Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

E-žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA aprīļa numurā lasiet:

Katram pedagogam būs iespēja piedalīties grupas supervīzijā. „Ar kompetenta supervizora palīdzību tiks meklēts jauns skatījums un resursi turpmākajam pedagogu produktīvam un kvalitatīvam darbam. Paredzēts sniegt iespējami mērķtiecīgāku atbalstu, kas ir pietiekami individualizēts, īpaši pielāgots pedagogu mērķauditorijas vajadzībām, ievērojot dažādu izglītības veidu un pakāpju specifiku,” skaidro Valsts Izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa. Pamatā supervīzijas ir plānotas attālināti, bet, mainoties situācijai, var pieļaut klātienes iespējas.

Prieks no improvizācijas un līdzdarbošanās. „Aktiermeistarība vairs nav tikai uz teātri un aktiera darbu attiecināms jēdziens. Mūsdienās gandrīz ikviens saskaras ar nepieciešamību uzstāties lielākas vai mazākas publikas priekšā,” atzīst teātra un runas pedagoģe Anna Šteina. Viņa māca skatuves/publisko runu un aktierameistarību skolā, kopš 2018. gada ir Rīgas 64. vidusskolas teātra programmas skolotāja, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas lektore. Vada publiskās runas meistarklases. Sarunā aicināju citiem kolēģiem ieteikt veidus, kā iesaistīt skolēnus, lai viņi nezaudētu dzīvesprieku un kopības izjūtu, esot citam no cita attālināti.

Aplikācijas jauniešu mentālās veselības veicināšanai. Motivācijas programma pusaudžiem „MOT Latvija” veiktā jauniešu aptauja parāda, ka 65% aptaujāto ir saskārušies ar mentālās veselības problēmām pēdējo divu nedēļu laikā. Tāpat arī liela daļa jauniešu savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Ja aptaujā pērn negatīvi to vērtēja 25% jauniešu, kas arī ir gana vērā ņemams rādītājs, tad šobrīd to negatīvi vērtē jau 43% aptaujāto. Jaunieši visbiežāk saskaras ar nomāktību, trauksmi, panikas lēkmēm, grūtībām mācīties, vieglu aizkaitināmību, vientulību, bezmiegu, ēšanas traucējumiem, atkarībām no viedierīcēm. Visas šīs problēmas rada savstarpēju ķēdes reakciju, un pašreizējos apstākļos vecākiem un skolotājiem, kā arī citām atbalsta personām, ir svarīgi pamanīt problēmu jau tās saknē, lai kopā ar savu jaunieti varētu rast risinājumus un maksimāli izvairītos no paliekošām sekām.

Skeptiskā domāšana: kā atmaskot muļķības? Juris Baltačs  ir digitālā mārketinga speciālists, podkāsta „Svarīgās detaļas” vadītājs un aktīvi darbojas zinātnes un kritiskās domāšanas popularizēšanas projektā SkeptiCafe. Sarunā ar Lauru Dennler, ugunsskola.lv vadītāju, par to, kā atšķirt dezinformāciju, viņš norāda uz vairākām muļķību atmaskošanas metodēm, kuras šobrīd, iespējams, var lieti noderēt, lai orientētos tik intensīvas informācijas laikmetā.

Žurnāla saturs pieejams abnētājiem.

Pieslēdzies e-žurnāliem

Aizmirsi paroli?

Vēlies kļūt par abonentu?