, izvēloties bērnam sniegt izglītību tālmācībā. Sākoties rudenim, „Covid-19” vīrusa lipīgā delta varianta izplatības, vakcinācijas un skrīninga procesa sarežģītās norises dēļ mācības skolā diemžēl neatsākas tik mierīgi, kā vēlētos. Epidemioloģiskās drošības pasākumi ir atkarīgi no „Covid-19” infekcijas slimības izplatības. Tā kā vakcinēties var bērni no 12 gadu vecuma, tad daļa vecāku ir sekmējuši, ka viņu atvases ir potētas pret „Covid-19” un daļa pašu jauniešu ir izlēmuši potēties, taču lielai daļai nāksies veikt iknedēļas testu. Izglītības un zinātnes ministrijas nostād[1]ne, ka mācībām pēc iespējas ir jānotiek klātienē, taču tikpat svarīga ir visu veselība. Bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai negatīva testa skolēns nevarēs piedalīties klātienes mācībās. Uzrunājot vairākus skolu vadītājus, mēģinājām noskaidrot, vai ir tendence izvēlēties turpmāk citu veidu izglītības iegūšanai, piemēram, mācīties tālmācībā.

VIEDOKLIS

Mākslīgais intelekts nespēs aizstāt cilvēka radošumu un garīgo būtību. Mēs bieži mēdzam teikt, ka dzīvojam tehnoloģiju laikmetā. Attīstība ir straujāka nekā jebkad, un arvien jauni rīki tiek izmantoti teju visās nozarēs. Viens no terminiem, ko dzir[1]dam, runājot par tehnoloģijām, ir mākslīgais intelekts. Tas tiek izmantots ne tikai dažādās zinātniskās fantastikas filmās, bet arī realitātē. Kas īsti ir mākslīgais intelekts? Sergejs Kodors, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieks.

SARUNA

Kā mācīt cieņu? Šī gada sarunu festivālā „Lampa” norisinājās sokratiska saruna „Kā mācīt cieņu?”. Cik vien tālu sniedzas cilvēces vēsture, jaunā paaudze, šķiet, vienmēr tikusi apsūdzēta cieņas trūkumā. Cieņa ir kaut kas, ko atzīstam par pamatu jebkādām kvalitatīvām cilvēku attiecībām. It īpaši nozīmīga šī vērtība vai tikums ir demokrātijā, kas kā politiska iekārta balstās uz sarunu un kur fundamentāli svarīgs sarunas priekšnoteikums ir cieņa. Taču no kurienes tā rodas? Ja jaunā paaudze mums šķiet necienīga, vai tas izriet no viņu iedabas vai audzināšanas? Vai ir iespējama tāda izglītība, kas ieaudzina cilvēkā cieņu? Katrā gadījumā, šķiet, ka uz to mēs tiecamies – cieņa ir arī viena no vērtībām, kas jāveicina jaunajā izglītības standartā. Tādēļ atliek kopīgi meklēt atbildes uz jautājumu – kā to mācīt?

VIEDOKLIS

Bērns ir ne tikai ģimenes, bet arī skolotāju spogulis. Ir sācies jaunais mācību gads, ko šoreiz pavada gan prieks par iespēju apmeklēt skolu klātienē, gan bažas par tā turpmāko norisi, gan dažādie viedokļi par skolēnu testēšanu un masku nēsāšanu. Tas aktualizējis arī jautājumu par savstarpējo cieņu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem. Tikai cieņpilni sadarbojoties, iespējams veiksmīgs izglītības process. Sensitīvās situācijās katram ir tiesības uz savu viedokli un vienlaikus arī pienākums uzklausīt un pieņemt citu cilvēku viedokli. Santa Iesmiņa, privātās vidusskolas „Patnis” pedagoģe.

ATBILD JURISTS

Atbild izglītības jurists. Par aizvietošanu un papildu darbu izglītības iestādē (juridiskie aspekti). Strādājot izglītības iestādē, laiku pa laikam nākas lūgt darbiniekiem (skolotājām un atbalsta personālam) aizvietot kolēģi viņas prombūtnes laikā (slimo pats, slimo bērni, citi gadījumi, šobrīd ‒ saistībā ar „Covid-19”). Kā rīkoties, ja darbiniekam jāpilda papildu pienākumi? Sadarbībā ar skolutiesibas.lv piedāvājam biežāk sastopamo situāciju aprakstu un juridisko pamatojumu.

MUZEJPEDAGOĢIJA

Liepājas muzeja nodarbība „Daba mākslas tuvplānos”. Sākoties jaunajam mācību gadam, Liepājas muzejs izsludina jaunu muzejpedagoģijas nodarbību „Daba mākslas tuvplānos” un aicina bērnus un jauniešus muzeja lielajā izstāžu zālē izzināt mākslinieces Kristīnes Kutepovas personālizstādi „Dabas portreti”.

DEJAS IZRĀDE

Top multimediāla dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Pie skatītājiem tā nonāks 2021. gada novembrī, bet pagaidām norit intensīvs filmēšanas darbs, video projektā piedalās vairāk nekā 600 dejotāji.

KINO

Pirmizrāde daudzsēriju spēlfilmai „Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Šī gada 20. septembrī Latvijas un pasaules pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā daudzsēriju filma „Emīlija. Latvijas preses karaliene”, savukārt no 1. oktobra – kinoteātros visā Latvijā būs vēl nebijusi iespēja daudzsēriju filmu skatīt vairākos seansos, kur viena seansa ietvaros tiks izrādītas divas sērijas.

Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?